IKP

Centrālās statistikas pārvaldes precizētais rādītājs apliecina, ka iekšzemes kopproduktam (IKP) 2012. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni bija vērojams 1.4% kāpums (koriģēts par 0.1 procentu punktu uz augšu). Savukārt salīdzinājumā ar 2011. gada 4. ceturksni, tas ir - gada laikā, IKP ir audzis par 5.1%. Tā kā šobrīd ir pieejams plašāks IKP izvērsums un nedaudz koriģēti arī iepriekšējie dati, tad atskatīsimies uz gadu kopumā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskoto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2012. gada 4. ceturksnī ir audzis par 1.3% (salīdzinājumā ar 2012. gada 3. ceturksni, neņemot vērā sezonālo ietekmi). Gada pieauguma temps bijis vēl augstāks – 5.1%. Tādējādi 2012. gadā kopumā IKP ir audzis par aptuveni 5.5%.

Apstrādes rūpniecības decembra veikums ir kā dekoratīva odziņa uz svētku tortes – decembrī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms (izņemot sezonālo ietekmi) pieauga par 0.8%, tādējādi ar šiku noslēdzot apstrādes rūpniecībai ļoti veiksmīgo gadu. Kopumā 2012. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms ir pieaudzis par 9.3%. Veiksmīgā apstrādes rūpniecības dinamika atspoguļojas arī iekšzemes kopproduktā (IKP) – apstrādes rūpniecība ir nozare, kas veido vienu no lielākajiem devumiem IKP izaugsmē.

Diskusijai par eiro ieviešanas ieguvumiem un izdevumiem vēršoties plašumā, sabiedriskajā telpā izskan arvien vairāk viedokļu un jautājumu. Šajā rakstā vēlos atbildēt uz vairākiem eiro skeptiķu jautājumiem – šoreiz par procentu likmēm un eiro zonas problēmām.

Vai Grieķijas, Spānijas un citu parādu krīzes skarto eiro zonas dalībvalstu augstās procentu likmes nozīmē, ka Latvijas parāda apkalpošanas izmaksas nesamazināsies, ieviešot eiro 2014. gadā?

Iekšzemes kopprodukts (turpmāk tekstā – IKP) šā gada 3. ceturksnī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes precizēto novērtējumu ir pieaudzis par 5.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums pret iepriekšējo ceturksni – 1.7%. Tas nozīmē, ka kopējais 2012. gada IKP varētu augt nedaudz straujāk par iepriekš prognozēto – izaugsme varētu būt ap 5.0%.

Ātrais novērtējums apliecinājis operatīvajos datos redzamo ekonomikas "izrāvienu". IKP 3. ceturksnī (salīdzināmajās cenās, sezonāli izlīdzināti dati) ir palielinājies par 1.7% salīdzinājumā ar gada 2. ceturksni. Straujā izaugsme ceturkšņa laikā nodrošinājusi arī visnotaļ pieklājīgu gada pieauguma tempu, tas ir, 5.3%.

Pirms pusgada solīju krīzes ietekmes uz dažādām iedzīvotāju grupām analīzi turpināt reģionālā griezumā. Šajā laikā valdībā apstiprināts "Latgales reģiona rīcības plāns 2012. -2013. gadam", plaši un skaļi izskanējušas debates par Labklājības ministrijas rosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, ir piešķirti līdzekļi līdzsvarotai valsts attīstībai un citiem mērķiem dažādās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēs.

Šajā rakstā vairāk koncentrēšos uz Latvijas transporta nozares strukturālajiem rādītājiem, mazāk pievēršot uzmanību dinamiskajiem rādītajiem. Šķiet, ka tieši transporta nozares strukturālais griezums dažāda veida publikācijās ir mazāk izplatīts, pētīts un vispārzināms. Tāpat interesanti šķiet pievērst pastiprinātu uzmanību ikdienā mazāk pētītām lietām – pasažieru apgrozījumam atsevišķos transporta veidos, detalizētiem pārvadāto kravu apjomiem un citai retāk publicētai statistikai.