Apstrādes rūpniecībā kritums; nākotnes izredzes var uzlabot labāka situācija eksporta tirgos

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi, augustā samazinājās par 2.4% (m/m). Arī gada pieauguma temps bija negatīvs (-2.5%). Kritumu kopējā rūpniecībā (-2% pret jūlija izlaidi) veicināja kritums ieguves rūpniecībā (4.3%), bet nedaudz samazināja elektroenerģijas un gāzes apgādes produkcijas apjoma pieaugums (0.8%).

Apakšnozaru griezumā redzams, ka, salīdzinot ar jūlija izlaidi, lielākais negatīvais devums nāk no iepriekšējo mēnešu izcilnieces - citu transporta līdzekļu ražošanas, kas iepriekšējos mēnešos bija spējusi daļēji kompensēt krasu izlaides samazinājumu pat tik lielās apakšnozarēs kā metālu ražošana. Citu transporta līdzekļu apakšnozares izlaide augustā samazinājusies par 66.7% salīdzinājumā ar jūliju, un par 40.7% salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu. Otru lielāko negatīvo devumu nesis iekārtu un ierīču remonts (-16.1% m/m, -39.8% g/g).

Savukārt lielās apstrādes rūpniecības apakšnozares nedaudz atspirgušas – to devumi ir lielākie pozitīvie apstrādes rūpniecībā. Pārtikas apakšnozare pieauga gan mēneša (2.9%), gan gada (6.9%) griezumā. Kokrūpniecībā produkcijas apjoms pret jūliju pieaudzis par 3.6%, bet pret pagājušā gada augustu - par 3.7%, kas, iespējams, saistāms ar būvniecības tirgus atkopšanos mūsu galvenajās partnervalstīs Eiropā. Metālu nozares kritums pret iepriekšējo mēnesi apstājies, bet gada griezumā joprojām ievērojams samazinājums (-66.3%), izteikti negatīvi ietekmējot kopējās apstrādes rūpniecības izaugsmi pret pagājušā gada augustu. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (7.1% kritums pret jūliju, bet 33.8% pieaugums pret pagājušā gada augustu) un elektrisko iekārtu ražošanas (pieaugums: 1.4% pret jūliju, 16.9% pret 2012. gada augustu) apakšnozares savukārt turpināja pozitīvi ietekmēt apstrādes rūpniecības izaugsmi gada griezumā.

Augusta apstrādes rūpniecības dati sasaucas ikmēneša Eiropas Komisijas (EK) aptaujas datiem, kas norādīja uz rūpnieku noskaņojuma pasliktināšanos Latvijā. Rūpnieku izlaides apjoma novērtējums nākamajiem mēnešiem saruka gan augustā, gan arī septembrī, kas var liecināt par lēnāku turpmāko attīstību nozarē. No otras puses, septembrī samazinājies pabeigtās produkcijas krājumu apjoma novērtējums. Tādējādi kopējais rūpnieku noskaņojums septembrī salīdzinājumā ar augustu gandrīz nav mainījies.

Septembrī pēc vairāk nekā divu gadu pārtraukuma Eiropas Savienības noskaņojuma rādītājs ESI (Economic Sentiment Indicator jeb Ekonomikas sentimenta indekss)[1] pārkāpa 100 punktu jeb ilgtermiņa līdzsvara robežu. Arī eirozonas PMI (Purchasing Manager's Index - Iepirkuma vadītāju indekss)[2] uzrādīja 27 mēnešu augstāko rezultātu, norādot uz gaidām par situācijas pakāpenisku uzlabošanos. Vienīgās negatīvās ziņas nāk no Krievijas, kur ražošanas PMI nu jau trešo mēnesi pēc kārtas norāda uz aktivitātes samazināšanos.

Kamēr iekšzemes faktori neliecina par būtisku gaidāmo situācijas uzlabošanos tuvākajā nākotnē, pozitīvs impulss gaidāms no iespējamās situācijas uzlabošanās Eiropā – ar nosacījumu, ka līdz ar vispārējā noskaņojuma uzlabošanos pozitīvas pārmaiņas sāksies arī Eiropas valstu reālajā sektorā.