bezdarbsRSS - bezdarbs

Latvijas ekonomikas izaugsme pārvietojas uz produktivitātes sliedēm

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
14.02.2014.

Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati par 2013. gada 4. ceturksni apstiprina iepriekš paredzēto tendenci, ka ekonomikas izaugsme kļūs arvien mazāk balstīta uz nodarbinātības kāpumu, bet vairāk – uz darba ražīguma pieaugumu.

Neliels bezdarba pieaugums neliecina par situācijas pasliktinājumu darba tirgū

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
14.11.2013.

Bezdarba dinamika Latvijā jau ierasti pozitīvi izceļas uz Eiropas fona, no augstākā bezdarba valsts titula 2010. gada sākumā (21.3%) noslīdot līdz 11.8% 2013. gada 3. ceturksnī, kas ir zem eiro zonas vidējā bezdarba rādītāja.

Jaunu darbavietu radīšana veicina turpmāku bezdarba samazinājumu

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
14.08.2013.

Atbilstoši iepriekš prognozētajam, reģistrētā bezdarba līmenis 2013. gada vasarā, pirmoreiz pēdējo četru gadu laikā, atkal rakstāms ar viencipara skaitli. 2013. gada jūlija beigās Nodarbinātības valsts aģentūras reģistri iekļauti 93 tūkst. bezdarbnieku – divreiz mazāk nekā krīzes zemākajā punktā 2010. gada sākumā.

Iekšējā mobilitāte Latvijas darba tirgū 2005.-2011. gadā

31.07.2013.

2/2013

Kopsavilkums: Šajā pētījumā sniegts pārskats par Latvijas darba tirgus iekšējo un starpnozaru mobilitāti, salīdzinot pirmskrīzes, krīzes un pēckrīzes periodu norises. Darbaspēka mobilitātes un to ietekmējošo faktoru izpētē izmantota darbaspēka plūsmu un izdzīvošanas analīze, kas balstās uz DA izlases novērojumiem 2005.–2011. gadā.

Bezdarbs samazinās, tomēr augstā bezdarba anklāviem ir nepieciešama struktūrpolitika

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
15.05.2013.

Bezdarbs turpina samazināties un nodarbinātība pieaugt, liecinot par tālāku Latvijas darba tirgus atlabšanu. Darba meklētāju īpatsvars šā gada sākumā (12.8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) bija par 3.5 procenta punktiem (pp) mazāks nekā pirms gada un par 8.8 pp mazāks nekā krīzes zemākajā punktā pirms trīs gadiem.

Jauno darba vietu radīšana atspoguļo darba tirgus atlabšanu

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
14.02.2013.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati liecina par turpmāku Latvijas darba tirgus atlabšanu, kas atspoguļojas ne tikai bezdarba samazinājumā, bet arī nodarbinātības pieaugumā.

Bezdarbs strauji mazinās; tālāka samazināšanās atkarīga no strukturālo problēmu novēršanas

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
14.11.2012.

Šodien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati apstiprina, ka nav pamata bažām par bezdarba nesamazināšanos. Darba meklētāju īpatsvars 2012. gada 3. ceturksnī bija 13.5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 2008. gada beigām. Tādējādi darba tirgus atlabšana, kas notiek nepārtraukti kopš 2010. gada pavasara, atkal atspoguļojās ne tikai nodarbinātības kāpumā, bet arī bezdarba samazinājumā.

Reģistrētā bezdarba līmenis 2013. gadā samazināsies līdz viencipara skaitlim

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
15.10.2012.

Reģistrētā bezdarba līmenis turpina pakāpeniski samazināties (2012. gada septembra beigās - līdz 11.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), lai arī nedaudz lēnāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Zemāks bezdarbs nozīmē arī mazāku bezdarba ciklisko komponenti, kas palēnina turpmāko bezdarba samazinājumu. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) reģistrēto bezdarbnieku skaits (108.3 tūkst.) patlaban ir zemākais 3.5 gadu laikā un par dažiem tūkstošiem zemāks nekā 1999. gada sākumā, kad Krievijas krīzei sekoja atlaišanu vilnis.

Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ’

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
04.10.2012.

Pirms pusgada solīju krīzes ietekmes uz dažādām iedzīvotāju grupām analīzi turpināt reģionālā griezumā. Šajā laikā valdībā apstiprināts "Latgales reģiona rīcības plāns 2012. -2013. gadam", plaši un skaļi izskanējušas debates par Labklājības ministrijas rosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, ir piešķirti līdzekļi līdzsvarotai valsts attīstībai un citiem mērķiem dažādās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēs.

Strauja ekonomiskā izaugsme un gandrīz nemainīgs bezdarbs. Kā tas skaidrojams?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
13.08.2012.

2012. gada 2. ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka līdz ar augstu ekonomisko aktivitāti pieaug arī nodarbinātība. Taču vienlaicīgi saglabājas arī augsts bezdarbs. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, ko veicina tautsaimniecības izaugsme un jaunas darba iespējas, kā arī valsts realizētā nodarbinātības politika. Šādas norises vērtējamas pozitīvi, tomēr tās paaugstina bezdarba līmeni. Tādēļ secinājumi saistībā ar augsto bezdarbu Latvijā izdarāmi rūpīgi izvērtējot to ietekmējošos faktorus.