cenas

Kāpēc kāds vispār interesējas par naftas cenām?

Pasaulē jau daudzus gadus aug entuziasms, kas palīdz mazināt pieķeršanos naftas produktiem ne vien kosmētikas un sadzīves ķīmijas ražošanā, bet arī dažādu enerģijas veidu ražošanā.

Sabiedrībā turpinās diskusija par eiro ieviešanas ieguvumiem un riskiem, un viens no aktuālākajiem jautājumiem ir – vai Eiropas vienotās valūtas ieviešanas dēļ gaidāms cenu pieaugums.

Šā gada janvāra beigās Ekonomikas ministrija rīkoja forumu, kurā tika apspriests plānošanas dokumenta "Enerģētikas stratēģijas 2030" projekts. Pirmkārt, noteikti jāuzslavē Ekonomikas ministrija un ministrs D. Pavļuts par iespēju iedzīvotājiem tik brīvi pieejamā formā  ļaut izteikt savu viedokli par stratēģiskas nozīmes programmdokumentu. Šķiet, ka pārskatāmā pagātnē nav bijis programmdokumenta (izņemot NAP), kurš tiktu apspriests tik plašā speciālistu, politiķu un iedzīvotāju lokā.

Bieži asociācijas saistībā ar regulējamajām cenām – gāzei, siltumam, publiskajam transportam u.c. - ir tādas, ka šīs cenas aug pārāk strauji un nesamērīgi salīdzinājumā ar citām. Kāpēc tā?

Cenu regulēšana – plānveida ekonomikas "pārpalikums"?

2012. gada februārī patēriņa cenu mēneša dinamiku galvenokārt ietekmēja naftas cenu kāpums, kuru dēļ Latvijā turpināja augt degvielas cenas, kā arī sezonas izpārdošanu noslēgums. Te runa par apģērbam, apaviem, mājokļa iekārtai – šajās grupās vēl arvien bija cenu kritums. Tādējādi mēneša inflācija bija 0.1%, kas ir (daudz zemāks pieaugums, nekā janvārī, kad tika paaugstinātas dabasgāzes un siltumenerģijas cenas. Gada inflācija februārī saruka līdz 3.4%.

1.att. Patēriņa cenu mēneša pieauguma temps, % un galveno preču un pakalpojumu grupu devums, procentu punktots

2012. gada janvārī gada inflācija saruka līdz 3.6%, bet mēneša laikā patēriņa cenas pieauga par 0.8%.

Pēdējo četru gadu laikā pasauli skārušas nozīmīgs pārtikas, energoresursu, metālu, koksnes un citu preču cenu svārstības. 2008. gada kāpums bija pirmais liela apjoma cenu kāpums vēsturē, ko uz brīdi pārtrauca globālā finanšu krīze, bet pašlaik pārtikas un arī citu resursu cenas pasaulē atkal sasniegušas cenu virsotnes.

Latvijā un pārējās Baltijas valstīs mediju virsrakstos ir atgriezies satraukums par pieaugošo inflāciju. Lai gan gada vidējā inflācija Latvijā joprojām ir negatīva, proti, vidēji patēriņa cenas 2010. gadā bija zemākas nekā 2009. gadā, 12 mēnešu inflācija – mēnesis pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi – visās Baltijas valstīs ir pieaugusi. Janvārī tā sasniedza 2.9% Lietuvā, 3.7% Latvijā un pat 5.3% Igaunijā.

Patēriņa cenas novembrī turpinājušas pieaugt. Pasaules cenu ietekmei turpinot kāpināt pārtikas un degvielas cenas, kopējais patēriņa cenu līmenis pieaudzis par 0.2%, tādējādi esot par 1.9% augstāks nekā pirms gada. Zemā iekšzemes pieprasījuma spiediens joprojām turpinājis samazināt pakalpojumu cenas, tās bija par 0.2% zemākas nekā oktobrī un par 2.6% zemākas nekā pirms gada.

Salīdzinot patēriņa cenas šī gada oktobrī ar septembri, redzams neliels cenu kāpumu (0.4%), ko veidoja galvenokārt apstrādātās pārtikas cenu pieaugums pasaules pārtikas cenu kāpuma ietekmē, un to pamatā noteica labības un piena izstrādājumu cenu dinamika. Gada inflācija sasniedza 1.0%.