kredītiRSS - kredīti

Noguldījumi turpina pieaugt

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jūlijā naudas rādītāju attīstības tendences bijušas pozitīvas, norādot uz šajā jomā esošu un arī nākamajos mēnešos gaidāmu stabilitāti. Jau otro mēnesi pēc kārtas pieaudzis kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms. Palielinājies arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps, tam sasniedzot 10.6%. Savukārt banku kredītportfeļa kritums palēninājies, kredītu gada samazinājuma tempam uzlabojoties līdz 6.9%.

Bankās atsācies noguldījumu kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Pēc trīs mēnešus vērojamā samazinājuma jūnijā atkal pieauga kopējais banku piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu apjoms. Palielinājās arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps – tas sasniedza 9.9%. Savukārt banku izsniegto kredītu atlikums jūnijā turpināja sarukt, joprojām mazinoties nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, tomēr būtiski uzlabojoties kredītu gada samazinājuma tempam (par 1.2 procentu punktiem līdz 7.1%).

Naudas rādītāju līmenis aprīlī saglabājas stabils

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Līdzīgi kā gada pirmajos mēnešos, arī aprīlī naudas rādītāju līmenis būtiski nemainījās. Mājsaimniecību noguldījumu kāpuma pozitīvo iespaidu gan pārsvēra uzņēmumu noguldījumu sarukums. Līdz ar to mēreni mazinājās kopējais iekšzemes noguldījumu apjoms. Tomēr tas joprojām pārsniedza gan pērnā gada aprīļa līmeni (par 9.1%), gan pēdējā mēneša rādītāju pirms straujā noguldījumu kāpuma saistībā ar pāreju uz eiro (kāpums salīdzinājumā ar novembri par 4.6%).

Noguldījumu un kredītu līmenis martā būtiski nemainās

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Martā būtiskas naudas rādītāju pārmaiņas nebija vērojamas. Nelielu mājsaimniecību noguldījumu sarukumu līdzsvaroja nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums, savukārt kopējo iekšzemes noguldījumu apjomu mazināja finanšu starpniecības uzņēmumu uzkrājumu kritums. Kreditēšanā martā saglabājās ierastā samazinājuma tendence, nedaudz sarūkot gan nefinanšu sabiedrībām, gan mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem.

Naudas rādītāju līmenis stabilizējies

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Februārī stāvoklis naudas piedāvājuma jomā bija stabils, pēc krasā noguldījumu pieauguma pērnā gada beigās un sezonālā samazinājuma janvārī atgriežoties mērenas izaugsmes gultnē. Vienlaikus arī februāra dati apliecināja, ka pāreja uz eiro noteikusi jaunu pieeju mājsaimniecību uzkrājumu uzglabāšanai. Mājsaimniecību uzkrājumi, kas nonāca banku kontos decembrī un tur saglabājās janvārī, arī februārī noteica mājsaimniecību noguldījumu augsto līmeni.

Pāreja uz eiro būtiski palielinājusi bezskaidrās naudas izmantošanu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Janvāris bija pirmais ar eiro aizvadītais mēnesis, un tas apstiprināja iepriekš gaidīto tendenci - eiro ieviešana vienlaikus bijusi arī pāreja uz bezskaidrās naudas aktīvāku izmantošanu norēķinos. Lielākā daļa mājsaimniecību un uzņēmumu uzkrājumu, kas nonāca banku kontos decembrī, tur saglabājās arī janvārī, apliecinot, ka skaidrā nauda zaudē iepriekš tik nozīmīgo lomu norēķinos.

Skaidrās naudas atgriešanās bankās nodrošinājusi rekordlielu noguldījumu kāpumu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Decembris bija pēdējais mēnesis, kad lats Latvijā bija vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis. Kā jau tika gaidīts, tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, skaidro latu daudzums apgrozībā strauji mazinājās, gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu uzkrājumiem atgriežoties bankās un aizvien lielākam darījumu apjomam notiekot bezskaidrās naudas ceļā. Savukārt kopējo naudas piedāvājumu decembrī palielināja tādi faktori kā valdības tēriņu kāpums gada pēdējā mēnesī un tautsaimniecības sekmīgā izaugsme.

Noguldījumu kāpums ar uzviju atsver skaidrās naudas pieprasījuma kritumu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Novembrī, Latvijai aizvien ciešāk tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, turpinājās straujš skaidro latu pieprasījuma sarukums. Savukārt kopējais naudas piedāvājums palielinājās, uzņēmumu un mājsaimniecību kontos bankās ne tikai nonākot skaidrās naudas uzkrājumiem, bet noguldījumiem augot arī tautsaimniecības sekmīgās izaugsmes iespaidā. Pozitīvi uzņēmumu kontu apjomu bankās ietekmēja arī valdības līdzekļu ieplūde, gada nogalē augot valdības tēriņiem un mazinoties valsts budžeta pārpalikumam.

Atsācies naudas piedāvājuma kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Oktobrī, neraugoties uz aizvien straujāko latu skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu, kopējais naudas piedāvājums palielinājās gan uz uzņēmumu, gan mājsaimniecību noguldījumu būtiska kāpuma rēķina. Savukārt banku kredītportfelis turpināja sarukt, no jauna izsniegto aizdevumu apjomam atpaliekot no atmaksāto kredītu summām.

Sarucis kopējais naudas daudzums apgrozībā

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Septembrī kopējais naudas piedāvājums samazinājās, straujo skaidrās naudas pieprasījuma sarukumu papildinot uzņēmumu noguldījumu kritumam. Visai būtisks bija banku kredītportfeļa samazinājums, nozīmīgām uzņēmumiem izsniegto kredītu atmaksām summējoties ar slikto kredītu norakstīšanas iespaidu.