mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās februārī, izslēdzot sezonālo ietekmi, saruka par 1.2%. Iepriekšējā mēneša komentārā izteicu prognozes, ka pēc pāris mēnešus ilgušās izaugsmes februārī varētu gaidīt kritumu, jo Ziemassvētku brīvdienas Latvijā pavadījušie Krievijas viesi būs devušies mājup, savukārt iedzīvotāju pirktspēju ierobežos aukstās ziemas dēļ augušie apkures rēķini. Arī patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji uzrādīja strauju pasliktinājumu. Tātad prognoze ir apstiprinājusies.

2013. gads sācies ar mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu. Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi, janvārī palielinājies par 1.2%. Gada izteiksmē (salīdzinājumā ar 2012. gada janvāri) mazumtirdzniecības kāpums ir bijis 5.2%, kas ir ļoti augsts izaugsmes temps salīdzinājumā ar citu valstu sniegumiem, tomēr augstākas bāzes dēļ krietni zemāks nekā pirms mēneša (decembrī gada pieauguma temps sasniedza 8.4%).

Janvāra tirdzniecības rezultātus nozīmīgāk ietekmēja divi pretēji vērsti faktori:

Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi, decembrī palielinājās par 0.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Gada izteiksmē (salīdzinot ar pērnā gada decembri) arī saglabājas augsts pieauguma temps (12.5%). Šādas pozitīvas norises gada nogalē pastiprināja jau gada otrajā pusē novēroto noturīgo mazumtirdzniecības izaugsmi, un 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu tā ir šis rādītājs ir sasniedzis 9.7%.

Mazumtirdzniecības jaunākie dati uzrāda tēriņu pieaugumu, atjaunojot oktobrī sarukušo pieprasījuma līmeni. Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi, novembrī palielinājies par 1.4%. Gada izteiksmē (salīdzinājumā ar pērnā gada novembri) joprojām saglabājas augsts pieauguma temps (8.7%).

Iekšzemes kopprodukts (turpmāk tekstā – IKP) šā gada 3. ceturksnī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes precizēto novērtējumu ir pieaudzis par 5.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums pret iepriekšējo ceturksni – 1.7%. Tas nozīmē, ka kopējais 2012. gada IKP varētu augt nedaudz straujāk par iepriekš prognozēto – izaugsme varētu būt ap 5.0%.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma datiem par 2012. gada oktobri būtu jāsniedz pirmais ieskicējums par privātā patēriņa (kas ir galvenā IKP komponente) dinamiku 2012. gada 4. ceturksnī. Tomēr šī skice šķiet vēl pavisam neskaidra. Mazumtirdzniecības apgrozījuma mēneša un gada pieauguma tempu dinamika sniedz atšķirīgu priekšstatu, un, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, par būtisku tendenču maiņu vidējā termiņā spriest ir pāragri.

Mazumtirdzniecības apgrozījums (salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi) septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sarucis par 0.4%, laužot pēdējo mēnešu noturīgā kāpuma līkni. Gada izteiksmē (salīdzinājumā ar pērnā gada septembri) tas saglabājis augstu pieauguma tempu (7.9%), ko nodrošinājusi izaugsme iepriekšējos mēnešos - jau kopš šā gada maija mazumtirdzniecības dati uzrādīja neatlaidīgu un samērā strauju kāpumu.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pēc diviem izaugsmes mēnešiem turpināja kāpumu arī augustā. Mazumtirdzniecības apgrozījums augustā salīdzinājumā ar jūliju pieauga par 1.0% (neņemot vērā sezonālo ietekmi). Savukārt salīdzinājumā ar 2011. gada augustu saglabājās 10.0% pieaugums, kas vērtējams kā augsts, jo kāpums saglabājās, neskatoties uz pietiekami augsto bāzes efektu. Tādējādi varam gaidīt, ka mazumtirdzniecības izaugsme šā gada 3. ceturksnī būs pozitīva un nodrošinās labu pamatu arī iekšzemes kopprodukta pozitīvai izaugsmei.

Mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 2.7%, savukārt gada izteiksmē (salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju) tas audzis par 10.3%. Tātad pārdošanas apjomi joprojām turas divzīmju izaugsmes zonā, kas no tautsaimniecības aktivitātes viedokļa priecē, tomēr ir arī daži "bet".

Mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 2.1%, savukārt gada izteiksmē (salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju) tas audzis par 8.4%. Tā kā sezonālā ietekme aprēķinos tiek izslēgta, tad Jāņu siera un alutiņa pieprasījumam kā ikgadējai parādībai nav noteicošas ietekmes. Kā redzams, nozīmīga ietekme nav bijusi arī PVN likmes samazinājumam no 1. jūlija, kas varēja mudināt iespēju robežās atlikt pirkumus uz jūliju.