20.11.2013.

Brazīlija kā eksporta tirgus: perspektīvas un problēmas

  • Jūlija Pastušenko
    Jūlija Pastušenko
    Latvijas Bankas ekonomiste

Arvien biežāk masu medijos lasāmi viedokļi par to, ka tā saucamo BRICS valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) ēra ir beigusies. Līdz ar to rodas jautājums - vai pēdējā laikā notiekošā daudzu jaunattīstības valstu izaugsmes tempu palēnināšanās nozīmē, ka tāda valsts kā Brazīlija kļūst nepievilcīga citām valstīm, kuras ar to jau sadarbojas vai vēl varētu aktivizēt sadarbību? Vai otrādi - neskatoties uz acīmredzamo ekonomikas attīstības tempu palēnināšanos, tomēr ir iemesli, kādēļ būtu vērts pievērst uzmanību arī tādam tālam tirgum kā Brazīlija?

Daži fakti par Brazīliju

Vispirms, daži fakti. Brazīlija ir piektā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita (200 miljoni) un piektā lielākā pasaulē pēc teritorijas. Tā ir diezgan urbanizēta valsts – vairāk nekā 80% iedzīvotāju dzīvo pilsētās (pārsvarā tādās lielpilsētās kā Riodežaneiro, Sanpaulu un Brazilja).

Lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, Brazīlijas tautsaimniecības galvenais virzītājspēks nav lauksaimniecība: vairāk nekā pusi pievienotās vērtības veido pakalpojumu sektors; otrs lielākais sektors (vairāk nekā 20% no iekšzemes kopprodukta, IKP) ir rūpniecība. Rūpniecības sektors ir diezgan attīstīts - no rūpniecības apakšnozarēm kā strauji augošās varētu minēt avio būvniecību un mašīnbūvi.

Skatoties uz IKP no pieprasījuma puses, lielāko daļu (ap 60%) Brazīlijas pievienotajā vērtībā veido privātais patēriņš. Pēdējo 20 gadu laikā valsts ir piedzīvojusi būtisku progresu un vērā ņemamu ekonomikas attīstību, ievērojami samazinājusies plaisa starp nabadzīgākajiem un bagātākajiem iedzīvotājiem. Pēdējo gadu laikā uzlabojies Brazīlijas iedzīvotāju dzīves līmenis: pēc Pasaules Bankas datiem, nabadzība strauji samazinājusies (no 30.8% iedzīvotāju 2005. gadā līdz 21.4% 2009. gadā). Pateicoties straujiem ekonomikas izaugsmes tempiem, būtiski samazinājās ienākumu nevienlīdzība Brazīlijā, 2009. gadā Džini indeksam sasniedzot zemāko atzīmi pēdējo 50 gadu laikā. Un, lai arī ienākumu nevienlīdzība joprojām ir ievērojama, nevar neatzīmēt faktu, ka vidusslāņa īpatsvars Brazīlijā pēdējos gados ievērojami palielinājies, paverot plašākās peļņas gūšanas iespējas arī ārzemju eksportētājiem.

1. attēls. Brazīlijas nabadzības līmenis (iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo zem nacionālā nabadzības sliekšņa, kopējā iedzīvotāju skaitā, %)
2. attēls. Brazīlijas Džini indekss (jo tuvāk 100%, jo lielākā nevienlīdzība valstī)

Brazīlijas nabadzības līmenis

Brazīlijas Džini indekss

Avots: Pasaules Banka; Brazīlijas vidusslāņa (C klases) īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā (%)avots: CPS-FGV (C klase = iedzīvotāji, kuru mēnešu ieņēmumi svārstās robežās no R$1126 līdz R$4854). Avots: Pasaules Banka

Vēl pirms dažiem gadiem Brazīlijas ekonomika auga griezdamies: jebkurš sevi cienošs investors portfeļos turēja Brazīlijas vērtspapīrus; daudzi labi nopelnīja, ieguldot strauji augošajā nekustamā īpašuma tirgū; plauka investīcijas un eksports. Strauji auga arī privātais patēriņš pašā Brazīlijā, pieaugot vidusslāņa īpatsvaram sabiedrībā, kurš varēja atļauties tērēt un arī tērēja, tādējādi arvien vairāk stimulējot ekonomisko bumu (pēc krituma 2009. gadā 2010. gadā Brazīlijas IKP atkal strauji pieauga).

Taču, sākot ar 2011. gadu, Brazīlijas izaugsmes tempi palēninājās - ja 2010. gadā IKP pieauga par 7.5%, tad 2011. gadā kāpums bija vairs tikai 2.7%, bet 2012. gadā valsts jau atkal bija tuvu recesijai, IKP pieaugot tikai par 0.9%. Kāpēc tas tā notika?

3. attēls. Brazīlijas IKP izaugsmes tempi

Brazīlijas IKP izaugsmes tempi

Avots: SVF

Kāpēc Brazīlijas ekonomikas attīstības tempi palēninājās?

Iemesli ir meklējumi divos faktoros - Brazīlijas lielā atkarība no izejvielu eksporta un izaugsmes modeļa paļaušanās uz stabilo privātā pieprasījuma attīstību. Brazīlija uz visām pasaules malām eksportē ne tikai tādas visiem zināmas preces kā cukurs un kafija. Tā aktīvi iesaistās globālajos ražošanas tīklos, piegādājot arī tādas mazāk pazīstamas izejvielas kā, piemēram, tantals, kuru izmanto dažādu ierīču, piemēram, mobilo telefonu ražošanā.

Rūpnīcas daudzās pasaules valstīs izmanto Brazīlijas eksportētās izejvielas produkcijas ražošanā, kas tālāk tiek pārdota patērētājiem daudzos pasaules reģionos, ieskaitot Ameriku un Eiropu. Līdz ar globālo krīzi, palēninoties ekonomiskajai aktivitātei ASV un padziļinoties krīzei eiro zonā, patērētāji visā pasaulē kļuva piesardzīgāki savos tēriņos. Līdz ar to pieprasījums pēc Brazīlijas eksportprecēm saruka, un cieta arī šīs valsts ražojošais un ieguves sektors.

Lai cīnītos ar augsto inflāciju un ierobežotu kreditēšanu, Brazīlijas Centrālā banka cēla procentu likmes un īstenoja citus pretinflācijas pasākumus (t.sk. būtiski paaugstināja banku rezervju prasības). Brazīlijas eksportētāji cieta no nacionālās valūtas vērtības ievērojamā kāpuma, kas padarīja viņu produkciju mazāk konkurētspējīgu starptautiskajā tirgū, kā arī no preču cenu krituma, kas bija vērojams tajā laikā pasaulē; savukārt valsts iedzīvotāji sāka izjust augstāku procentu likmju ietekmi. Stingrākas monetārās politikas īstenošanas mērķis bija apturēt inflācijas un kreditēšanas kāpumu, un tā rezultātā bremzējās arī privātais pieprasījums - lielākais Brazīlijas izaugsmes virzītājspēks. Ņemot vērā Brazīlijas augsto iedzīvotāju parāda līmeni, no finanšu stabilitātes viedokļa kreditēšanas buma apturēšana lielā mērā vērtējama kā pareizs risinājums.

Pēdējos gados Brazīlijas ekonomikas izaugsme ir bijusi nevienmērīga, un valdība aktīvi darbojās, lai palīdzētu ekonomikai atsākt ātrāk augt. Brazīlijas Centrālā banka sāka samazināt procentu likmes jau 2011. gadā, neskatoties uz joprojām augsto inflāciju. 2012. gadā Brazīlijas valdība uzsāka lielu stimulēšanas pasākumu plāna īstenošanu, lai palīdzētu ekonomikai atkopties, tai skaitā iedarbinot lielus investīciju projektus ceļu, ostu un lidostu rekonstrukcijai un uzlabošanai, piesaistot arī privātā sektora investorus. Tā rezultātā pakāpeniski atkopjas privātais patēriņš, lai arī pieauguma tempi vairs nav tik strauji kā vēl dažus gadus iepriekš.

Pēc Pasaules Bankas novērtējuma, Brazīlijas makroekonomiskā uzbūve ir stabila un ilgtspējīga vidējā termiņā: ievainojamība pret ārējās vides satricinājumiem ir efektīvi neitralizēta ar pietiekamām ārvalstu valūtas rezervēm, labvēlīgo ārējā parāda kompozīciju un kopumā zemo ekonomikas atvērtības līmeni. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) atzīmē dažas strukturāla rakstura problēmas, ko Brazīlijai vajadzētu novērst, lai atgūtu straujus izaugsmes tempus: uzlabot infrastruktūru, samazināt nodokļu slogu, kā arī pārskatīt pasākumus, kas ierobežo importa konkurētspēju. Lai arī ekonomisti nesagaida, ka pārskatāmā nākotnē Brazīlijai izdosies atkārtot rekordstraujus izaugsmes tempus, kurus varēja vērot pagājušajā dekādē, tomēr prognozes ir kļuvušas daudz optimistiskākas (ap 2.5% pieaugums šajā un nākamajā gadā; nedaudz vairāk nekā 3% pieaugums pēc tam; SVF).

ES un Latvijas pašreizējā sadarbība ar Brazīliju

Eiropas Savienība (ES) ir lielākais Brazīlijas tirdzniecības partneris (vairāk nekā piektdaļa no Brazīlijas ārējās tirdzniecības notiek ar ES). Pēdējo 5 gadu laikā, pēc Eiropas Komisijas datiem, savstarpējā tirdzniecība starp Brazīliju un ES ir augusi vidēji par 8.4% gadā, un Brazīlijas īpatsvars ES kopējā eksportā 2012. gadā veidoja ap 2.3% (importā - 2.1%). ES no Brazīlijas pārsvarā importē izejvielas (galvenokārt lauksaimniecības izcelsmes preces) un ieguves produktus, taču ievērojamu daļu veido arī rūpniecības preces. Savukārt galvenās ES eksporta kategorijas uz Brazīliju ir rūpniecības preces (mašīnas, iekārtas, ķīmiskās vielas). Turklāt ES ir lielākais ārvalstu investors Brazīlijā.

Latvijas savstarpējā tirdzniecība ar Brazīliju ir visai neliela - tikai ap 0.05% no mūsu valsts eksporta un 0.02% no importa 2012. gadā. Arī dinamikā šie rādītāji svārstījušies pēdējo 10 gadu laikā robežās no 0.02 līdz 0.05% (eksports) un no 0.02 līdz 0.10% (imports). No Latvijas uz Brazīliju galvenokārt tiek eksportēti mehānismi un elektroiekārtas (tai skaitā dzinēji un motori; centrifūgas, attīrīšanas iekārtas; lifti, eskalatori; iekārtas grāmatu iesiešanai; krāni, vārsti, ventiļi; statiskie pārveidotāji un indukcijas spoles u.c.). Latvija no Brazīlijas importē visdažādākās preces, turklāt tradicionāli pazīstamie Brazīlijas eksporta produkti - augļi un dārzeņi - nemaz nav svarīgākās importa preces. Katru gadu importa sastāvā var novērot būtiskas svārstības, piemēram, 2011. gadā ap 80% importā no Brazīlijas veidoja dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti, bet 2012. gadā svarīgākā importa kategorija bija namdaru un būvgaldnieku darinājumi.

No visa iepriekš teiktā, redzot, ka ES kopumā ar Brazīliju sadarbojas daudz aktīvāk nekā Latvija, izriet loģisks jautājums - vai būtu vēlams/iespējams intensificēt Latvijas un Brazīlijas sadarbību, un kādas barjeras pastāv sadarbības paplašināšanai?

4. attēls. Brazīlijas īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un importā, % 

Brazīlijas īpatsvars Latvijas kopējā eksportā un importā

Avots: CSP

Brazīlijas milzīgais iekšējais tirgus un perspektīvas ārvalstu eksportētājiem

Ieskatoties ASV valdības eksporta veicināšanas izdevumos, varētu secināt, ka, ņemot vērā Brazīlijas lielumu un samērā labās izaugsmes perspektīvas, ir tiešām maz sektoru, kuriem nebūtu potenciāls un kuri nesniegtu labas iespējas ārzemju eksportētājiem. Amerikāņi kā visperspektīvākās atzīmē tādas nozares kā transports, komunikācijas, nafta un gāze, enerģijas distribūcijas sistēmas, ostas, ceļi un lidostas, lauksaimniecība un aviācija, kā arī plaša patēriņa preces.

Arī dažādu ES MVU kompāniju aptauju rezultāti kā daudzsološākās min tās pašas nozares, kuras kā perspektīvākās redz ASV eksporta veicināšanas birojs. Eiropas uzņēmēji cita starpā min atjaunojamās enerģijas nozari (tai skaitā biodegvielas nozari), farmācijas un veselības aizsardzības jomas, kā arī mašīnas un iekārtas, augsto tehnoloģiju nozares, transportu un loģistiku u.c. Kopumā vislielākās iespējas uzņēmēji saista vai nu ar tiem sektoriem, kuri Brazīlijā vēl ir maz attīstīti (piemēram, infrastruktūras un transporta sektors), vai ar tiem, kas izriet no šīs valsts resursu bagātības (piemēram, naftas un gāzes sfēra), vai arī saistībā ar faktu, ka, mainoties Brazīlijas ekonomiskajiem un sociāli demogrāfiskajiem parametriem, pieaug vidusslāņa īpatsvars un aug iekšzemes pieprasījums.

Vēl viens Brazīlijas lielās pievilcības iemesls - liels iedzīvotāju skaits (un līdz ar to liels iekšzemes tirgus), kas mudina uzņēmējus veikt investīcijas šajā valstī, atvērt ražotnes uz vietas un ražot plaša patēriņa preces vietējam tirgum.

Papildus vispārīgajiem novērojumiem Brazīlijas gadījumā varētu izcelt dažus specifiskus momentus, kas raksturo šo valsti un vienlaicīgi varētu būt potenciāli interesanti tiem, kas vēlētos mēģināt eksportēt preces vai pakalpojumus. Piemēram, e-tirdzniecība (e-commerce) ir sfēra, kurai speciālisti prognozē labu nākotni, jo šajā ziņā Brazīlija ir šī reģiona zvaigzne. Tā ir visattīstītākā Latīņamerikas valsts e-tirdzniecības ziņā un septītais lielākais interneta tirgus pasaulē, pat neskatoties uz to, ka pašreiz vēl mazāk nekā puse Brazīlijas iedzīvotāju ir tīmeklī. Ņemot vērā Brazīlijas kuplo iedzīvotāju skaitu, svarīgu sporta notikumu tuvošanos (Pasaules kauss futbolā 2014. gadā un Riodežaneiro Olimpiskās spēles 2016. gadā) un vēl joprojām zemo interneta lietotāju skaitu, perspektīvas e-tirdzniecībai ir visnotaļ labvēlīgas. Turklāt brazīliešiem patīk saņemt pasta sūtījumus, un pasta sistēma Brazīlijā ir diezgan droša (visticamāk, pateicoties augstajai urbanizācijas pakāpei un tam, ka lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo 3 pilsētās). Pastāv uzskats, ka Brazīlija ir viens no perspektīvākajām tiešā mārketinga tirgiem Latīņamerikā. Mārketinga pētījumi rāda, ka brazīlieši ir atvērti jauninājumiem.

Vēl viens sektors, kas izceļ Brazīliju uz citu valstu fona, ir kosmētikas preču tirgus, kuru vairāki eksperti piemin kā vienu no straujāk augošajiem un perspektīvākajiem. Tas saistīts ar to, ka Brazīlija ir trešā lielākā kosmētikas importētājvalsts pasaulē, un viena no valstīm, kur šis sektors turpina strauji augt, neskatoties uz ekonomiskās aktivitātes tempu palēnināšanos (2012. gadā kosmētikas pārdošanas apjomi Brazīlijā pieauga par 15.6%). Brazīliešu kosmētikas preču patēriņa apjomi vidēji uz vienu iedzīvotāju līdzinās daudzu attīstīto valstu rādītājiem. Šo situāciju nosaka vispirms kulturālās īpatnības (siltais klimats un vēlme vienmēr labi izskatīties, kas vieno ne tikai sievietes, bet arī arvien vairāk vīriešu) un sociāli-ekonomiskie faktori. Kā jau minēts iepriekš, pieaug vidusslāņa īpatsvars, kas vēlas iegādāties kvalitatīvas ārvalstu preces, pieaug strādājošo sieviešu skaits, kurām svarīgi labi izskatīties darbavietā, līdz ar to aug pieprasījums arī pēc kosmētikas. Neskatoties uz lēnāku valsts izaugsmi pēdējos gados, Brazīlijas kosmētikas tirgus turpina augt (pēc ASV eksporta veicināšanas biroja novērtējumiem, no 16.5 miljardiem ASV dolāru 2010. gadā līdz 18.7 miljardiem ASV dolāru 2011. gadā un 21.1 miljardam 2012. gadā). Speciālisti sagaida izaugsmes turpināšanos šajā sektorā arī nākotnē, kā arī importa pieaugumu.

Skatoties uz šiem iespaidīgajiem cipariem, no vienas puses, varētu domāt, ka arī Latvijas kosmētikas ražotājiem, kuriem daudzos gadījumos jau ir veiksmīga pieredze sadarbībā ar jaunattīstības valstu, tostarp BRICS dalībvalstu, tirgiem, būtu vērts mēģināt sākt eksportēt savu produkciju uz Brazīliju. No otras puses, viss nav tik vienkārši. Brazīlijas gadījumā pastāv vairākas barjeras - gan tādas, kas ir specifiskas tikai šai valstij, gan arī vispārīga rakstura, kas parasti rodas, ES dalībvalstij eksportējot ārpus Eiropas.

"Brazīlijas uzcenojums" jeb šķēršļi, kas traucē sadarboties ar šo valsti

Daudzviet, lasot interneta resursus par iespējām strādāt Brazīlijā, tiek pieminēts tā saucamais "Brazīlijas uzcenojums" (šķēršļu kopa, kas vieno tādas lietas kā distribūcijas sarežģītība, ierēdņu procedūras, vides aizsardzības likumdošana, sarežģīta nodokļu sistēma). Brazīlijas iekšējais tirgus ir diezgan pamatīgi aizsargāts no ārvalstu konkurences, un muitas tarifi Eiropas uzņēmēju eksportam uz šo valsti joprojām ir diezgan augsti. ES jau ilgāku laiku mudina Brazīliju samazināt šos tarifus un arī citas - ne-tarifa - barjeras, lai uzlabotu darbības vidi Eiropas uzņēmumiem.

Paredzēts, ka ES-Brazīlijas sadarbības pamats tiks noteikts plašajā Mercosur*-ES sadarbības līgumā, kas pagaidām vēl atrodas apspriešanas stadijā un nav parakstīts, neskatoties uz to, ka jau ilgus gadus notiek tikšanās un konsultācijas. Sagaidāms, ka šis līgums regulēs ne tikai preču apmaiņu starp valstīm, bet arī pakalpojumu sfēru, valdības pasūtījumu jomu, intelektuālā īpašuma tiesību jomu, novērsīs muitas un tehniskos šķēršļus savstarpējai sadarbībai.

Patlaban, pēc Eiropas Komisijas vērtējuma, uzlabojumi netiek novēroti, un vēl joprojām turpinās protekcionisma tendences daudzās sfērās. Piemēram, piekļuve valsts pasūtījumu saņemšanai ārvalstu firmām ir visai aizsargāta; tekstilpreču un apģērbu importa procedūras ar 2011. gadu kļuvušas stingrākas; plaši tiek izmantota nodokļu likumdošana, lai ierobežotu ārvalstu biznesa iespējas vietējā tirgū (tostarp aktīvi tiek izmantoti netiešie nodokļi, lai atbalstītu vietējos ražotājus).

Kā galvenās barjeras Eiropas uzņēmēji attiecībā uz Brazīliju min lielu birokrātiju (pārāk izteiktā regulēšana un pārmērīgs dažāda veida organizāciju skaits, kuru funkcijas bieži vien pārklājas); sarežģītu likumdošanu (piemēram, nodokļu, darbaspēka, uzņēmējdarbību regulējošā, rūpnieciskās licenzēšanas likumdošana); augstus nodokļus un grūti pieejamu finansējumu.

Pastāv tādi ierobežojumi kā vāja infrastruktūra un līdz ar to arī loģistikas problēmas – viens no faktoriem, kas traucē šīs valsts attīstībai (jāpiebilst, ka šajā gadījumā šis izaicinājums lielā mērā rada arī zināmās izredzes tiem, kam izdotos iesaistīties projektos, kas vērsti uz infrastruktūras uzlabošanu un loģistiku). Ņemot vērā Brazīlijas vājo infrastruktūru un valdības apņemšanos labot situāciju, pēdējos gados tā ir veikusi lielas investīcijas ceļu būvēšanā. Infrastruktūras uzlabošana paliks aktuāla arī turpmāk, ņemot vērā milzīgas Brazīlijas teritorijas un nepieciešamību uzlabot ceļus un loģistiku.

Brazīlieši dod priekšroku tiešajiem kontaktiem, tāpēc speciālisti iesaka apmeklēt izstādes, kas sniedz iespēju satikt klātienē potenciālos sadarbības partnerus.

Runājot par problēmām un ierobežojumiem, pats par sevi tirgus lielums nozīmē, ka mazajam uzņēmumam (pat ja tas specializējas sektorā, kam ir tik labas perspektīvas kā kosmētikai) ir ļoti grūti apmierināt šāda liela tirgus pieprasījumu. Iespējamie risinājumi varētu būt meklēt savu nišu vai arī, kā iesaka Francijas valdības eksporta veicināšanas aģentūras speciālisti, apsvērt iespēju mazajiem uzņēmumiem apvienoties klasteros, kas nozīmētu vairāk resursu un iespēju piekļūt šim tirgum.

Brazīlijas tirgus apgūšana varētu izrādīties dārgs pasākums, un lielākās iespējas to iekarot, visticamāk, tomēr ir vidējiem un lielajiem uzņēmumiem.

Rezumējot - domājot par sadarbības uzsākšanu ar Brazīliju, mūsu eksportētajiem būtu rūpīgi jāiepazīstas gan ar Brazīlijas uzņēmējdarbības kultūru, gan ar esošajām barjerām importam un likumdošanas īpatnībām.

 

* Mercosurekonomiski-politiska vienošanās starp Argentīnu, Brazīliju, Paragvaju, Urugvaju un Venecuēlu, kuras mērķis ir veicināt brīvu tirdzniecību un preču, cilvēku un valūtu kustību.


 

Literatūras avoti:

APA: Pastušenko, J. (2024, 26. apr.). Brazīlija kā eksporta tirgus: perspektīvas un problēmas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/329
MLA: Pastušenko, Jūlija. "Brazīlija kā eksporta tirgus: perspektīvas un problēmas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/329>.

Līdzīgi raksti

Up