ienākumi

Pirms pusgada solīju krīzes ietekmes uz dažādām iedzīvotāju grupām analīzi turpināt reģionālā griezumā. Šajā laikā valdībā apstiprināts "Latgales reģiona rīcības plāns 2012. -2013. gadam", plaši un skaļi izskanējušas debates par Labklājības ministrijas rosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, ir piešķirti līdzekļi līdzsvarotai valsts attīstībai un citiem mērķiem dažādās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēs.

Pēdējā laikā ir dzirdēti kardināli pretēji secinājumi par iedzīvotāju ienākumu noslāņošanos un to, kuru iedzīvotāju grupu maciņus krīze skāra visnozīmīgāk. Vieni teic, ka algu un darba vietu mazināšanas smagums gūlās uz mazturīgāko iedzīvotāju pleciem, bagātos saudzējot. Otri uzskata, ka lielās algas tika mazinātas procentuāli daudz nozīmīgāk, un pensionāru pirktspēja gandrīz par 30% uzlabojās. Turklāt tie, kas iepriekš labus ienākumus guva ar nekustamā īpašumu darījumiem, pēc burbuļa plīšanas kļuva maksātnespējīgi, iedzīvojoties lielos parādos un izretinot miljonāru sarakstus.

Iedomāsimies senatnīgu tvaika lokomotīvi ar vilciena sastāvu, un nosauksim to par Latvijas tautsaimniecību. Vilciena sastāvs ir apstājies, jo motora jauda ir izrādījusies par zemu iecerētajai kravai. Tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās lokomotīve ir eksports un rūpniecība, nepieciešamais kurināmais – investīcijas. Privātais patēriņš ir kā vagoni, kuru kustības uzsākšanai ir nepieciešami lokomotīves dzinēja zirgspēki un investīciju enerģija. Ačgārni vilcieni nebrauc, vismaz - ne ilgi.