nacionālais kopienākums

Iepriekšējā rakstā, analizējot Eiropas valstu rādītājus, jau varēja rast nelielu priekšstatu par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un Nacionālā kopienākuma (NKI) samēru, kā arī vidējo līmeni uz vienu iedzīvotāju iepretim citām valstīm. Šajā rakstā Latvijas datus aplūkošu detalizētāk: gan laika perioda ziņā maksimāli pieejamo datu rindu, gan starpību starp IKP un NKI veidojošās sastāvdaļas, gan pieauguma tempu pārmaiņas, tai skaitā globālās finanšu krīzes ietekmi uz rādītājiem.

Iepriekšējā rakstā apskatījām iekšzemes kopprodukta (IKP) un nacionālā kopienākuma (NKI) jēdzienus, šo rādītāju priekšrocības un trūkumus, kā arī nozīmi valstu ekonomisko plānu izstrādē. Šajā rakstā jau pievērsīsimies konkrētiem datiem un to analīzei.

Iekšzemes kopproduktu (IKP) kā rādītāju šobrīd pasaulē un arī Latvijā lieto ļoti plaši, gan analizējot tā līmeni un dinamiku, gan izmantojot kā mērauklu citu rādītāju (piemēram, parāda, ārējās tirdzniecības bilances, ēnu ekonomikas u.c.) samērošanai. Tomēr ir arī kāds cits rādītājs – nacionālais kopienākums (NKI), kurš pēc būtības ir visai līdzīgs iekšzemes kopproduktam.