Ikdienā ir pierasts, ka ierīces, kuru lietošana ir tikpat pašsaprotama kā elpošana, ēšana vai gulēšana, tiek darbinātas ar elektrības palīdzību, ka siltums mājās tiek gādāts ar centralizētu apkuri, gāzes katliem vai citiem apkures veidiem. Eiropā un citās pasaules attīstītajās un jaunattīstības valstīs cilvēki ikdienā neaizdomājas par enerģētiku no viedokļa, ka enerģijas piedāvājums ir ierobežots, jo ikdienā tās trūkumu nejūt. Taču lielā daļā pasaules valstu vērojams elektrības deficīts (daudzas Āfrikas, Āzijas un arī Dienvidamerikas valstis), un šis jautājums ir dienas kārtībā.
