IKPRSS - IKP

IKP turpina kāpumu, tomēr lēnākā tempā nekā iepriekš

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
30.10.2014.

Latvijas ekonomika joprojām atrodas uz izaugsmes ceļa, taču kāpuma temps ir nedaudz piebremzējies, ko nosaka norises nozīmīgākajos eksporta tirgos. Patlaban izaugsme galvenokārt ir balstīta uz iekšzemes patēriņu, bet nākotnē arvien lielāku lomu spēlēs uzņēmēju spēja un vēlme kāpināt investīcijas.

Ieguves rūpniecība – ko un cik rokam?

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
13.10.2014.

Ikdienā ekonomikas analītiķi pievērš salīdzinoši mazu uzmanību vienai no tautsaimniecības mazākajām nozarēm – ieguves rūpniecībai. Viens no iemesliem ir tas, ka šī nozare tiešām ir maza – 2012. gadā tā veidoja vien aptuveni 0.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Iekšzemes kopprodukta "būvniecība" un būvniecība kā visstraujāk augošā nozare 2.ceturksnī

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
30.09.2014.

Šoreiz ekonomikas procesu vērotājiem nācās apbuņoties ar pacietību, jo precizētais 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs tika publicēts teju mēnesi vēlāk nekā ierasts. Tas saistīts ar korekcijām visā IKP laika rindā līdz ar jaunās Eiropas nacionālo un reģionālo kontu EKS 2010 metodoloģijas ieviešanu. Šādu pāreju veic arī citas Eiropas valstis.

Baltijas konverģences ceļš: kas paveikts un kas vēl jādara?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
01.09.2014.

Ir cilvēki, kuri sapņus spēj formulēt sasniedzamos mērķos, un ir cilvēki, kuri slinkumu attaisno ar to, ka sapņi tāpat nav reāli. Līdzīgi - ir nācijas, kuras vienas paaudzes dzīves laikā izrāvušās no dziļas perifērijas purva un kļuvušas par piemēru pārējiem 7 miljardiem pasaules iedzīvotāju, veiksmīgi konverģējot uz attīstītāko valstu dzīves līmeni. Kā piemērus var minēt Japānu, Singapūru, Dienvidkoreju, Īriju.

Vācijas un Francijas ekonomika: viena upe, divi krasti…

Jūlija Pastušenko, Latvijas Bankas ekonomiste
27.08.2014.

Nesen publiskotie Eurostat dati par eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2. ceturkšņa ātro novērtējumu atklāj ne pārāk iepriecinošu ainu. Eiro zonas ekonomikai 2. ceturksnī stagnējot, Vācijas ekonomika sarukusi par 0.2% salīdzinājumā ar 1. ceturksni, kamēr Francijas ekonomikas izaugsmes temps bijis 0% jau otro ceturksni pēc kārtas. Šādu Vācijas rezultātu var izskaidrot daļēji ar korekciju pēc sekmīgā 1. ceturkšņa un daļēji ar eksporta tempu pasliktināšanos 2. ceturksnī.

Iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaug, gada pieauguma temps gan nedaudz sarūk

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
11.08.2014.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (izņemot sezonālo ietekmi) ir pieaudzis par 1.0%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP pieauga par 2.5%.

Rūpniecības apakšnozares šķērsgriezumā – datoru un elektrisko iekārtu ražošana

Līva Zorgenfreija, Latvijas Bankas ekonomiste
24.07.2014.

Pēdējā laikā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (NACE 2. klasifikatorā 26. apakšnozare) un elektrisko iekārtu ražošana (27. apakšnozare) bieži minētas kā nozares, kuru straujā attīstība balsta apstrādes rūpniecības izaugsmi. Turklāt šāda ietekme vērojama, pat neskatoties uz to, ka minētajām nozarēm apstrādes rūpniecībā patiesībā ir salīdzinoši mazs svars.

Šajā rakstā apskatīsim nozares raksturojošos rādītājus, lai ar jaunajām "zvaigznēm" iepazītos nedaudz detalizētāk.

Nenovērtēt par zemu Latvijas sasniegto

Linda Vecgaile, Latvijas Bankas ekonomiste

Jaunākie investīciju piesaistes dati rosinājuši diskusiju sabiedrībā par eiro ieguvumiem šajā konkrētajā jomā un ekonomikā kopumā.

Statistika par uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) Latvijā 2014. gada 1. ceturksnī uzrāda kritumu par 0.4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (šie dati koriģēti no sākotnēji aprēķinātā 10.6% ceturkšņa krituma). Sīkāk analizējot ĀTI plūsmu datus, redzams, ka darījumu rezultātā ĀTI Latvijā ir pieaugušas par 21.7 miljoniem eiro, kas ir mazāk nekā vidēji ceturkšņa laikā 2013. gadā, tomēr tam ir objektīvi iemesli.

IKP izaugsmes tempi sarūk, investoru un prognozētāju noskaņojums kļūst piesardzīgāks

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste
09.06.2014.

Precizētais 1. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs apstiprinājis iepriekšējās aplēses. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pieauga par 0.6% (izslēdzot sezonalitātes radītos efektus), kas ir praktiski tāds pats kāpums kā 2013. gada 4. ceturksnī. Savukārt gada griezumā jeb salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ir vērojams pakāpenisks izaugsmes tempu sarukums, ik ceturksni "dilstot" aptuveni par vienu procenta punktu (pp) - no 4.6% pērnā gada 3. ceturksnī līdz 2.8% šā gada 1. ceturksnī.

Latvijas Bankas prognozes

06.06.2014.

Tautsaimniecības attīstība