Blogi

The tale of four different exchange rate experiences revisited

25.04.2012.
Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists

Morten Hansen has this very good idea of comparing countries with recent nominal devaluations (Iceland, Sweden, and the United Kingdom) with Latvia, which, of course, kept its nominal exchange rate peg unchanged. Given the different exchange rate developments, it is interesting to see whether this has had any implications on the export performance in these countries?

"Zelta jaunatne" jeb kas Latvijā saņem lielākās algas?

20.04.2012.
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Attīstītās valstīs lielāko algu parasti saņem 40 – 50 gadus veci darbinieki (piemēram, ASV: Casanova M., 2012, lpp.8; Norvēģijā: Almas I. u.c., 2010, lpp.21). Tas ir, darbinieki gandrīz ar 30 gadu darba stāžu (piemēram, ASV: Murphy K.M., Welch F., 1990, lpp.207).

Latvia vs. Iceland once again: a comment to Krugman's blog

02.04.2012.
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

On average, bus drives faster than a bicycle. That does not mean, however, that a bus always moves faster. Bus has a higher potential speed, i.e., it will beat the bicycle in a long distance. However, if one selects a short distance that includes a bus station, bicycle could even win the race.

Vai krīze vienlīdz smagi gūlās uz vīriešu un sieviešu pleciem?

07.03.2012.
Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste

Nesen publicētā raksta par krīzes ietekmi uz dažādām iedzīvotāju grupām aizkadrā palika stāsts par sievietēm un vīriešiem, priekšplānā izvirzoties jautājumam par pensijām un darba samaksu, kas arī tika sīki un smalki šķetināts minētajā analīzē. Šodien ir zīmīgs datums – 8. marts, tāpēc tēma - kā krīze ietekmēja sievietes un vīriešus, ir tieši laikā.

Sabalansētāka pēckrīzes ekonomika Latvijā – Eiropas Komisijas atzinums

15.02.2012.
Santa Bērziņa, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja

Vakar (14.02.2012.) Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar t.s. Brīdinājuma Mehānisma ziņojumu (Alert Mechanism Report). Tas ir ekonomikas pārvaldības ietvara sastāvdaļa un ietver makroekonomikas nesabalansētības uzraudzību, izmantojot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kuras pamatā 10 makroekonomikas rādītāju tabula visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Vēlreiz par vēsturi jeb "kad vienreiz Latvijas Banka sāks aktīvi stimulēt tautsaimniecību"?

06.01.2012.
Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists

Viens no pašreizējās parādu krīzes "blakusproduktiem" ir aicinājumi pārskatīt centrālo banku lomu un nozīmi tautsaimniecībā, ar mērķi noteikt centrālajai bankai lielāku atbildību par vispārējo tautsaimniecības attīstību, tajā skaitā bezdarba līmeņa mazināšanos. Šādi aicinājumi dažas dzirdīgas ausis ir atraduši arī Latvijā, un rezultātā arī Latvijas Bankai reizēm tiek veltīti pārmetumi par nepietiekami aktīvu darbību ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.

Trīs valstu stāsts – atlabšana pēc finanšu krīzes. Komentārs

03.01.2012.
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Atšķirībā no dabas zinātnēm, makroekonomikai trūkst laboratorijas eksperimentu. Ja reiz ekonomikas politikas lēmums ir īstenots, alternatīva lēmuma rezultāts nav noskaidrojams. Politikas debatēs tas dod iespēju diezgan pārliecinoši uzstāties par vai pret jebkuru lēmumu, nebaidoties no pretējās puses atspēkojuma.

A Tale of Three Countries - Recovery After Banking Crises: A Comment

02.01.2012.
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Unlike natural sciences, macroeconomics lacks pure laboratory experiments. Once a particular policy is implemented, the outcome of alternative policy is never known for sure. In a political debate this gives an opportunity to convincingly argue whatever policy had glorious / disastrous consequences without being debunked from the opposite camp.

Krājbankas kraha sekas

01.12.2011.
Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists

Kā Krājbankas neglābšana ietekmēs Latvijas tautsaimniecību?

Skaidrs, ka šobrīd precīzu atbildi nezin neviens. Daudz kas būs atkarīgs no tā, par kādu cenu izdosies realizēt Krājbankas aktīvus, un tas savukārt lielā mērā būs atkarīgs no ieceltā administratora darbībām.

2 absurdi apgalvojumi no vakardienas konferences

03.11.2011.
Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas ekonomists

Vakardienas konferencē "Ietaupīt vai aizņemties izaugsmei?" nācās dzirdēt vairākas dīvainas atziņas, taču divas no tām ir izceļamas atsevišķi.

Makroekonomika.lv Blogi