energoresursu cenas

Gada inflācija 2013. gada martā saglabājās zema (0.2%), mēneša laikā patēriņa cenām sezonas ietekmē augot par 0.5%. To, ka gada inflācija saglabājās tik zema, drīzāk noteica atsevišķu faktoru dinamika agrākos (tai skaitā bāzes) periodos, nevis jauni faktori.

Pirmkārt, jāatzīmē naftas cenu līmenis, kas savu lokālo maksimumu sasniedza pērnā gada martā un atbilstoši ietekmēja degvielas cenas. Šā gada pirmajos trīs mēnešos vidējā naftas cena bija zemāka, un martā salīdzinājumā ar februāri pat nedaudz saruka, tādējādi arī par 1.3% mazinājās degvielas cena.

Gada inflācija 2013. gada februārī turpināja samazināties un bija 0.3%, mēneša laikā cenām sarūkot par 0.1%. Inflāciju labvēlīgi ietekmēja regulējamo cenu samazināšanās, jo, kā tika gaidīts, atbilstoši dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājumam saruka siltumenerģijas tarifi. Arī apģērba un apavu izpārdošanas vēl arvien dominēja pār jaunās sezonas preču pārdošanu un ietekmēja pamatinflāciju: pēc neraksturīgi lielā cenu krituma šajā preču grupā janvārī, februārī tās saruka vēl par 0.6% (uz apavu cenu rēķina).

Kāpēc kāds vispār interesējas par naftas cenām?

Pasaulē jau daudzus gadus aug entuziasms, kas palīdz mazināt pieķeršanos naftas produktiem ne vien kosmētikas un sadzīves ķīmijas ražošanā, bet arī dažādu enerģijas veidu ražošanā.

Gada inflācija novembrī Latvijā saglabājās tikpat zema kā oktobrī un bija 1.6%. Patēriņa cenu vidējo līmeni novembrī nedaudz paaugstināja pārtikas cenu kāpums, bet samazināja degvielas un siltumenerģijas cenas, kā arī neregulējamo pakalpojumu cenas.

Galveno preču un pakalpojumu grupu devums mēneša inflācijā, procentpunktos.

Šā gada oktobrī patēriņa cenu vidējais līmenis Latvijā nemainījās, būtiski sarūkot sakaru pakalpojumu, degvielas, alkoholisko dzērienu un sezonālo tūrisma pakalpojumu cenām, bet augot pārtikas un jaunās sezonas apģērba un apavu cenām. Gada inflācija sasniedza minimumu kopš 2010. gada rudens, sarūkot līdz 1.6%. Šis rādītājs sakaru pakalpojumu sniedzēju savstarpējās konkurences ietekmē un alkoholisko dzērienu pārdošanas akciju dēļ, kā arī lielāka degvielas cenu krituma dēļ bija mazāks, nekā tika gaidīts.

Mēneša laikā patēriņa cenām sarūkot par 0.3%, gada inflācija augustā saglabājās zema (tāda pati kā jūlijā – 1.7%). 12 mēnešu vidējā inflācija saruka līdz 3.1%.

2012. gada aprīlī gada inflācija turpināja samazināties, un tās kritums mēneša laikā par 0.5pp līdz 2.8% atspoguļoja t.s. bāzes efektu  - lai atceramies elektroenerģijas tarifu pieaugumu pērn aprīlī - un  uzskatāmi demonstrēja arī mazas tautsaimniecības atkarību no pasaules cenu svārstībām.

2012. gada martā patēriņa cenu pieaugumu par 0.6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi galvenokārt noteica sezonas ietekme, naftas cenas un daļēji arī ažiotāža pārtikas tirgū.

2012. gada februārī patēriņa cenu mēneša dinamiku galvenokārt ietekmēja naftas cenu kāpums, kuru dēļ Latvijā turpināja augt degvielas cenas, kā arī sezonas izpārdošanu noslēgums. Te runa par apģērbam, apaviem, mājokļa iekārtai – šajās grupās vēl arvien bija cenu kritums. Tādējādi mēneša inflācija bija 0.1%, kas ir (daudz zemāks pieaugums, nekā janvārī, kad tika paaugstinātas dabasgāzes un siltumenerģijas cenas. Gada inflācija februārī saruka līdz 3.4%.

1.att. Patēriņa cenu mēneša pieauguma temps, % un galveno preču un pakalpojumu grupu devums, procentu punktots