privātais patēriņš

Iekšzemes kopprodukts (turpmāk tekstā – IKP) šā gada 3. ceturksnī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes precizēto novērtējumu ir pieaudzis par 5.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums pret iepriekšējo ceturksni – 1.7%. Tas nozīmē, ka kopējais 2012. gada IKP varētu augt nedaudz straujāk par iepriekš prognozēto – izaugsme varētu būt ap 5.0%.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētais precizētais rādītājs apliecina straujo iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 1. ceturksnī, provizorisko rādītāju gan gada, gan ceturkšņa izteiksmē uzlabojot 0.1 procentu punktu. Tātad: gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā 2011. gada 4. ceturksni IKP ir audzis par 1.1% (iepriekš lēstā 1.0% vietā), savukārt salīdzinājumā ar 2011. gada 1. ceturksni, tas ir, gada laikā, IKP ir audzis par 6.9% (iepriekš lēsto 6.8% vietā).

Pēdējā laikā ir dzirdēti kardināli pretēji secinājumi par iedzīvotāju ienākumu noslāņošanos un to, kuru iedzīvotāju grupu maciņus krīze skāra visnozīmīgāk. Vieni teic, ka algu un darba vietu mazināšanas smagums gūlās uz mazturīgāko iedzīvotāju pleciem, bagātos saudzējot. Otri uzskata, ka lielās algas tika mazinātas procentuāli daudz nozīmīgāk, un pensionāru pirktspēja gandrīz par 30% uzlabojās. Turklāt tie, kas iepriekš labus ienākumus guva ar nekustamā īpašumu darījumiem, pēc burbuļa plīšanas kļuva maksātnespējīgi, iedzīvojoties lielos parādos un izretinot miljonāru sarakstus.

Iedomāsimies senatnīgu tvaika lokomotīvi ar vilciena sastāvu, un nosauksim to par Latvijas tautsaimniecību. Vilciena sastāvs ir apstājies, jo motora jauda ir izrādījusies par zemu iecerētajai kravai. Tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās lokomotīve ir eksports un rūpniecība, nepieciešamais kurināmais – investīcijas. Privātais patēriņš ir kā vagoni, kuru kustības uzsākšanai ir nepieciešami lokomotīves dzinēja zirgspēki un investīciju enerģija. Ačgārni vilcieni nebrauc, vismaz - ne ilgi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) precizētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) ir pieaudzis par 0.3%. Savukārt salīdzinājumā ar 2010. gada 1. ceturksni IKP ir pieaudzis par 3.5%. Salīdzinājumā ar CSP ātro novērtējumu gan IKP ceturkšņa, gan gada pieaugums ir koriģēts par 0.1 procentu punktu uz augšu.

Iedzīvotāju piesardzība tēriņos, pasaules procesu ietekmē augošās pārtikas un degvielas cenas un pirktspēju mazinošie nodokļu likmju palielinājumi turpina ierobežot privātā patēriņa atjaunošanos. Pēc kāpuma divos iepriekšējos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar martu atkal saruka (par 1.0%; salīdzināmās cenās, izslēdzot sezonālo ietekmi). Šo kritumu galvenokārt noteica zemāks auto degvielas pārdošanas apjoms.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) precizētais rādītājs par 2010. gada 3. ceturksni apliecina, ka iekšzemes kopprodukts pirmo reizi kopš lejupslīdes sākuma ir kāpis arī gada izteiksmē, salīdzinājumā ar 2009. gada 3. ceturksni palielinoties par 2.9%. Pieaugumu noteica gan zemāka iepriekšējā gada bāze, gan nelielā, tomēr noturīgā izaugsme trešo ceturksni pēc kārtas. Pēc Latvijas Bankas novērtējuma salīdzinājumā ar zemāko punktu 2009. gada 4. ceturksnī IKP kāpums šobrīd veido jau 3.1%.

Publiskojot datus par iekšzemes kopproduktu 2010. gada 1. ceturksnī, Centrālās statistikas pārvalde apstiprināja iepriekšējo ātro novērtējumu, uzrādot 6% IKP kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu (t.sk. kopējā pievienotā vērtība gada laikā samazinājās par 6.2 %). Lai gan dati par sezonāli izlīdzinātām IKP pārmaiņām salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturksni vēl nav pieejami, pēc mūsu novērtējuma tās bija pozitīvas, proti, IKP ir pieaudzis par 0.3-0.4%.