pieprasījums

Salīdzinot patēriņa cenas šī gada oktobrī ar septembri, redzams neliels cenu kāpumu (0.4%), ko veidoja galvenokārt apstrādātās pārtikas cenu pieaugums pasaules pārtikas cenu kāpuma ietekmē, un to pamatā noteica labības un piena izstrādājumu cenu dinamika. Gada inflācija sasniedza 1.0%.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie precizētie iekšzemes kopprodukta dati ar tā dalījumu pa nozarēm, izlietojuma un ienākumu komponentēm apliecina jau iepriekš novērotās tendences. Nav šaubu, ka 2010. gada pirmajā pusē ekonomika pavērsās izaugsmes virzienā, joprojām strauji kāpj eksports, tomēr attīstība ir nevienmērīga un skatījumā pa nozarēm ļoti neviendabīga.

Mazumtirdzniecības apgrozījums maijā salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi, salīdzinājumā ar aprīli samazinājās par 0.4%, ko galvenokārt noteica pārtikas preču, mazākā mērā - nepārtikas preču pieprasījuma sarukums. Arī automobiļu pārdošanā, ko neiekļauj mazumtirdzniecības apgrozījuma datos, maijā bija vērojams neliels kritums. Tādējādi atšķirībā no aprīļa datiem, kad automobiļu pārdošanas ietekmes ierēķināšana noteica pozitīvu kopējo rādītāju, maijā mērenais kritums saglabājas.

Publiskojot datus par iekšzemes kopproduktu 2010. gada 1. ceturksnī, Centrālās statistikas pārvalde apstiprināja iepriekšējo ātro novērtējumu, uzrādot 6% IKP kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (t.sk. kopējā pievienotā vērtība gada laikā samazinājās par 6.2 %). Lai gan dati par sezonāli izlīdzinātām IKP pārmaiņām salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturksni vēl nav pieejami, pēc mūsu novērtējuma tās bija pozitīvas, proti, IKP ir pieaudzis par 0.3-0.4%.

Operatīvie nozaru rādītāji, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma mērījumi liecina par to, ka 4. ceturksnī tautsaimniecības stabilizācijas signāli kļuvuši izteiktāki, un atsevišķās uz eksportu orientētās nozarēs jau atjaunojusies izaugsme. Lai gan iekšzemes kopprodukta ātrajā novērtējumā šīs pozitīvās norises atspoguļojas mazākā mērā, secinājumus par atšķirību iemeslu varēsim izdarīt saņemot precizētos un izvērstos IKP datus šī gada martā.

Decembrī salīdzinājumā ar novembri ražotāju cenu līmenis pieauga par 0.4% - tas galvenokārt bija kāpums vietējam tirgum ražoto preču cenās. To līmenis pēdējos 13 mēnešus bija mazinājies, bet kāpumu noteica galvenokārt piedāvājuma faktori, kāpjošās iepirkuma cenas pārtikas produktiem, īpaši pienam, kā arī pieaugošās cenas koksnes izstrādājumiem.

Pagājušā gada laikā zemā iekšzemes pieprasījuma, kā arī izmaksu krituma ietekmē, ražotāju cenas samazinājās gan vietējā tirgū pārdotajai, gan eksportētajai produkcijai - vidēji esot par 4.7% zemākām nekā 2008. gadā.

Ražotāju cenas samazinās arvien straujāk, novembrī gada kritumam sasniedzot 9.0% un mēneša - 1.7%. Šī samazinājuma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama trīs aspektos.

Pirmkārt, Latvijā pārdotajai produkcijai cenu kritums gada laikā bijis straujāks nekā eksportētajai (attiecīgi -10.7% un -6.3%). Tas atspoguļo lielāku pieprasījuma kritumu iekšējā nekā ārējā tirgū un var stimulēt daļu ražotāju pārorientēties uz eksportu, kas veicinātu eksporta īpatsvara pieaugumu Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūrā.

Iekšzemes kopprodukta ātrais novērtējums liecina, ka ekonomikas virzība šī gada 3. ceturksnī bija nedaudz labāka par prognozēto, apstiprinot jau iepriekš vērojamās ekonomikas stabilizācijas tendences. Pakāpeniski atjaunojoties ārējam pieprasījumam un uzlabojoties Latvijas ražotāju konkurētspējai, varējām vērot situācijas uzlabojumu vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs, kas atspoguļojās arī nelielā apstrādes rūpniecības produkcijas kāpumā, salīdzinot ar gada otro ceturksni.

Iekšzemes kopprodukta kritums 2009. gada 2. ceturksnī par 18.7% nerada pārsteigumus, un prognozējams, ka lejupejoša tendence saglabāsies tuvākos 3-4 ceturkšņus, līdz tiks sasniegts ekonomikas cikla zemākais punkts. Krituma pamatā ir makroekonomiskā nelīdzsvarotība un uz augstu iekšējo patēriņu balstītā izaugsme iepriekšējos gados. Tieši iekšzemes pieprasījums un tā stimulētais imports ir piedzīvojis visstraujāko kritumu. Globālā krīze ir daļēji slēgusi arī ārējos tirgus, taču eksporta kritums bijis lēnāks un kopējā eksporta - importa bilance ir būtiski uzlabojusies.