cenasRSS - cenas

Eiro ieviešanas ietekme uz cenām – vēl zemāka par prognozēto

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
19.11.2014.

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām. Lai kā Latvijas Banka drošināja, ka dramatiskas ietekmes nebūs, daudzi skeptiski šūpoja galvas.

Šonedēļ to apstiprinājis arī Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat, kura aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0.12-0.21 procenta punkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0.2-0.3 procenta punktiem.

Septembra inflācijas dati nāk ar pārsteigumiem

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.10.2014.

2014. gada septembra inflācijas tendence Latvijā bija atšķirīga no tās, kādu to varēja gaidīt tādu faktoru kā pasaules naftas un pārtikas cenas, lēnā izaugsme un zemā inflācija eiro zonas valstīs, kā arī Krievijas tirdzniecības ierobežojumu kopējās ietekmes rezultātā. Latvijas patēriņa cenu tendence bija pretēja arī lēnākas izaugsmes gaidām un sarūkošām inflācijas gaidām. Mēneša cenu kāpums sasniedza 0.5%, kas nebūtu netipiski sezonai, taču ir lielāks nekā gaidīts atbilstoši ekonomikas apstākļiem, un tādējādi gada inflācijas lielums sasniedza 1.0%.

Gada inflācijas līmenis raksturo mēreni augošu tautsaimniecību

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.05.2014.

Aprīlī gada inflācijas līmenis pieauga līdz 0.7%. Viens no gada inflācijas kāpuma iemesliem ir tas, ka pakāpeniski sarūk vairāku preču un pakalpojumu cenu negatīvais devums, kas jau kopš 2013. gada veidojās no cenu samazināšanās. Piemēram, siltumenerģijai, degvielai to izskaidro tā saucamais bāzes efekts: pērn aprīlī saruka naftas (atbilstoši arī degvielas) un siltumenerģijas cenas, bet šogad aprīlī naftas cena pasaules tirgū būtiski nemainījās un arī siltumenerģijas cenas būtiskas samazināšanās iespējas varētu būt uz laiku izsmeltas.

Inflācijas "melnā kaste" jeb ar ko ir saskaņots saskaņotais patēriņa cenu indekss

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.03.2014.

Latvijas pievienošanās eiro zonai inflācijas analīzes akcentu daļēji pārnes no mums tik pierastā patēriņa cenu indeksa (PCI) uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI). Šajā rakstā par to, kāds ir abu indeksu – PCI un SPCI - saturs, lietojums un tendences līdz šim.

Galvenās ziņas šajā rakstā ir:

Patēriņa cenu līmenis februārī nemainās

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.03.2014.

Februārī patēriņa cenas nemainījās, gada inflācijai sasniedzot vien 0.5%. Naftas cenu ietekmē salīdzinājumā ar janvāri nedaudz pieauga degvielas cena. Tikmēr dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem, kā prognozēja a/s "Latvijas Gāze", ir turpinājusi sarukt, (jau februārī, lai gan sākotnēji nākamais samazinājums tika gaidīts martā) un labvēlīgi ietekmēja siltumenerģijas cenu.

Patēriņa cenu monitoringa dati: ko tajos meklēt un ko ne?

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.12.2013.

Latvija janvārī kļūs par astoņpadsmito eirozonas valsti – visās tajās iekšzemes norēķinos  izmanto eiro, kas aizstājis agrākās nacionālās valūtas. Dažādās eirozonas valstīs iedzīvotāju uztvere un novērtējums tam, vai un kā eiro pāreja ietekmējusi cenas, ir bijusi stipri raiba, nereti pierakstot eiro citu ekonomikas faktoru izraisītas cenu pārmaiņas un liekot piktoties nevietā. Tāpēc salīdzinoši nesen eiro ieviesušās valstis centušās panākt, lai priekšstats sabiedrībā par cenu līmeni būtu iespējami analītisks – cenu monitorings ir viens no veidiem, kā to veicināt.

"Nafta mūsu mājās" un enerģijas cenu svārstīgais devums inflācijā

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
28.11.2013.

Šā gada inflācija ir netipiski zema, pastāvot mērenai tautsaimniecības izaugsmei. Analizējot tā iemeslus, ir vērts atsevišķi runāt par energoresursu cenām.

Tieši enerģijas cenas, kuras bieži vainojam pie strauja kopējā cenu kāpuma, 2013. gadā lielā mērā ir pamatā zemai gada inflācijai. 1. attēls rāda, ka enerģijas cenas ne vienmēr tikai paaugstina kopējo inflāciju, tām raksturīgs svārstīgums - tāpat kā naftas cenām pasaules tirgū.

Naftas produktu nozīme Baltijas valstu tautsaimniecībās

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
Ramune Rimgailaite, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomiste

Kāpēc kāds vispār interesējas par naftas cenām?

Pasaulē jau daudzus gadus aug entuziasms, kas palīdz mazināt pieķeršanos naftas produktiem ne vien kosmētikas un sadzīves ķīmijas ražošanā, bet arī dažādu enerģijas veidu ražošanā.

Pēc eiro ieviešanas igauņu makos vairāk naudas

Ramune Rimgailaite, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomiste
12.02.2013.

Sabiedrībā turpinās diskusija par eiro ieviešanas ieguvumiem un riskiem, un viens no aktuālākajiem jautājumiem ir – vai Eiropas vienotās valūtas ieviešanas dēļ gaidāms cenu pieaugums.

Enerģētika Latvijā: vai esam gatavi pārmaiņām? (II)

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
21.05.2012.

Šā gada janvāra beigās Ekonomikas ministrija rīkoja forumu, kurā tika apspriests plānošanas dokumenta "Enerģētikas stratēģijas 2030" projekts. Pirmkārt, noteikti jāuzslavē Ekonomikas ministrija un ministrs D. Pavļuts par iespēju iedzīvotājiem tik brīvi pieejamā formā  ļaut izteikt savu viedokli par stratēģiskas nozīmes programmdokumentu. Šķiet, ka pārskatāmā pagātnē nav bijis programmdokumenta (izņemot NAP), kurš tiktu apspriests tik plašā speciālistu, politiķu un iedzīvotāju lokā.