ražotāju cenas

2013. gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenas nedaudz pieauga (par 0.1%), ko noteica enerģijas sadārdzināšanās iekšzemes tirgū. Ražotāju cenu gada pieauguma temps saruka līdz 1.4%, ko noteica bāzes faktori apstrādes rūpniecībā, galvenokārt metālu un koksnes izstrādājumu ražošanā.

2013. gada martā salīdzinājumā ar februārī ražotāju cenas būtiski neauga (+0.1%) un iekšzemē pārdotajai produkcijai turpināja pat sarukt (par 0.4%), jo jau vairākus mēnešus kā galvenais to samazinošais komponents saglabājās enerģijas ražošanas cenas. Tā kā enerģijas ražošanas cenu kritums pārsniedza to, kāds bija vērojams pērn martā, tad ražotāju cenu gada pieaugums iekšzemē pārdotajai produkcijai saruka līdz 0.8%, arvien mazāk iespaidojot patēriņa cenu līmeni.

2013. gada februārī ražotāju cenas iekšzemē pārdotajai produkcijai saruka, un kritums bija pietiekami liels (-0.4%), lai samazinātu arī kopējo ražotāju cenu indeksu (par 0.2%). Kā bija gaidāms, šādu cenu dinamiku galvenokārt noteica enerģijas ražošanas nozare (kas pārsvarā darbojas iekšzemes tirgū), visticamāk, iepriekšējo periodu vidējās resursu cenas krituma iespaidā. Rezultātā arī ražotāju cenu gada pieauguma temps ir samazinājies līdz 1.7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada aprīļa.

2013. gada janvārī ražotāju cenas Latvijā pieauga par 0.3%, un kāpumu noteica eksportam ražotās apstrādes rūpniecības produkcijas ražotāju cenu pieaugums par 0.8%. Tikmēr samazinājuma virzienā ražotāju cenu līmeni ietekmēja iekšzemes tirgum un eksportam ražotās enerģijas ražotāju cenu kritums līdz ar dabasgāzes tirdzniecības cenas kritumu. Ražotāju cenu gada pieaugums rūpniecībā kopumā saruka līdz 2.1% (skat. attēlu), jo pērn janvārī vērotais ražotāju cenu mēneša kāpums bija ievērojami straujāks (+1.8%).

Ražotāju cenu indeksa pārmaiņas (%)

2012. gada decembrī ražotāju cenas Latvijā nedaudz pieauga (par 0.2%), tām nemainoties apstrādes rūpniecībā. Ražotāju cenu pieaugumu pret iepriekšējā gada decembri par 3.6% galvenokārt noteica pārtikas un enerģijas nozares izmaksu kāpums, kas arī uzturēja gada vidējo ražotāju cenu kāpumu par 3.7%.

Ražotāju cenu tendences līdz šim ir bijušas salīdzinoši labvēlīgas, un tās liecina, ka būtisks iekšzemes faktoru spiediens uz ražošanas izmaksām patlaban nav jūtams.

2012. gada novembrī ražotāju cenas Latvijā nedaudz saruka (par 0.2%), un samazinājumu noteica ražošana ārējam tirgum. Savukārt ražotāju cenu pieaugumu gada laikā par 3.2% uzturēja ražošana iekšzemes tirgum.

2012. gada oktobrī ražotāju cenu gada pieauguma temps sasniedza 2,9%, kas ir mazāk nekā vidēji pirmajos 10 mēnešos, ar nelielu pieauguma tendenci. Mēneša laikā pieaugums bija par 0.2%, ražotāju cenām paliekot nemainīgām iekšzemes tirgū pārdotajām precēm.

Atsevišķu apstrādes rūpniecības nozaru devums ražotāju cenu mēneša pieaugumā, pp

2012. gada septembrī ražotāju cenas Latvijā nemainījās, jo galvenie izmaksu komponenti – enerģijas izmaksas un vairāku izejvielu (pasaules pārtikas, metālu) cenas būtiski nepalielinājās.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā pieauguma virzienā galvenokārt noteica uz iekšzemes tirgu orientēto nozaru ražojumu, piemēram, koksnes, gumijas izstrādājumu ražošanas sadārdzināšanās. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem enerģijas ražošana ražotāju cenu indeksu ietekmēja pretēji, t.i., samazinošā virzienā.

Rūpniecības cenu pieaugumu joprojām galvenokārt nosaka energoresursu cenu kāpums. Apstrādes rūpniecībā cenu pieaugums pēdējā gada laikā bijis visai zems. 2012. gada augustā apstrādes rūpniecības cenas bija par 0.6% augstākas nekā pirms gada. To, ka apstrādes rūpniecības uzņēmēju cenu gaidu kāpums šī gada sākumā netiks atspoguļots cenrāžu augšupvērstā korekcijā bija paredzams jau iepriekš.

Ražotāju cenas jūlijā auga par 0.5%.To daļēji noteica energoresursu izmaksu kāpums pasaulē, kas bija vērojams pirmajā pusgadā, un jūlijā ar novēlošanos atspoguļojās siltumenerģijas cenās – galvenokārt paaugstinot kopējo iekšzemē ražoto preču ražotāju cenu līmeni (tas kopumā auga par 0.7%).