naudas daudzums apgrozībā

Maijā, līdzīgi kā martā, naudas piedāvājums samazinājās formālu iemeslu dēļ. Ja martā tika anulēta "Parex bankai" izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, tad 10. maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulēja "Latvijas Krājbankai" izsniegto licenci. Līdz ar to šīs bankas rādītāji maijā tika izslēgti no monetāro finanšu iestāžu kopsavilkuma datiem, atkal samazinot galveno monetāro rādītāju līmeni.

Situāciju finanšu tirgū un naudas piedāvājuma struktūru novembrī iespaidoja AS "Latvijas Krājbanka" darbības apturēšana. Strauji pieauga skaidrās naudas pieprasījums, savukārt piesaistīto noguldījumu kopapjomā samazinājās termiņnoguldījumu, bet pieauga pieprasījuma noguldījumu atlikums. Kopējais naudas piedāvājums nedaudz pieauga galvenokārt skaidrās naudas un uzņēmumu noguldījumu kāpuma iespaidā, savukārt banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi samazinājās.

Pēc ilgām diskusijām 2011. gada 9. decembrī 26 Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par jauna starpvaldību līguma slēgšanu, kas ieviesīs stingrāku budžeta disciplīnu, lai nepieļautu jaunu parāda krīžu atkārtošanos.

Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanās un pozitīvā eksporta dinamika aktivizēja banku un uzņēmumu sadarbību – oktobrī ceturto mēnesi pēc kārtas nedaudz pieauga nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, kāpumam koncentrējoties latos izsniegto īstermiņa aizdevumu segmentā. Lai gan kopējais kredītu atlikums vēl samazinājās, banku kredītportfeļa gada sarukuma temps bija zemākais pēdējos 13 mēnešos (-7.7%).

Situācijas saasināšanās ārējos tirgos, īpaši eiro zonā, kā arī joprojām neskaidrā politiskā perspektīva iekšzemē, mazināja uzņēmēju iespēju palielināt uzkrājumus, un septembrī banku piesaistītie noguldījumi un kopējais naudas piedāvājums nedaudz samazinājās, lai gan turpināja augt kā mājsaimniecību noguldījumi, tā skaidrās naudas pieprasījums.

Neraugoties uz satricinājumiem ārējos tirgos un pirmsvēlēšanu saspringumu iekšzemē, situācija Latvijas tautsaimniecībā kopumā un tai skaitā arī finanšu tirgos bijusi stabila. Pēc divu mēnešu sarukuma augustā atsākās banku piesaistīto noguldījumu un kopējā naudas piedāvājuma kāpums, otro mēnesi pēc kārtas auga uzņēmumu kreditēšana, nedaudz palielinājās arī patēriņa kredītu atlikums, izteikts bija latos izsniegto kredītu kāpums. Mājsaimniecību kreditēšana gan turpināja sarukt, tomēr ievērojami lēnāk nekā iepriekšējos mēnešos.

Tautsaimniecības stabilizācijas gaitai stiprinot uzņēmēju un banku savstarpējo sadarbību, jūlijā pirmo reizi pēc ilgstoša krituma perioda bija vērojams uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpums. Mājsaimniecību kreditēšana gan turpināja sarukt, tādēļ kopējais banku kredītportfelis vēl nedaudz mazinājās, tomēr iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās (no 9.2% jūnijā uz 8.5% jūlijā).

Tautsaimniecības izaugsmei saglabājoties mērenai, jūnijā bija vērojams neliels naudas piedāvājuma sarukums, tomēr kopumā jau pusgadu tas attīstās līdzsvaroti. Ikmēneša svārstības saglabājas apmēram 1% robežās, norādot uz uzņēmēju un mājsaimniecību piesardzību gan attiecībā uz patēriņu, gan uzkrājumu veidošanu, ko papildina banku un klientu piesardzība kreditēšanā.

Maijā tautsaimniecības izaugsmes tendences, kā arī stabilā situācija banku sistēmā un finanšu tirgos kopumā atspoguļojās naudas piedāvājuma kāpumā, tam atsākoties pēc divu mēnešu sarukuma perioda. Visai būtisks bija banku piesaistīto rezidentu noguldījumu palielinājums, augot gan latu, gan ārvalstu valūtas noguldījumu apjomam, savukārt gandrīz nemainīgs saglabājās skaidrās naudas pieprasījums.

Lai gan stāvoklis finanšu tirgos saglabājas stabils un strauja izaugsme turpinās ar eksportu saistītajās tautsaimniecības nozarēs, augošā inflācija, īpaši degvielas un elektroenerģijas cenu lēciena, kā arī nodokļu sloga pieauguma iespaidā, aizvien jūtamāk ietekmē iekšzemes pieprasījuma līmeni. Līdztekus tam jau vairākus mēnešus vērojams arī banku piesaistīto rezidentu noguldījumu samazinājums vai stagnācija. Aprīlī saruka gan latu, gan ārvalstu valūtas noguldījumi. Līdz ar to aprīlī otro mēnesi pēc kārtas mazinājies arī naudas piedāvājums kopumā.