bezdarbs

Bezdarbs turpina samazināties un nodarbinātība pieaugt, liecinot par tālāku Latvijas darba tirgus atlabšanu. Darba meklētāju īpatsvars šā gada sākumā (12.8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) bija par 3.5 procenta punktiem (pp) mazāks nekā pirms gada un par 8.8 pp mazāks nekā krīzes zemākajā punktā pirms trīs gadiem.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati liecina par turpmāku Latvijas darba tirgus atlabšanu, kas atspoguļojas ne tikai bezdarba samazinājumā, bet arī nodarbinātības pieaugumā.

Šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati apstiprina, ka nav pamata bažām par bezdarba nesamazināšanos. Darba meklētāju īpatsvars 2012. gada 3. ceturksnī bija 13.5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada beigām. Tādējādi darba tirgus atlabšana, kas notiek nepārtraukti kopš 2010. gada pavasara, atkal atspoguļojās ne tikai nodarbinātības kāpumā, bet arī bezdarba samazinājumā.

Reģistrētā bezdarba līmenis turpina pakāpeniski samazināties (2012. gada septembra beigās - līdz 11.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), lai arī nedaudz lēnāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Zemāks bezdarbs nozīmē arī mazāku bezdarba ciklisko komponenti, kas palēnina turpmāko bezdarba samazinājumu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrēto bezdarbnieku skaits (108.3 tūkst.) patlaban ir zemākais 3.5 gadu laikā un par dažiem tūkstošiem zemāks nekā 1999. gada sākumā, kad Krievijas krīzei sekoja atlaišanu vilnis.

Pirms pusgada solīju krīzes ietekmes uz dažādām iedzīvotāju grupām analīzi turpināt reģionālā griezumā. Šajā laikā valdībā apstiprināts "Latgales reģiona rīcības plāns 2012. -2013. gadam", plaši un skaļi izskanējušas debates par Labklājības ministrijas rosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, ir piešķirti līdzekļi līdzsvarotai valsts attīstībai un citiem mērķiem dažādās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēs.

2012. gada 2. ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka līdz ar augstu ekonomisko aktivitāti pieaug arī nodarbinātība. Taču vienlaicīgi saglabājas arī augsts bezdarbs. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, ko veicina tautsaimniecības izaugsme un jaunas darba iespējas, kā arī valsts realizētā nodarbinātības politika. Šādas norises vērtējamas pozitīvi, tomēr tās paaugstina bezdarba līmeni. Tādēļ secinājumi saistībā ar augsto bezdarbu Latvijā izdarāmi rūpīgi izvērtējot to ietekmējošos faktorus.

Jūnijā sezonālo faktoru ietekmē turpinājās bezdarba līmeņa samazinājums (par 0.4 procentu punktiem, līdz 11.9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Bezdarbnieku skaits (117 606) bija zemākais kopš 2009. gada pavasara, atspoguļojot noturīgo iekšzemes kopprodukta kāpumu. Lai gan sezonālo darba vietu aizpildīšana vasaras sākumā nedaudz mazināja brīvo darba vietu skaitu, bezdarbnieku skaits uz vienu vakanci (28) joprojām bija zemākais pēdējo trīsarpus gadu laikā.

Tikko pagājis 1. jūnijs - starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Šogad to aptumšoja ziņas par augstu jauniešu bezdarbu vairākās pasaules valstīs. Tomēr - kas slēpjas aiz jauniešu bezdarba skaitļiem? Šoreiz par to diskutēsim "Delfi" slejās.

Vai bēdīgiem mediju virsrakstiem ir pamats?

Pirmkārt, bezdarbnieku īpatsvars jauniešu vidū Latvijā ir ievērojami lielāks nekā citās vecumgrupās. Piemēram, 2012. gada 1. ceturksnī darba meklētāju īpatsvars jauniešu vidū (30%) divkārt pārsniedza pārējo vecumgrupu rādītāju (sk. 1. attēlu).

Pēc ierastā, sezonālo faktoru izsauktā nelielā kāpuma gada sākumā, bezdarbs martā atkal samazinājās (par 0.1 pp., līdz 11.7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem). Vismaz tuvākā pusgada laikā bezdarbnieku skaits turpinās sarukt, reģistrētā bezdarba līmenim pakāpeniski pietuvojoties viencipara skaitlim.

Bezdarba kritums turpinās jau septīto ceturksni pēc kārtas. Darba meklētāju īpatsvars 2011. gada 4. ceturkšņa laikā saruka par 0.1 procentu punktu (līdz 14.3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), kas ir lēnāk nekā iepriekš. Lēnāks bezdarba kritums saistāms ar pagaidu darbu programmas restrukturizāciju un jau tradicionāli zemāku nodarbinātību ziemas sezonas laikā. Proti, decembrī, līdz ar pagaidu darbu jeb "100-latu" programmas pirmās kārtas noslēgšanos, tajā nepiedalījās neviens dalībnieks.