BlogiMakroekonomika.lv Blogi

Latvijas uzņēmumu produktivitāte - krustcelēs

Konstantīns Beņkovskis, Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs
Rūdolfs Bēms, Latvijas Bankas ekonomists
11.12.2014.

Tas, cik svarīgs ir produktivitātes pieaugums, jau sen ir kļuvis par aksiomu. Nevienam nav noslēpums gan eksporta nozīme, bez kura mūsu mazās un atvērtās tautsaimniecības sabalansēta attīstība ļoti ātri apstāsies, gan ne pārāk augstās algas Latvijā.

Konkurētspēju nosaka ne tikai cenas

Konstantīns Beņkovskis, Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs
05.12.2014.

Vārdu "konkurētspēja" mūsdienu ekonomisti lieto daudz un bieži, pat neskatoties uz to, ka konkurētspējas jēdziens attiecībā uz valsti ir visai grūti nosakāms. Nebūtu pārāk pārspīlēts, ja teiktu, ka eksistējošo konkurētspējas definīciju skaits ir vienāds ar makroekonomistu skaitu, tāpēc nepieciešams no paša sākuma vienoties, par ko runāsim šajā rakstā.

Cenu konkurētspējas efektivitāte ārējās nelīdzsvarotības mazināšanā eiro zonas valstīs

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists
01.12.2014.

Ilgi tika uzskatīts, ka cenu konkurētspēja (t.i., cenu un izmaksu pārmaiņas attiecībā pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm) ir svarīgākais faktors, kas nosaka uzņēmumu iespējas realizēt savas preces vai pakalpojumus starptautiskajos tirgos. Tomēr rodas vairāki jautājumi. Pirmkārt, cik liela ir cenu konkurētspējas ietekme un tās spēja izskaidrot eksporta un importa dinamiku? Otrkārt, kurš no pieejamiem cenu konkurētspējas rādītājiem vislabāk raksturo cenu konkurētspējas ietekmi?

Par kāzu ģenerāļiem, Latvijas Bankas konferenci un strukturālām reformām

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
04.11.2014.

"Sliktākais no iespējamiem scenārijiem –
bubināt par strukturālām reformām un nedarīt neko."
(Benuā Kerē Latvijas Bankas konferencē 2014. gada 17. oktobrī)

 

Doing Business – labs indekss, kas nepasaka visu

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
03.11.2014.

Latvijas pozīcija nesen publicētajā Pasaules Bankas "Doing Business 2015" ir tuva 2014. gada vērtējumam, taču, tā kā pozīcija ir apzīmējama ar skaitli un valstu skaits pētījumā ir konkrēts lielums, tad tas, kā vienmēr, rada iespēju paskatīties, kurš tad kurā saraksta galā atrodas (dažreiz arī - abstrahējoties no tā, kas tas par sarakstu un kāpēc tajā vēlamies būt). Protams, ka pirmais, kas nāk prātā, komentējot šādu rādītāju aktualitāti, ir tas, ka pozīciju neviens nekomentē, ja tā ir TOP augšā un nemainās.

Ko par zinātni domā Einšteins un Latvijas iedzīvotāji?

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
29.10.2014.

Alberts Einšteins savulaik ir teicis: "Zinātne nav un nekad nekļūs par pabeigtu grāmatu. Katrs nozīmīgs sasniegums rada jaunus jautājumus.

The euro. A story of a permanent collapse

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
21.10.2014.

It is falling apart again. The euro area, of course. The currency seems to possess this odd feature: while being the second most widely used currency in the world, the euro's life is accompanied by a choir of prophets of a soon demise. Just a couple of years ago, we survived the previous surge of doom-saying prophecies with Paul Krugman and others seeing a euro "on the verge of imploding". Now, we seem to be heading for the next round of euro-bashing.

Ekonometriskā modelēšana un kreditēšana Latvijā – kas lācītim vēderā

Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomists
Ludmila Fadejeva, Latvijas Bankas ekonomiste
08.10.2014.

Septembra beigās Latvijas Bankā notika Ekspertu sarunas "Kreditēšana Latvijā – teorija un realitāte". Teorētiskajā prezentācijas daļā parādījām GVAR un DSGE modeļu secinājumus par Latvijas kreditēšanas attīstību noteicošajiem faktoriem.

Cik kritiski Latvijas iedzīvotāji izvērtē partiju programmas un kandidātus?

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
02.10.2014.

Nesen publiskotais "DNB Latvijas barometra" pētījums šoreiz veltīts politikai un gaidāmajām 12. Saeimas vēlēšanām. Gandrīz deviņi no desmit jeb 86% aptaujāto norāda, ka ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Vārds "kontrolēt" šajā jautājumā man šķiet neveiksmīgs, es izvēlētos jautājumu formulēt – vai ir iespējas ietekmēt. Kontrolēšana vairāk saistās ar tiesībsargājošajām iestādēm, Valsts ieņēmumu dienestu u.tml.

Cik „zaļi” mēs domājam un dzīvojam?

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
17.07.2014.

Nesen publiskotais „DNB Latvijas barometrs” tika veltīts vides jautājumiem. Šī tēma ir cieši saistīta arī ar tautsaimniecības attīstību. Nav šaubu, ka zaļā domāšana ir ne vien rūpes par vidi un dabas bagātību saglabāšanu nākamajām paaudzēm, bet arī gana perspektīva komercdarbības niša.