ārējā tirdzniecība

2013. gada martā, neskatoties uz zemo pieprasījumu atsevišķās tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 10%. Preču eksporta un importa vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga attiecīgi par 5.3% un 14.0%.

2013. gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums gandrīz nemainījās, eksportam pieaugot par 1.9%, bet importam samazinoties par 1.6%. Tikmēr Latvijas eksporta gada pieaugums februārī sasniedza 9.6%, kas ir labs rādītājs, it sevišķi uz nestabilās ārējās vides fona. Līdz ar stabilo eksporta apjoma kāpumu Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance turpināja uzlaboties, apliecinot Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību arī salīdzinoši nelabvēlīgos apstākļos.

2013. gada janvārī Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums saruka, eksportam samazinoties par 4.6%, bet importam par 4.1% salīdzinājumā ar decembri. Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritumu noteica gan sezonālie faktori, gan vājāks ārējais pieprasījums. Gada izaugsmes tempi joprojām ir pozitīvi: eksportam gada laikā pieaugums par 11.7%, bet importam - par 3.2%. Tādejādi Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance turpināja uzlaboties, apliecinot Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību.

Redzot Latvijas valdības pārliecinoši uzņemto kursu uz eiro, šobrīd vairs īsti nav jēgas diskutēt par to, vai mums Latvijā eiro vispār vajag. Drīzāk, un daudz lietderīgāk būtu sākt saprast, kāda Latvijā būs dzīve pēc eiro ieviešanas.

Neskatoties uz nelabvēlīgajām norisēm globālajā ekonomikā un zemo kopējo pieprasījumu ārējos tirgos, Latvijas ārējās tirdzniecības aktivitāte 2012. gadā būtiski pieauga, pārsniedzot pat optimistiskākās prognozes. Pateicoties Latvijas uzņēmēju iepriekšējo trīs gadu ekonomikas atgūšanās posmā uzlabotajai konkurētspējai, Latvijas preču eksporta pieaugums gada laikā (par 15.0%) bija straujāks nekā preču importam (12.7%).

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2012. gada novembrī veidojās 53.6 milj. latu pārpalikums, jo Latvijas eksports turpināja augt straujāk nekā imports, kā arī palielinājās saņemto Eiropas Savienības (ES) fondu apjoms un nedaudz samazinājās ārvalstu tiešo investoru gūtie ienākumi.

Novembra mēneša ārējās tirdzniecības apgrozījuma kritums par 4.1% kopumā neizmainīja šā gada veiksmes stāstu ārējā tirdzniecībā, jo Latvijas preču eksporta gada pieauguma tempi joprojām saglabājās augsti - novembrī preču eksports salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi pieauga par 27.9%. Kā jau iepriekš prognozēts, preču eksporta un importa gada pieaugumi 2012. gadā pārsniegs 10%.

Oktobrī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts nedaudz pieauga - līdz 46.4 milj. latu, un to noteica preču importa palielinājums atsevišķu vienreizēju darījumu ietekmē. Tā kā šie nav faktori, kas ietekmē situāciju ilgtermiņā, būtisks tekošā konta deficīta pieaugums tuvākajos mēnešos nav gaidāms.

Lai gan kopējais pieprasījums ārējos tirgos ir zems, pateicoties ražotāju krīzes laikā atgūtajai konkurētspējai, Latvijas preču ārējai tirdzniecībai 2012. gada oktobrī saglabājās atzīstami gada izaugsmes tempi. Eksporta pieaugums gada laikā bija 22.6%, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā importam (gada pieaugums par 12.1%).

Starpvalstu tirdzniecība notiek gan nozaru ietvaros (intra-industry trade), gan starp nozarēm (inter-industry trade). Šajā rakstā apskatīšu abus šos tirdzniecības veidus, jo, kā empīriski ir pierādījuši ekonomisti Gene Grossman un Elhanan Helpman (1991) un Sergio Rebelo (1991), lielāks starpvalstu tirdzniecības īpatsvars nozaru ietvaros veicina valstu ekonomisko izaugsmi[1], kas nodrošina valsts labklājības pieaugumu.