pārtikas cenasRSS - pārtikas cenas

Gada inflācija oktobrī sarūk

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.11.2014.

2014. gada oktobra inflācijas dati rāda, ka t.s. Krievijas embargo efekts, kurš gan netika lēsts kā būtisks, iespējams, vēl nedaudz turpina saglabāt savu ietekmi pārtikas preču cenās. Tikmēr pasaules pārtikas cenu kritums ir mitējies.

Augusta inflācijas dati neliecina par būtisku Krievijas sankciju ietekmi uz pārtikas cenām

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.09.2014.

2014. gada augustā inflācijas tendences Latvijā noteica vairākas norises – sezonāli faktori, kuru ietekme atšķīrās no tās, kāda bija 2013. gada augustā, naftas cenas kritums un ASV dolāra nostiprināšanās, kā arī - Krievijas sankciju ietekme, kas gan nebija ļoti zīmīga. Turpmākās cenu attīstības tendences noteiks labvēlīgu laikapstākļu izraisītais pasaules pārtikas cenu kritums, kā arī ģeopolitisko faktoru ietekme. Nākamgad inflācijas rādītāju ietekmēs arī no šā gada pārceltā elektroenerģijas tirgus liberalizācija.

Apgalvojums par eiro it kā paaugstinošo ietekmi uz pārtikas cenām – klaji maldinošs

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
03.07.2014.

Šonedēļ masu medijos izskanējusī informācija par eiro ieviešanas it kā paaugstinošo ietekmi uz pārtikas cenām ir nepamatota un klaji maldinoša. Patiesībā, vērtējot pārtikas cenu attīstību gada laikā (salīdzinājumā ar 2013. gada atbilstošo periodu), redzamas pavisam citādas tendences. Protams, tās skaidrojamas ar sezonāliem faktoriem, pieprasījumu un piedāvājumu pasaules tirgū, ne ar eiro ieviešanu.

Patēriņa cenu līmenis februārī nemainās

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.03.2014.

Februārī patēriņa cenas nemainījās, gada inflācijai sasniedzot vien 0.5%. Naftas cenu ietekmē salīdzinājumā ar janvāri nedaudz pieauga degvielas cena. Tikmēr dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem, kā prognozēja a/s "Latvijas Gāze", ir turpinājusi sarukt, (jau februārī, lai gan sākotnēji nākamais samazinājums tika gaidīts martā) un labvēlīgi ietekmēja siltumenerģijas cenu.

Pārtikas cenu attīstība Latvijā un pasaulē

Līva Zorgenfreija, Latvijas Bankas ekonomiste
19.12.2013.

Jau ilgstoši Latvijā patēriņa cenu inflācija atrodas ļoti zemā līmenī. Ņemot vērā, ka vienlaikus tiek novērota salīdzinoši strauja ekonomikas izaugsme, rodas jautājumi par šīs ekonomiskajā praksē reti sastopamās situācijas (strauja ekonomikas izaugsme pie zemas inflācijas) iemesliem, tostarp faktoriem, kuri ietekmē cenas.

Novembrī gada inflācija saglabājusies netipiski zemā līmenī

Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists
09.12.2013.

Novembrī gada inflācija saglabājās netipiski zemā līmenī, atgriežoties negatīvā diapazonā (-0.4%). Vislielāko negatīvo ietekmi noteica siltumenerģijas un degvielas cenu samazinājums.

Novembrim nav raksturīga sezonas cenu ietekme vairākumā preču un pakalpojumu grupu. Tā galvenokārt ir jūtama ar tūrismu saistītajos pakalpojumos, kur vērojams straujākais cenu samazinājums mēneša laikā.

Ražotāju cenas stabilas un nerada spiedienu uz patēriņa cenu pieaugumu

Oļegs Krasnopjorovs, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists
20.09.2013.

Ražotāju cenu dinamika nerada spiedienu uz patēriņa cenu pieaugumu. 2013. gada augustā apstrādes rūpniecības ražojumu cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai bija par 1.8% augstākas nekā pirms gada. Nedaudz straujāko kopējo apstrādes rūpniecības ražojumu cenu kāpumu (par 1.9%) noteica cenu pieaugums eksportprecēm (par 2.0%).

Patlaban nekas neliecina par ražotāju cenu stabilitātes apdraudējumu turpmākajos mēnešos:

Arī augustā patēriņa cenas sarūk sezonas ietekmē

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
09.09.2013.

Augustā patēriņa cenu mēneša samazinājums par 0.8% uzskatāms par sezonālu, jo, tirdzniecībā nonākot nu jau lielākajai daļai jaunās sezonas dārzeņu, cenas šajā pārtikas grupā saruka. Tāpat arī aktīvi norisinājās vasaras apavu izpārdošanas. Vienlaikus gan sadārdzinājās degviela, jo naftas cenu pakāpenisks pieaugums pasaules tirgū līdz ar neatrisināto politisko konfliktu Sīrijā saglabājās.

Īsais deflācijas periods beidzies, tomēr šogad gaidāmā inflācija būs neparasti zema

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.07.2013.

Neliela pozitīva (+0.2%) gada inflācija 2013. gada jūnijā galvenokārt atspoguļoja neapstrādātās pārtikas cenu bāzes efektu: pagājušā gada maijā-jūnijā bija vērojams īslaicīgs straujš pasaules pārtikas un lauksaimniecības preču cenu kritums, bet šogad tas bija daudz mazāks. Tikmēr pārējo faktoru ietekme šogad jūnijā vēl arvien izpaudās kā cenu gada kritums.

Gada inflācijas zemo līmeni noteikuši iepriekšējo periodu faktori

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
09.04.2013.

Gada inflācija 2013. gada martā saglabājās zema (0.2%), mēneša laikā patēriņa cenām sezonas ietekmē augot par 0.5%. To, ka gada inflācija saglabājās tik zema, drīzāk noteica atsevišķu faktoru dinamika agrākos (tai skaitā bāzes) periodos, nevis jauni faktori.

Pirmkārt, jāatzīmē naftas cenu līmenis, kas savu lokālo maksimumu sasniedza pērnā gada martā un atbilstoši ietekmēja degvielas cenas. Šā gada pirmajos trīs mēnešos vidējā naftas cena bija zemāka, un martā salīdzinājumā ar februāri pat nedaudz saruka, tādējādi arī par 1.3% mazinājās degvielas cena.