konkurētspējaRSS - konkurētspēja

Latvija globālo mērinstrumentu jūklī: kā neapjukt?

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste

"Topi", rangi un saraksti

Dažādu lietu apkopošana vienkopus, to sakārtošana savā galvā, prātam aptverošā veidā ir ne mazāk spēcīgs fenomens kā gēnos ierakstītā vēlme uzvarēt cīņā par mērķi/medījumu (lai ko ar to arī saprastu). Ir mērķi, uz kuriem cilvēki, uzņēmumi un pat veselas valstis virzās apzināti, un ir "mērķi", par kuriem uzzina, kad citi kaut ko ir saranžējuši un publicējuši "topu", reitingu, izlasi utml…

Ekonomikas sliekšņa telpa – par Franciju un ne tikai

Linda Vecgaile, Latvijas Bankas ekonomiste
28.05.2014.

Analizējot Francijas ekonomikas situāciju, prātā nāk mācītāja Jura Rubeņa teiktais kādā intervijā par "sliekšņa telpas" konceptu. Tā ir situācija, kad esam, tā sacīt, "ne šur, ne tur". Šāda situācija veidojas brīžos, kad aiz muguras paliek viens dzīves posms, bet vēl neesam iegājuši nākamajā. Intervijā mācītājs skaidro, ka šādu starpstāvokli cilvēkam ir ļoti grūti izturēt, jo nekas nenomāc tik ļoti kā mokoša neziņa un nekonkrētība par nākotni.

Jaunākie eksporta dati apstiprina Latvijas eksportētāju spēju ātri pielāgoties izmaiņām ārējā pieprasījumā

Daina Pelēce, Latvijas Bankas ekonomiste
12.05.2014.

2014. gada martā Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 11.2%. Neskatoties uz politiskās un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos austrumu kaimiņvalstīs un neiepriecinošajiem Latvijas rūpniecības datiem gada pirmajos mēnešos, Latvijas preču eksports martā pieauga par 7.3% salīdzinājumā ar februāri. Gada laikā preču eksporta vērtība palielinājusies par 6.1%, bet preču importa vērtība gandrīz palikusi nemainīga – samazinājums par 0.5%.

Ārējās tirdzniecības rādītāji apliecina Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību

Daina Pelēce, Latvijas Bankas ekonomiste
09.04.2013.

2013. gada februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums gandrīz nemainījās, eksportam pieaugot par 1.9%, bet importam samazinoties par 1.6%. Tikmēr Latvijas eksporta gada pieaugums februārī sasniedza 9.6%, kas ir labs rādītājs, it sevišķi uz nestabilās ārējās vides fona. Līdz ar stabilo eksporta apjoma kāpumu Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance turpināja uzlaboties, apliecinot Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību arī salīdzinoši nelabvēlīgos apstākļos.

Dzīve pēc eiro

Mārtiņš Bitāns, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks
13.02.2013.

Redzot Latvijas valdības pārliecinoši uzņemto kursu uz eiro, šobrīd vairs īsti nav jēgas diskutēt par to, vai mums Latvijā eiro vispār vajag. Drīzāk, un daudz lietderīgāk būtu sākt saprast, kāda Latvijā būs dzīve pēc eiro ieviešanas.

Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī turpinājis augt

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
09.08.2012.

Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās cenās, izņemot sezonālo ietekmi) 2012. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar gada 1. ceturksni ir palielinājies par 1.0%. Tas ir pieklājīgs sniegums, īpaši uz citu valstu fona, kuru izaugsme Eiropas parādu krīzes ietekmē būtiski palēninājusies. Tomēr šāda attīstība liecina arī par pakāpenisku Latvijas ekonomikas sabremzēšanos, it īpaši salīdzinot ar straujo attīstību pērnā gada vidū, kad IKP ceturkšņa pieauguma tempi bija pusotru-divas reizes straujāki.

Enerģētika Latvijā: vai esam gatavi pārmaiņām? (II)

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
21.05.2012.

Šā gada janvāra beigās Ekonomikas ministrija rīkoja forumu, kurā tika apspriests plānošanas dokumenta "Enerģētikas stratēģijas 2030" projekts. Pirmkārt, noteikti jāuzslavē Ekonomikas ministrija un ministrs D. Pavļuts par iespēju iedzīvotājiem tik brīvi pieejamā formā  ļaut izteikt savu viedokli par stratēģiskas nozīmes programmdokumentu. Šķiet, ka pārskatāmā pagātnē nav bijis programmdokumenta (izņemot NAP), kurš tiktu apspriests tik plašā speciālistu, politiķu un iedzīvotāju lokā.

Enerģētika Latvijā: vai esam gatavi pārmaiņām? (I)

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
07.05.2012.

Ikdienā ir pierasts, ka ierīces, kuru lietošana ir tikpat pašsaprotama kā elpošana, ēšana vai gulēšana, tiek darbinātas ar elektrības palīdzību, ka siltums mājās tiek gādāts ar centralizētu apkuri, gāzes katliem vai citiem apkures veidiem. Eiropā un citās pasaules attīstītajās un jaunattīstības valstīs cilvēki ikdienā neaizdomājas par enerģētiku no viedokļa, ka enerģijas piedāvājums ir ierobežots, jo ikdienā tās trūkumu nejūt. Taču lielā daļā pasaules valstu vērojams elektrības deficīts (daudzas Āfrikas, Āzijas un arī Dienvidamerikas valstis), un šis jautājums ir dienas kārtībā.

Prezentācija: Valsts ekonomiskās izaugsmes un eiro ieviešanas perspektīvas Latvijā

Uldis Rutkaste, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Prezentācija veikta laikraksta Dienas Bizness organizētajā konferencē Biznesa prognozes 2012, 2. diskusiju sadaļā "Valsts ekonomiskās izaugsmes un eiro ieviešanas perspektīvas Latvijā". Tajā sniegts ieskats par Latvijas tautsaimniecības attīstību gan ilgākā, gan īstermiņa laika posmā, secinot, ka kopumā Latvijas ekonomikas modelis bijis veiksmīgs, tomēr tuvākajā nākotnē ekonomiskā attīstība palēnināsies dēļ problēmām parādu krīzes skartajās Eiropas valstīs.

Apstrādes rūpniecība turpina pārsteigt ar noturību pret ārējās vides viļņošanos

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
03.01.2012.

Apstrādes rūpniecības dinamika visa 2011. gada laikā ir bijusi svārstīga, taču ar izteiktu augšupvērstu tendenci, ko noteica gan līdz šim noturīgais ārējais pieprasījums, gan nozares atgūtā konkurētspēja. Uz gada beigām gan augšupvērstā tendence līdz ar pieprasījuma vājināšanos ārējos tirgos un neskaidrības pieaugumu pamazām sāka bremzēties. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos parādu krīzes dēļ Eiropā situācija būs izteikti svārstīga, taču iespējams - jau ar nedaudz lejupvērstu tendenci.