PCIRSS - PCI

Gada inflācija oktobrī sarūk

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.11.2014.

2014. gada oktobra inflācijas dati rāda, ka t.s. Krievijas embargo efekts, kurš gan netika lēsts kā būtisks, iespējams, vēl nedaudz turpina saglabāt savu ietekmi pārtikas preču cenās. Tikmēr pasaules pārtikas cenu kritums ir mitējies.

Augusta inflācijas dati neliecina par būtisku Krievijas sankciju ietekmi uz pārtikas cenām

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.09.2014.

2014. gada augustā inflācijas tendences Latvijā noteica vairākas norises – sezonāli faktori, kuru ietekme atšķīrās no tās, kāda bija 2013. gada augustā, naftas cenas kritums un ASV dolāra nostiprināšanās, kā arī - Krievijas sankciju ietekme, kas gan nebija ļoti zīmīga. Turpmākās cenu attīstības tendences noteiks labvēlīgu laikapstākļu izraisītais pasaules pārtikas cenu kritums, kā arī ģeopolitisko faktoru ietekme. Nākamgad inflācijas rādītāju ietekmēs arī no šā gada pārceltā elektroenerģijas tirgus liberalizācija.

Cenu tendence patēriņa grupās jūlijā veidojās nevienmērīgi

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.08.2014.

Jūlijā kopējā gada inflācija saglabājās zema (0.6%), kā arī gada inflācijas pārmaiņas salīdzinājumā ar jūniju nebija lielas, taču process nedaudz līdzinājās vidējās gaisa temperatūras pārmaiņām uz zemeslodes. Citiem vārdiem sakot, atsevišķās patēriņa grupās cenu tendence veidojās visai nevienmērīgi, un jūlijs bija bagāts gan notikumiem, kas inflāciju ietekmēja jau uzreiz, gan arī tādiem, kas varētu ietekmēt vēlāk. Sākot ar Āfrikas cūku mēri un beidzot ar Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības attiecību saasināšanos ar Krieviju.

Martā patēriņa cenas aug sezonas ietekmē, bet gada inflācija sarūk

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.04.2014.

Martā gada inflācijas līmenis saruka līdz 0.3%. Vienlaikus mainījās vairāki gada vidējo inflāciju ietekmējoši faktori. Viens no tiem – elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pārcelšana uz 2015. gadu. Sezonālo faktoru ietekme martā bija mēneša inflāciju paaugstinoša (tirdzniecībā nonāca jaunās sezonas apģērbi un apavi), taču kopumā nesasniedza 2013. gada apmēru (piemēram, dārzeņu cenu dinamika bija pretēja), tādējādi arī nedaudz samazināja gada inflāciju.

Inflācijas "melnā kaste" jeb ar ko ir saskaņots saskaņotais patēriņa cenu indekss

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.03.2014.

Latvijas pievienošanās eiro zonai inflācijas analīzes akcentu daļēji pārnes no mums tik pierastā patēriņa cenu indeksa (PCI) uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI). Šajā rakstā par to, kāds ir abu indeksu – PCI un SPCI - saturs, lietojums un tendences līdz šim.

Galvenās ziņas šajā rakstā ir:

Patēriņa cenu līmenis februārī nemainās

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.03.2014.

Februārī patēriņa cenas nemainījās, gada inflācijai sasniedzot vien 0.5%. Naftas cenu ietekmē salīdzinājumā ar janvāri nedaudz pieauga degvielas cena. Tikmēr dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem, kā prognozēja a/s "Latvijas Gāze", ir turpinājusi sarukt, (jau februārī, lai gan sākotnēji nākamais samazinājums tika gaidīts martā) un labvēlīgi ietekmēja siltumenerģijas cenu.

Patēriņa cenu līmenis janvārī aug lēnāk nekā vidēji desmit gadu laikā

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
11.02.2014.

Janvārī gada inflācija saglabājās ļoti zema (0.4%), taču kļuva pozitīva, nedaudz pieaugot tabakas un autogāzes akcīzei, kā arī nelielu kāpumu piedzīvojot siltumenerģijas un vairāku neregulējamo pakalpojumu cenai. Sezonālais dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums bija lielāks nekā pērn, palielinot gada inflāciju par 0.2 procentu punktiem, tā veidojot pusi no gada inflācijas.

Pagājušais gads noslēdzies ar rekordzemu inflāciju izaugsmes apstākļos

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
13.01.2014.

Decembrī gada inflācija saglabājās negatīva (mīnus 0.4%) un to galvenokārt uzturēja enerģijas cenu kritums. Lai gan decembrī auga, piemēram, degvielas, kā arī dažu pārtikas preču cenas, to kompensēja cenu samazināšanās siltumenerģijai, apģērbam un apaviem, tādējādi cenu līmenis salīdzinājumā ar novembri nemainījās.

Pārtikas cenu attīstība Latvijā un pasaulē

Līva Zorgenfreija, Latvijas Bankas ekonomiste
19.12.2013.

Jau ilgstoši Latvijā patēriņa cenu inflācija atrodas ļoti zemā līmenī. Ņemot vērā, ka vienlaikus tiek novērota salīdzinoši strauja ekonomikas izaugsme, rodas jautājumi par šīs ekonomiskajā praksē reti sastopamās situācijas (strauja ekonomikas izaugsme pie zemas inflācijas) iemesliem, tostarp faktoriem, kuri ietekmē cenas.

Patēriņa cenu monitoringa dati: ko tajos meklēt un ko ne?

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.12.2013.

Latvija janvārī kļūs par astoņpadsmito eirozonas valsti – visās tajās iekšzemes norēķinos  izmanto eiro, kas aizstājis agrākās nacionālās valūtas. Dažādās eirozonas valstīs iedzīvotāju uztvere un novērtējums tam, vai un kā eiro pāreja ietekmējusi cenas, ir bijusi stipri raiba, nereti pierakstot eiro citu ekonomikas faktoru izraisītas cenu pārmaiņas un liekot piktoties nevietā. Tāpēc salīdzinoši nesen eiro ieviesušās valstis centušās panākt, lai priekšstats sabiedrībā par cenu līmeni būtu iespējami analītisks – cenu monitorings ir viens no veidiem, kā to veicināt.