kredīti

Martā turpinājās jau iepriekšējā mēnesī novērotais mājsaimniecību noguldījumu pieaugums, savukārt kopējais naudas piedāvājums saruka, mazinoties uzņēmumu uzkrājumiem bankās. Iekšzemes kredītu atlikums turpināja samazināties gan īstermiņa kredītu atmaksas, gan lielāka ceturkšņa nogalē norakstīto kredītu apjoma iespaidā. Kreditēšanas gada pārmaiņu temps gan būtiski uzlabojās (no mīnus 10.1% februārī uz mīnus 6.7% martā), jo ar šo mēnesi bāzes līmeni vairs neiespaidoja pērnā gada martā licenci zaudējušās "Parex bankas" rādītāji.

Februārī naudas piedāvājuma kāpums bija visai mērens – nedaudz palielinājās uzņēmumu noguldījumi, savukārt mājsaimniecību noguldījumu pieaugums lielā mērā korespondēja ar skaidrās naudas daudzuma apgrozībā samazināšanos, līdz ar to maz ietekmējot kopējo naudas masu. Iekšzemes kredītu dinamikā pārmaiņu praktiski nebija – mājokļa kredītu atmaksas noteica nelielu kopējā kredītportfeļa samazināšanos, bet uzņēmumu kreditēšana saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī.

Janvārī galvenais naudas piedāvājumu mazinošais faktors bija sezonāls skaidrās naudas pieprasījuma kritums, tomēr bremzējoša ietekme bija arī mājsaimniecību noguldījumu samazinājumam. Kopējā iekšzemes kredītportfeļa dinamikā janvārī atgriezās līdz pērnajam novembrim vērojamā tendence – neliels pieaugums uzņēmumu un mērens sarukums mājsaimniecību kreditēšanā. Tas kopumā noteica nelielu iekšzemes kredītu samazinājumu, tomēr vienlaikus līdz mīnus 10.4% uzlabojās kredītu gada sarukuma rādītājs.

2012. gadā vērojamā stabilā tautsaimniecības izaugsme praktiski visa gada garumā nodrošinājusi gan kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu, gan kopējā naudas piedāvājuma līdzsvarotu palielināšanos. Izpaliekot krasām ekonomiskās vides un it īpaši finanšu sektora svārstībām, naudas rādītāju kāpums decembrī bija mērenāks nekā 2011. gada nogalē. Savukārt iekšzemes kredītu portfelis decembrim ierasti saruka, tomēr samazinājums bija mazāks nekā pirms gada un to galvenokārt noteica iepriekšējos mēnešos saņemto īstermiņa kredītu atmaksa nefinanšu uzņēmumu sektorā.

Visa gada garumā augošie produkcijas izlaides rādītāji, ko nosaka gan privātā patēriņa pieaugums, gan eksporta izaugsme, veicināja uzņēmēju noguldījumu kāpumu arī novembrī, vienlaikus nosakot kopējā naudas piedāvājuma palielināšanos. Iekšzemes kredītu portfelis nedaudz samazinājās, gandrīz nemainoties iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, bet samazinoties mājsaimniecību kredītportfelim.

Oktobrī bija vērojams būtisks nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums, kas noteica arī kopējā naudas piedāvājuma palielināšanos. Vienlaikus nedaudz mazinājās skaidrās naudas pieprasījums. Kopējais iekšzemes kredītu portfelis gandrīz nemainījās, turpinot augt iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem, bet samazinoties mājsaimniecību kredītsaistībām.

Septembrī atsevišķi monetārie rādītāji samazinājās, tomēr to sarukums bija niecīgs un neiespaidoja situāciju ar naudas piedāvājumu kopumā. Vienlaikus turpināja augt skaidrās naudas pieprasījums, palielinājās iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums un latu kredītu kopējais portfelis.

Pirms pusgada solīju krīzes ietekmes uz dažādām iedzīvotāju grupām analīzi turpināt reģionālā griezumā. Šajā laikā valdībā apstiprināts "Latgales reģiona rīcības plāns 2012. -2013. gadam", plaši un skaļi izskanējušas debates par Labklājības ministrijas rosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, ir piešķirti līdzekļi līdzsvarotai valsts attīstībai un citiem mērķiem dažādās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēs.

Līdz ar stabilo tautsaimniecības, tostarp finanšu sektora attīstību, augustā Latvijā atsācies arī mērens monetāro rādītāju kāpums. Auga gan kredītiestāžu piesaistīto noguldījumu un skaidrās naudas apjoms, gan arī kopējais iekšzemes kredītu atlikums.