cenasRSS - cenas

Inflācijas "melnā kaste" jeb ar ko ir saskaņots saskaņotais patēriņa cenu indekss

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.03.2014.

Latvijas pievienošanās eiro zonai inflācijas analīzes akcentu daļēji pārnes no mums tik pierastā patēriņa cenu indeksa (PCI) uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI). Šajā rakstā par to, kāds ir abu indeksu – PCI un SPCI - saturs, lietojums un tendences līdz šim.

Galvenās ziņas šajā rakstā ir:

Patēriņa cenu līmenis februārī nemainās

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.03.2014.

Februārī patēriņa cenas nemainījās, gada inflācijai sasniedzot vien 0.5%. Naftas cenu ietekmē salīdzinājumā ar janvāri nedaudz pieauga degvielas cena. Tikmēr dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem, kā prognozēja a/s "Latvijas Gāze", ir turpinājusi sarukt, (jau februārī, lai gan sākotnēji nākamais samazinājums tika gaidīts martā) un labvēlīgi ietekmēja siltumenerģijas cenu.

Patēriņa cenu monitoringa dati: ko tajos meklēt un ko ne?

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.12.2013.

Latvija janvārī kļūs par astoņpadsmito eirozonas valsti – visās tajās iekšzemes norēķinos  izmanto eiro, kas aizstājis agrākās nacionālās valūtas. Dažādās eirozonas valstīs iedzīvotāju uztvere un novērtējums tam, vai un kā eiro pāreja ietekmējusi cenas, ir bijusi stipri raiba, nereti pierakstot eiro citu ekonomikas faktoru izraisītas cenu pārmaiņas un liekot piktoties nevietā. Tāpēc salīdzinoši nesen eiro ieviesušās valstis centušās panākt, lai priekšstats sabiedrībā par cenu līmeni būtu iespējami analītisks – cenu monitorings ir viens no veidiem, kā to veicināt.

"Nafta mūsu mājās" un enerģijas cenu svārstīgais devums inflācijā

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
28.11.2013.

Šā gada inflācija ir netipiski zema, pastāvot mērenai tautsaimniecības izaugsmei. Analizējot tā iemeslus, ir vērts atsevišķi runāt par energoresursu cenām.

Tieši enerģijas cenas, kuras bieži vainojam pie strauja kopējā cenu kāpuma, 2013. gadā lielā mērā ir pamatā zemai gada inflācijai. 1. attēls rāda, ka enerģijas cenas ne vienmēr tikai paaugstina kopējo inflāciju, tām raksturīgs svārstīgums - tāpat kā naftas cenām pasaules tirgū.

Naftas produktu nozīme Baltijas valstu tautsaimniecībās

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
Ramune Rimgailaite, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomiste

Kāpēc kāds vispār interesējas par naftas cenām?

Pasaulē jau daudzus gadus aug entuziasms, kas palīdz mazināt pieķeršanos naftas produktiem ne vien kosmētikas un sadzīves ķīmijas ražošanā, bet arī dažādu enerģijas veidu ražošanā.

Pēc eiro ieviešanas igauņu makos vairāk naudas

Ramune Rimgailaite, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomiste
12.02.2013.

Sabiedrībā turpinās diskusija par eiro ieviešanas ieguvumiem un riskiem, un viens no aktuālākajiem jautājumiem ir – vai Eiropas vienotās valūtas ieviešanas dēļ gaidāms cenu pieaugums.

Enerģētika Latvijā: vai esam gatavi pārmaiņām? (II)

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
21.05.2012.

Šā gada janvāra beigās Ekonomikas ministrija rīkoja forumu, kurā tika apspriests plānošanas dokumenta "Enerģētikas stratēģijas 2030" projekts. Pirmkārt, noteikti jāuzslavē Ekonomikas ministrija un ministrs D. Pavļuts par iespēju iedzīvotājiem tik brīvi pieejamā formā  ļaut izteikt savu viedokli par stratēģiskas nozīmes programmdokumentu. Šķiet, ka pārskatāmā pagātnē nav bijis programmdokumenta (izņemot NAP), kurš tiktu apspriests tik plašā speciālistu, politiķu un iedzīvotāju lokā.

Cenu regulēšanas "vaina" inflācijā

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
13.03.2012.

Bieži asociācijas saistībā ar regulējamajām cenām – gāzei, siltumam, publiskajam transportam u.c. - ir tādas, ka šīs cenas aug pārāk strauji un nesamērīgi salīdzinājumā ar citām. Kāpēc tā?

Cenu regulēšana – plānveida ekonomikas "pārpalikums"?

Februārī inflāciju ietekmējušas naftas cenas, sezonas izpārdošanu beigas

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.03.2012.

2012. gada februārī patēriņa cenu mēneša dinamiku galvenokārt ietekmēja naftas cenu kāpums, kuru dēļ Latvijā turpināja augt degvielas cenas, kā arī sezonas izpārdošanu noslēgums. Te runa par apģērbam, apaviem, mājokļa iekārtai – šajās grupās vēl arvien bija cenu kritums. Tādējādi mēneša inflācija bija 0.1%, kas ir (daudz zemāks pieaugums, nekā janvārī, kad tika paaugstinātas dabasgāzes un siltumenerģijas cenas. Gada inflācija februārī saruka līdz 3.4%.

1.att. Patēriņa cenu mēneša pieauguma temps, % un galveno preču un pakalpojumu grupu devums, procentu punktots

Gada inflācija turpina sarukt, kaut augušas energoresursu cenas

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.02.2012.

2012. gada janvārī gada inflācija saruka līdz 3.6%, bet mēneša laikā patēriņa cenas pieauga par 0.8%.