kredītiRSS - kredīti

Naudas rādītāju līmenis stabilizējies

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Februārī stāvoklis naudas piedāvājuma jomā bija stabils, pēc krasā noguldījumu pieauguma pērnā gada beigās un sezonālā samazinājuma janvārī atgriežoties mērenas izaugsmes gultnē. Vienlaikus arī februāra dati apliecināja, ka pāreja uz eiro noteikusi jaunu pieeju mājsaimniecību uzkrājumu uzglabāšanai. Mājsaimniecību uzkrājumi, kas nonāca banku kontos decembrī un tur saglabājās janvārī, arī februārī noteica mājsaimniecību noguldījumu augsto līmeni.

Pāreja uz eiro būtiski palielinājusi bezskaidrās naudas izmantošanu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Janvāris bija pirmais ar eiro aizvadītais mēnesis, un tas apstiprināja iepriekš gaidīto tendenci - eiro ieviešana vienlaikus bijusi arī pāreja uz bezskaidrās naudas aktīvāku izmantošanu norēķinos. Lielākā daļa mājsaimniecību un uzņēmumu uzkrājumu, kas nonāca banku kontos decembrī, tur saglabājās arī janvārī, apliecinot, ka skaidrā nauda zaudē iepriekš tik nozīmīgo lomu norēķinos.

Skaidrās naudas atgriešanās bankās nodrošinājusi rekordlielu noguldījumu kāpumu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Decembris bija pēdējais mēnesis, kad lats Latvijā bija vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis. Kā jau tika gaidīts, tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, skaidro latu daudzums apgrozībā strauji mazinājās, gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu uzkrājumiem atgriežoties bankās un aizvien lielākam darījumu apjomam notiekot bezskaidrās naudas ceļā. Savukārt kopējo naudas piedāvājumu decembrī palielināja tādi faktori kā valdības tēriņu kāpums gada pēdējā mēnesī un tautsaimniecības sekmīgā izaugsme.

Noguldījumu kāpums ar uzviju atsver skaidrās naudas pieprasījuma kritumu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Novembrī, Latvijai aizvien ciešāk tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, turpinājās straujš skaidro latu pieprasījuma sarukums. Savukārt kopējais naudas piedāvājums palielinājās, uzņēmumu un mājsaimniecību kontos bankās ne tikai nonākot skaidrās naudas uzkrājumiem, bet noguldījumiem augot arī tautsaimniecības sekmīgās izaugsmes iespaidā. Pozitīvi uzņēmumu kontu apjomu bankās ietekmēja arī valdības līdzekļu ieplūde, gada nogalē augot valdības tēriņiem un mazinoties valsts budžeta pārpalikumam.

Atsācies naudas piedāvājuma kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Oktobrī, neraugoties uz aizvien straujāko latu skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu, kopējais naudas piedāvājums palielinājās gan uz uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu būtiska kāpuma rēķina. Savukārt banku kredītportfelis turpināja sarukt, no jauna izsniegto aizdevumu apjomam atpaliekot no atmaksāto kredītu summām.

Sarucis kopējais naudas daudzums apgrozībā

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Septembrī kopējais naudas piedāvājums samazinājās, straujo skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu papildinot uzņēmumu noguldījumu kritumam. Visai būtisks bija banku kredītportfeļa samazinājums, nozīmīgām uzņēmumiem izsniegto kredītu atmaksām summējoties ar slikto kredītu norakstīšanas iespaidu.

Eiro gaidu iespaids kļūst izteiktāks

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Augustā kopējais naudas piedāvājums palielinājās, banku piesaistīto noguldījumu pieaugumam apsteidzot latu skaidrās naudas pieprasījuma samazinājumu. Banku kredītportfeļa samazinājums bija minimāls, uzņēmumiem izsniegto kredītu kāpumam gandrīz līdzsvarojot mājokļa kredītu atmaksu un slikto kredītu norakstīšanas iespaidu.

Vērojams izteikts skaidrās naudas pieprasījuma samazinājums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jūlijā kopējais naudas piedāvājums samazinājās. To galvenokārt noteica šim vasaras mēnesim neierasts apgrozībā esošās latu skaidrās naudas samazinājums. Nedaudz saruka arī uzņēmumu noguldījumu atlikums. Savukārt mājsaimniecību uzkrājumi bankās auga jau sesto mēnesi pēc kārtas. Kredītiestāžu kopējais iekšzemes kredītu portfelis nedaudz saruka mājokļa kredītu atmaksas, kā arī slikto kredītu norakstīšanas iespaidā. Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saglabājās praktiski nemainīgs.

Turpinās mērens naudas piedāvājuma kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jūnijā kopējais naudas piedāvājums nedaudz palielinājās, augot mājsaimniecību noguldījumiem un mazliet – arī skaidrās naudas pieprasījumam. Savukārt atsevišķa savulaik nekustamā īpašuma jomā izsniegta liela apjoma kredīta atmaksas iespaidā saruka kredītiestāžu kopējais iekšzemes kredītu portfelis.

Naudas rādītāju dinamika atspoguļo lēnāku ekonomikas aktivitātes kāpumu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Aprīlī nedaudz pieauga kredītiestāžu piesaistītie noguldījumi un kopējais naudas piedāvājums, savukārt saruka skaidrās naudas pieprasījums un turpinājās mērens kopējā kredītportfeļa samazinājums. Līdz ar to, galvenajām attīstības tendencēm nemainoties, naudas rādītāju dinamika kopumā atspoguļoja tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos.