noguldījumiRSS - noguldījumi

Vai kreditēšanas kāpums turpināsies?

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Lai arī septembrī bija vērojamas pozitīvas tendences kreditēšanas jomā, un turpināja augt gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegtie kredīti, par tuvāko nākotni pārliecības nav. Neskatoties uz Eirosistēmas apņēmīgajiem soļiem, kreditēšanu Latvijā nākamā gada sākumā kavēs ārējo risku rosinātā piesardzība un tiesiskās vides nesakārtotība.

Noguldījumi – to struktūra un dinamika Latvijā un citviet eiro zonā

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Banku piesaistītie noguldījumi ir ne tikai viens no galvenajiem kredītiestāžu resursu avotiem, bet arī viens no rādītājiem, kas atspoguļo finanšu sektora dziļumu un potenciālo makroekonomisko ietekmi uz tautsaimniecības attīstību.

Vērojama neliela kreditēšanas izaugsme

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Aizvien biežāk masu saziņas līdzekļos rodamās ziņas par aizdevumiem dažādu projektu attīstībai augustā radušas arī skaitlisku atspoguļojumu. Uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis mēneša laikā pieaudzis par 0.8%, kas ir straujākais mēneša kāpums pēdējo divu gadu laikā. Savukārt jau trešo mēnesi pēc kārtas palielinājies kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms.

Noguldījumi turpina pieaugt

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Jūlijā naudas rādītāju attīstības tendences bijušas pozitīvas, norādot uz šajā jomā esošu un arī nākamajos mēnešos gaidāmu stabilitāti. Jau otro mēnesi pēc kārtas pieaudzis kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms. Palielinājies arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps, tam sasniedzot 10.6%. Savukārt banku kredītportfeļa kritums palēninājies, kredītu gada samazinājuma tempam uzlabojoties līdz 6.9%.

Bankās atsācies noguldījumu kāpums

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Pēc trīs mēnešus vērojamā samazinājuma jūnijā atkal pieauga kopējais banku piesaistīto iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu apjoms. Palielinājās arī iekšzemes noguldījumu gada kāpuma temps – tas sasniedza 9.9%. Savukārt banku izsniegto kredītu atlikums jūnijā turpināja sarukt, joprojām mazinoties nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem, tomēr būtiski uzlabojoties kredītu gada samazinājuma tempam (par 1.2 procentu punktiem līdz 7.1%).

Maijā nedaudz mazinājušies naudas rādītāji

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Naudas rādītāju līmeņa samazināšanos maijā galvenokārt noteica valsts uzņēmumu noguldījumu sarukums bankās, tiem veicot valsts budžetā maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu (dividendes). Savukārt privātuzņēmumu noguldījumi pieauga gan sekmīgās tautsaimniecības attīstības iespaidā, gan augot mājsaimniecību patēriņam pozitīvo konfidences rādītāju ietekmē. Lai gan absolūtos skaitļos kopējais iekšzemes noguldījumu atlikums maijā nedaudz saruka, to gada kāpuma temps palielinājās līdz 9.5%.

Naudas rādītāju līmenis aprīlī saglabājas stabils

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Līdzīgi kā gada pirmajos mēnešos, arī aprīlī naudas rādītāju līmenis būtiski nemainījās. Mājsaimniecību noguldījumu kāpuma pozitīvo iespaidu gan pārsvēra uzņēmumu noguldījumu sarukums. Līdz ar to mēreni mazinājās kopējais iekšzemes noguldījumu apjoms. Tomēr tas joprojām pārsniedza gan pērnā gada aprīļa līmeni (par 9.1%), gan pēdējā mēneša rādītāju pirms straujā noguldījumu kāpuma saistībā ar pāreju uz eiro (kāpums salīdzinājumā ar novembri par 4.6%).

Noguldījumu un kredītu līmenis martā būtiski nemainās

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Martā būtiskas naudas rādītāju pārmaiņas nebija vērojamas. Nelielu mājsaimniecību noguldījumu sarukumu līdzsvaroja nefinanšu uzņēmumu noguldījumu kāpums, savukārt kopējo iekšzemes noguldījumu apjomu mazināja finanšu starpniecības uzņēmumu uzkrājumu kritums. Kreditēšanā martā saglabājās ierastā samazinājuma tendence, nedaudz sarūkot gan nefinanšu sabiedrībām, gan mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem.

Naudas rādītāju līmenis stabilizējies

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Februārī stāvoklis naudas piedāvājuma jomā bija stabils, pēc krasā noguldījumu pieauguma pērnā gada beigās un sezonālā samazinājuma janvārī atgriežoties mērenas izaugsmes gultnē. Vienlaikus arī februāra dati apliecināja, ka pāreja uz eiro noteikusi jaunu pieeju mājsaimniecību uzkrājumu uzglabāšanai. Mājsaimniecību uzkrājumi, kas nonāca banku kontos decembrī un tur saglabājās janvārī, arī februārī noteica mājsaimniecību noguldījumu augsto līmeni.

Pāreja uz eiro būtiski palielinājusi bezskaidrās naudas izmantošanu

Vilnis Purviņš, Latvijas Bankas ekonomists

Janvāris bija pirmais ar eiro aizvadītais mēnesis, un tas apstiprināja iepriekš gaidīto tendenci - eiro ieviešana vienlaikus bijusi arī pāreja uz bezskaidrās naudas aktīvāku izmantošanu norēķinos. Lielākā daļa mājsaimniecību un uzņēmumu uzkrājumu, kas nonāca banku kontos decembrī, tur saglabājās arī janvārī, apliecinot, ka skaidrā nauda zaudē iepriekš tik nozīmīgo lomu norēķinos.