04.12.2013.

Apstrādes rūpniecībā oktobrī neliels pieaugums

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2013. gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (izņemot sezonālo ietekmi) pieauga par 0.3%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi (izņemot kalendāros efektus) – par 1.9%.

Mēneša griezumā straujāko pieaugumu uzrādīja ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana (+12.4%; galvenokārt sezonālu svārstību dēļ), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+15.6%; nozare turpina ļoti dinamiski attīstīties, gada pieauguma temps oktobrī jau +53.1%), un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (+6.2%). No lielajām rūpniecības nozarēm kokrūpniecība pēc iepriekšējā mēnesī piedzīvotā kāpuma šomēnes nedaudz samazināja saražoto apjomu (-2.1%), līdzīga aina arī gatavo pārtikas ražošanā (-0.7%). Savukārt gatavo metālizstrādājumu nozare pavisam nepriecē (-3.5%), turklāt jāņem vērā, ka nozares izlaide samazinās nu jau četrus mēnešus pēc kārtas, oktobrī arī gada izteiksmē jau ieslīgstot "mīnusos". Tradicionāli svārstīgajā transportlīdzekļu ražošanas nozarē būtisks kritums (-24.8%).

Apstrādes rūpniecības nozares sestais mēneša pieaugums pēdējo septiņu mēnešu laikā liecina par to, ka nelielais vājuma brīdis, ko nozare piedzīvoja pavasara mēnešos "Liepājas metalurga" problēmu dēļ, ir beidzies, un citi nozares uzņēmumi turpina stabilu, lai arī lēnāku nekā līdz šim, izaugsmi. Nozares izlaide faktiski ir atpakaļ tajā līmenī, kur tā bija iepriekšējā gadu mijā, kas nozīmē, ka uz šo brīdi nozares izlaides apjoma pieaugums ir pilnībā spējis "nosegt" iepriekš lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmuma radīto iztrūkumu. Atliek vien iedomāties, cik labi būtu nozares rādītāji, ja problēmas nebūtu piemeklējušas "Liepājas metalurgu".

Pavasara un vasaras mēnešos, komentējot apstrādes rūpniecības veikumu un perspektīvas, jau rakstījām, ka pastāv bažas par ārējā pieprasījuma noturīgumu. Uz bažām norādīja arī paši rūpnieki - tā Eiropas Komisijas apsekojums 2. ceturksnī uzrādīja rūpnieku īpatsvara pieaugumu, kuri kā ierobežojošu attīstības faktoru minēja nepietiekamu pieprasījumu. Tomēr pesimistiskie paredzējumi piepildījās tikai daļēji. Ārējā pieprasījuma "vilkme" tiešām mazinājās, tomēr to vismaz daļēji spēja kompensēt vietējā tirgus pieprasījums (to apstiprina apstrādes rūpniecības uzņēmumu realizācijas dati, kas norāda uz to, ka kopš gada sākuma vietējā tirgū realizācija ir pieaugusi, bet eksportā – mazinājusies). Tomēr, sākot no gada vidus, pakāpeniski uzlabojās dažāda veida konjunktūras rādītāji Eiropā, kā rezultātā gada 2. un 3. ceturksnis Eiropas Savienībā bija labāks, nekā to varēja paredzēt iepriekš. To jūt arī rūpnieki, kuri pēc neliela noskaņojuma rādītāja "iekrituma" vasarā patlaban pauž optimistiskāku skatījumu par nākotnes izredzēm. Novembrī rūpnieku noskaņojuma rādītājs ir tuvu gada sākumā jau piedzīvotajam augstākajam pēc-krīzes punktam. Arī pieprasījums kā ierobežojošais faktors šā gada 4. ceturksnī tiek minēts 42.8% gadījumu, kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada 2. ceturkšņa. Savukārt 34.3% no rūpniekiem min, ka ierobežojošo faktoru šobrīd vispār nav – tik jāstrādā tālāk. No šo rādītāju viedokļa liekas, ka apstrādes rūpniecības turpmākajai izaugsmei nav šķēršļu.

Tomēr medus mucā ir arī pāris darvas karotes. Pirmkārt, joprojām nav pilnīgas skaidrības par izaugsmes noturīgumu Eiropā. Fundamentāli problēmas saglabājas – izaugsme ir trausla un fragmentēta reģionālā aspektā. Otrkārt, ražošanas jaudu noslodze jau gandrīz divus gadus svārstās ap 72%, kas, ja neņem vērā krīzes gadus, ir Latvijas apstrādes rūpniecības nozares ražošanas jaudu noslodzes vidējais līmenis. Ja arī turpināsies Eiropas Savienības ekonomikas atkopšanās, tad nozares turpmāka attīstība būs neiedomājama bez papildu investīcijām. Arī investīcijas, līdzīgi izlaides apjomiem, šā gada pirmajā pusē stagnēja, taču dažādi novērojumi liecina, ka gada otrajā pusē un nākamgad šajā jomā sagaidāma aktivizēšanās – jāņem vērā, ka pēdējā laikā apstrādes rūpniecības nozares investīciju apjoms ir cieši saistīts arī ar pieejamo Eiropas fondu līdzfinansējumu.

Rezumējot – paredzams, ka nozare turpinās attīstīties, tomēr pieauguma dinamika varētu būt mērenāka nekā iepriekš. Nozares turpmākās izaugsmes ierobežojums arvien vairāk būs saistīts ne tikai ar ārējā pieprasījuma "vilkmi", bet arī ar piedāvājuma pusi, tas ir, vai apstrādes rūpniecības nozares uzņēmumi varēs palielināt savu izlaides apjomu kvantitatīvā un kvalitatīvā izteiksmē. 

APA: Kasjanovs, I. (2024, 23. apr.). Apstrādes rūpniecībā oktobrī neliels pieaugums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1023
MLA: Kasjanovs, Igors. "Apstrādes rūpniecībā oktobrī neliels pieaugums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1023>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • Oļegs Krasnopjorovs
    04.12.2013 15:49

    Būtu interesanti novērtēt fiziskā kapitāla apjomu (un dinamiku) apstrādes rūpniecībā. Jo pat ja investīcijas sevišķi neaug, tas varētu nenozīmēt, ka kapitāls neaug. Varbūt kapitāls vienkārši aug ar nemainīgu ātrumu.

  • Igors Kasjanovs
    04.12.2013 15:54

    Tur nu tev, Oļeg, absolūta taisnība. Tik ilgi kamēr inevstīcijas>amortizāciju, kopējais fiziskā kapitāla apjoms pieaug. Vidējā termiņā ir plāni šo jautājumu pētīt, kā jau vienmēr, galvenais ierobežojums ir dati, bet ir pāris idejas šajā virzienā. :)

Restricted HTML

Up