BlogiMakroekonomika.lv Blogi

Ātri gaistošā vidusšķira

Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
16.04.2014.

Pēdējā laikā ASV un citu valstu presē daudz ir rakstīts par procesu, kas norit jau vairākus gadu desmitus, - pakāpenisku vidusšķiras izzušanu.

Jauniešu bezdarbs - kādi ir iespējamie risinājumi?

Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste
15.04.2014.

Bezdarba līmenis jauniešu vidū (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) Latvijā ir divas reizes lielāks nekā vidējais bezdarba līmenis valstī (2013. gadā darbu meklēja attiecīgi 23.2% ekonomiski aktīvo jauniešu, bet vidējais bezdarba līmenis Latvijā bija 11.9%, skat. 1. att.).

1. attēls. Darba meklētāju īpatsvars Latvijā un ES, % no ekonomiski aktīvajiem attiecīgās vecuma grupas iedzīvotājiem

Gribi būt miljonārs?

Osvalds Blūzma, Latvijas Bankas ekonomists
08.04.2014.

Cik gan daudz ir tādu cilvēku, kuri nevēlētos ja ne gluži kļūt par miljonāriem, tad vismaz iegūt lielu finansiālo pārticību? Daļa uzskata, ka tas ir kāds nerealizējams sapnis, kas piepildās tikai ar negaidītu veiksmi, naudu iegūstot lielā daudzumā un uzreiz. Iespējams, šādi uzskati ir iesakņojušies cilvēku domāšanā, jo šie ātrie un neticamie veiksmes stāsti ir tie, kurus sadzirdam visskaļāk.

Kā eiro "tuvums" ietekmē iedzīvotāju viedokli par to

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
04.04.2014.

Vērtējot nesen publiskotā "DNB Latvijas barometra" pētījuma datus par eiro ieviešanu Latvijā, pirmais, kas "iekrīt" acīs, ir fakts, ka iedzīvotāju atbildes lielā mērā atkarīgas no ekonomisko jautājumu aktualitātes kopumā. Tepat varētu ierindot arī tādus faktorus kā "attālums līdz eiro" un informācijas daudzums par to.

Labs laiks, lai atskatītos uz 10 gados paveikto

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
05.03.2014.

Nesen publiskotais "DNB Latvijas barometra" pētījums šoreiz veltīts Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES) tēmai, atgādinot arī par to, ka šogad apritēs desmit gadi, kopš 2004. gada 1. maijā pievienojāmies ES valstu saimei. Šis ir labs laiks, lai atskatītos uz to, kā mainījusies mūsu dzīve, kādi bijuši galvenie ieguvumi un zaudējumi līdz šim un kādas – perspektīvas nākotnei.

Ko sēsi, to pļausi

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
05.02.2014.

Nesen publiskotajā "DNB Latvijas barometra" pētījumā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt valdības darbu. Tiesa gan, es teiktu, ka pētījums ir nevis par valdības darbu, bet - sabiedrības attieksmi un atbildību. Citiem vārdiem sakot – tas drīzāk nav par krekliem, bet par sirdsapziņu.

Valsts atbalsta programmas uzņēmējiem, izmantojot finanšu instrumentus: Latvijas iespējas, Japānas pieredze

Baiba Traidase, Latvijas Bankas ekonomiste
04.02.2014.

Pagājušā gada nogalē, pateicoties Japānas Fonda stipendijai, man bija iespēja veikt pētījumu par valsts atbalsta programmām Japānā uzņēmējdarbības veicināšanai, izmantojot privātos-publiskos finanšu instrumentus (aizdevumi, garantijas, riska kapitāls utml). Latvijā šādas programmas tiek īstenotas, izmantojot galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus (neliels pienesums arī no Latvijas-Šveices sadarbības programmas), savukārt Japānā izmanto resursus, valstij pārsvarā aizņemoties iekšējā tirgū.

Mēs iepazīsimies piektdienas sniegainā rītā Aspazijas 5…

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
28.01.2014.

Piektdien notiks tradicionālā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes konferences plenārsēde, kurā teikšu runu ar drosmīgu apgalvojumu - ekonomika (un ekonometrija) ir ne tikai zinātne, bet arī māksla. Gatavojoties diskusijai, šajā bloga ierakstā vēlos atzīmēt dažus piemērus, kad makroekonomisko datu interpretācija nav acīmredzama un ekonomikas pētījumu interpretācija nav viennozīmīga.

Automobilis – greznība vai pārvietošanās līdzeklis?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
21.01.2014.

Atbilde uz šo Ostapa Bendera dilemmu ļaus labāk saprast automobiļu tirgus norises, kas ir svarīgas ne vien auto tirgotājiem un potenciālajiem pircējiem, bet arī makroekonomikas pētniekiem. Automobilis ir viens no nedaudzajiem precēm, pēc kuras pieprasījums ir tik ļoti atkarīgs no ekonomikas cikla un vienlaikus veido ievērojamu mājsaimniecības budžetu daļu – ap 2% (piemēram, galvenā mājsaimniecību budžetu izdevumu kategorija – pārtika (26%) - salīdzinoši maz atkarīga no ekonomikas cikla, savukārt juvelierizstrādājumi veido niecīgu daļu no mājsaimniecību izdevumiem – 0.1%).

Tendences pārtikas rūpniecībā

Līva Zorgenfreija, Latvijas Bankas ekonomiste
03.01.2014.

Novembra beigās notikušajā konferencē Biznesa prognozes 2014 moderēju pārtikas sesiju, un ar nelielu novēlošanos vēlos padalīties ar dažiem secinājumiem par attīstību šajā nozarē.