M3RSS - M3

Vai kreditēšanas kāpums turpināsies?

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Lai arī septembrī bija vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanas jomā, un turpināja augt gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, par tuvāko nākotni pārliecības nav. Neskatoties uz Eirosistēmas apņēmīgajiem soļiem, kreditēšanu Latvijā nākamā gada sākumā kavēs ārējo risku rosinātā piesardzība un tiesiskās vides nesakārtotība.

Vērojama neliela kreditēšanas izaugsme

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Aizvien biežāk masu saziņas līdzekļos rodamās ziņas par aizdevumiem dažādu projektu attīstībai augustā radušas arī skaitlisku atspoguļojumu. Uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis mēneša laikā pieaudzis par 0.8%, kas ir straujākais mēneša kāpums pēdējo divu gadu laikā. Savukārt jau trešo mēnesi pēc kārtas palielinājies kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms.

Noguldījumi turpina pieaugt

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jūlijā naudas rādītāju attīstības tendences bijušas pozitīvas, norādot uz šajā jomā esošu un arī nākamajos mēnešos gaidāmu stabilitāti. Jau otro mēnesi pēc kārtas pieaudzis kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms. Palielinājies arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps, tam sasniedzot 10.6%. Savukārt banku kredītportfeļa kritums palēninājies, kredītu gada samazinājuma tempam uzlabojoties līdz 6.9%.

Bankās atsācies noguldījumu kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Pēc trīs mēnešus vērojamā samazinājuma jūnijā atkal pieauga kopējais banku piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu apjoms. Palielinājās arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps – tas sasniedza 9.9%. Savukārt banku izsniegto kredītu atlikums jūnijā turpināja sarukt, joprojām mazinoties nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, tomēr būtiski uzlabojoties kredītu gada samazinājuma tempam (par 1.2 procentu punktiem līdz 7.1%).

Maijā nedaudz mazinājušies naudas rādītāji

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Naudas rādītāju līmeņa samazināšanos maijā galvenokārt noteica valsts uzņēmumu noguldījumu sarukums bankās, tiem veicot valsts budžetā maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (dividendes). Savukārt privātuzņēmumu noguldījumi pieauga gan sekmīgās tautsaimniecības attīstības iespaidā, gan augot mājsaimniecību patēriņam pozitīvo konfidences rādītāju ietekmē. Lai gan absolūtos skaitļos kopējais iekšzemes noguldījumu atlikums maijā nedaudz saruka, to gada kāpuma temps palielinājās līdz 9.5%.

Naudas rādītāju līmenis aprīlī saglabājas stabils

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Līdzīgi kā gada pirmajos mēnešos, arī aprīlī naudas rādītāju līmenis būtiski nemainījās. Mājsaimniecību noguldījumu kāpuma pozitīvo iespaidu gan pārsvēra uzņēmumu noguldījumu sarukums. Līdz ar to mēreni mazinājās kopējais iekšzemes noguldījumu apjoms. Tomēr tas joprojām pārsniedza gan pērnā gada aprīļa līmeni (par 9.1%), gan pēdējā mēneša rādītāju pirms straujā noguldījumu kāpuma saistībā ar pāreju uz eiro (kāpums salīdzinājumā ar novembri par 4.6%).

Noguldījumu un kredītu līmenis martā būtiski nemainās

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Martā būtiskas naudas rādītāju pārmaiņas nebija vērojamas. Nelielu mājsaimniecību noguldījumu sarukumu līdzsvaroja nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums, savukārt kopējo iekšzemes noguldījumu apjomu mazināja finanšu starpniecības uzņēmumu uzkrājumu kritums. Kreditēšanā martā saglabājās ierastā samazinājuma tendence, nedaudz sarūkot gan nefinanšu sabiedrībām, gan mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem.

Naudas rādītāju līmenis stabilizējies

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Februārī stāvoklis naudas piedāvājuma jomā bija stabils, pēc krasā noguldījumu pieauguma pērnā gada beigās un sezonālā samazinājuma janvārī atgriežoties mērenas izaugsmes gultnē. Vienlaikus arī februāra dati apliecināja, ka pāreja uz eiro noteikusi jaunu pieeju mājsaimniecību uzkrājumu uzglabāšanai. Mājsaimniecību uzkrājumi, kas nonāca banku kontos decembrī un tur saglabājās janvārī, arī februārī noteica mājsaimniecību noguldījumu augsto līmeni.

Skaidrās naudas atgriešanās bankās nodrošinājusi rekordlielu noguldījumu kāpumu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Decembris bija pēdējais mēnesis, kad lats Latvijā bija vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis. Kā jau tika gaidīts, tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, skaidro latu daudzums apgrozībā strauji mazinājās, gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu uzkrājumiem atgriežoties bankās un aizvien lielākam darījumu apjomam notiekot bezskaidrās naudas ceļā. Savukārt kopējo naudas piedāvājumu decembrī palielināja tādi faktori kā valdības tēriņu kāpums gada pēdējā mēnesī un tautsaimniecības sekmīgā izaugsme.

Noguldījumu kāpums ar uzviju atsver skaidrās naudas pieprasījuma kritumu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Novembrī, Latvijai aizvien ciešāk tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, turpinājās straujš skaidro latu pieprasījuma sarukums. Savukārt kopējais naudas piedāvājums palielinājās, uzņēmumu un mājsaimniecību kontos bankās ne tikai nonākot skaidrās naudas uzkrājumiem, bet noguldījumiem augot arī tautsaimniecības sekmīgās izaugsmes iespaidā. Pozitīvi uzņēmumu kontu apjomu bankās ietekmēja arī valdības līdzekļu ieplūde, gada nogalē augot valdības tēriņiem un mazinoties valsts budžeta pārpalikumam.