pārtikas cenas

Gada inflācija 2013. gada martā saglabājās zema (0.2%), mēneša laikā patēriņa cenām sezonas ietekmē augot par 0.5%. To, ka gada inflācija saglabājās tik zema, drīzāk noteica atsevišķu faktoru dinamika agrākos (tai skaitā bāzes) periodos, nevis jauni faktori.

Pirmkārt, jāatzīmē naftas cenu līmenis, kas savu lokālo maksimumu sasniedza pērnā gada martā un atbilstoši ietekmēja degvielas cenas. Šā gada pirmajos trīs mēnešos vidējā naftas cena bija zemāka, un martā salīdzinājumā ar februāri pat nedaudz saruka, tādējādi arī par 1.3% mazinājās degvielas cena.

Gada inflācija 2013. gada februārī turpināja samazināties un bija 0.3%, mēneša laikā cenām sarūkot par 0.1%. Inflāciju labvēlīgi ietekmēja regulējamo cenu samazināšanās, jo, kā tika gaidīts, atbilstoši dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājumam saruka siltumenerģijas tarifi. Arī apģērba un apavu izpārdošanas vēl arvien dominēja pār jaunās sezonas preču pārdošanu un ietekmēja pamatinflāciju: pēc neraksturīgi lielā cenu krituma šajā preču grupā janvārī, februārī tās saruka vēl par 0.6% (uz apavu cenu rēķina).

Gada inflācija novembrī Latvijā saglabājās tikpat zema kā oktobrī un bija 1.6%. Patēriņa cenu vidējo līmeni novembrī nedaudz paaugstināja pārtikas cenu kāpums, bet samazināja degvielas un siltumenerģijas cenas, kā arī neregulējamo pakalpojumu cenas.

Galveno preču un pakalpojumu grupu devums mēneša inflācijā, procentpunktos.

Šā gada oktobrī patēriņa cenu vidējais līmenis Latvijā nemainījās, būtiski sarūkot sakaru pakalpojumu, degvielas, alkoholisko dzērienu un sezonālo tūrisma pakalpojumu cenām, bet augot pārtikas un jaunās sezonas apģērba un apavu cenām. Gada inflācija sasniedza minimumu kopš 2010. gada rudens, sarūkot līdz 1.6%. Šis rādītājs sakaru pakalpojumu sniedzēju savstarpējās konkurences ietekmē un alkoholisko dzērienu pārdošanas akciju dēļ, kā arī lielāka degvielas cenu krituma dēļ bija mazāks, nekā tika gaidīts.

2012. gada septembrī patēriņa cenu līmenim pieaugot par 0.5%, gada inflācija joprojām saglabājās zema un bija 1.8%.

Mēneša laikā patēriņa cenām sarūkot par 0.3%, gada inflācija augustā saglabājās zema (tāda pati kā jūlijā – 1.7%). 12 mēnešu vidējā inflācija saruka līdz 3.1%.

Jūlijā gada inflācija Latvijā turpināja sarukt, sasniedzot vairs tikai 1.7%. Mēneša laikā patēriņa cenas samazinājās par 0.5%, un 12 mēnešu vidējā inflācija (saskaņā ar nacionālajiem datiem - 3.4%) tuvinās Māstrihtas kritērija līmenim.

Gada inflācija jūnijā turpināja sarukt un sasniedza 1.9%. Mēneša laikā patēriņa cenas samazinājās par 0.1%. Gada inflācijas samazinājumu iekšzemes faktoru ietekmē noteica t.s. bāzes efekts – pērn jūnijā tika paaugstināta akcīzes nodokļa likme vairākām precēm, un tas ietekmēja gada inflācijas līmeni 12 mēnešu periodā.

Patēriņa cenu pieaugums ir mitējies, un to vidējais līmenis maijā saruka par 0.2%, tādējādi gada inflācija samazinājās līdz 2.2%.

2012. gada aprīlī gada inflācija turpināja samazināties, un tās kritums mēneša laikā par 0.5pp līdz 2.8% atspoguļoja t.s. bāzes efektu  - lai atceramies elektroenerģijas tarifu pieaugumu pērn aprīlī - un  uzskatāmi demonstrēja arī mazas tautsaimniecības atkarību no pasaules cenu svārstībām.