inflācijaRSS - inflācija

Kopējā monetārā politika - aktualitātes un ietekme uz Latviju

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists

Monetārās politikas instrumenti eiro zonā un to pielietošanas aktualitātes

Eirosistēmas (kuru veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un eiro zonas nacionālās centrālās bankas) galvenais mērķis ir cenu stabilitāte jeb, definējot skaitliski, – inflācija zem, bet tuvu 2% vidējā termiņā. Inflācijas mērīšanai tiek izmantots harmonizētais patēriņa cenu indekss (HPCI).

Gada inflācija zema, bet pamatinflācija atspoguļo tautsaimniecības izaugsmi

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.07.2014.

Jūnijā patēriņu cenu gada inflācija saglabājās stabila (0.7%) un cenu kāpumu galvenokārt noteica iekšzemes pieprasījuma faktori.

Latvijas Bankas prognozes

06.06.2014.

Tautsaimniecības attīstība

Gada inflācijas līmenis raksturo mēreni augošu tautsaimniecību

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.05.2014.

Aprīlī gada inflācijas līmenis pieauga līdz 0.7%. Viens no gada inflācijas kāpuma iemesliem ir tas, ka pakāpeniski sarūk vairāku preču un pakalpojumu cenu negatīvais devums, kas jau kopš 2013. gada veidojās no cenu samazināšanās. Piemēram, siltumenerģijai, degvielai to izskaidro tā saucamais bāzes efekts: pērn aprīlī saruka naftas (atbilstoši arī degvielas) un siltumenerģijas cenas, bet šogad aprīlī naftas cena pasaules tirgū būtiski nemainījās un arī siltumenerģijas cenas būtiskas samazināšanās iespējas varētu būt uz laiku izsmeltas.

Martā patēriņa cenas aug sezonas ietekmē, bet gada inflācija sarūk

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.04.2014.

Martā gada inflācijas līmenis saruka līdz 0.3%. Vienlaikus mainījās vairāki gada vidējo inflāciju ietekmējoši faktori. Viens no tiem – elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pārcelšana uz 2015. gadu. Sezonālo faktoru ietekme martā bija mēneša inflāciju paaugstinoša (tirdzniecībā nonāca jaunās sezonas apģērbi un apavi), taču kopumā nesasniedza 2013. gada apmēru (piemēram, dārzeņu cenu dinamika bija pretēja), tādējādi arī nedaudz samazināja gada inflāciju.

Vai prognožu var būt par daudz?

Andrejs Bessonovs, Latvijas Bankas ekonomists

Patlaban ir ļoti populāri izteikt prognozes, it īpaši par ekonomikas attīstību. Tāpat kā politikā, iedzīvotājiem un biznesa veicējiem ir savs viedoklis par norisēm ekonomikā, un, balstoties uz savu individuālo pieredzi, ikviens mēdz dot savu vērtējumu notiekošajam. Prognožu variācija parāda viedokļu daudzveidību un uzskatus par ekonomisko attīstību. Tomēr - ko lai dara, ja prognožu izvēle ir liela? Kādai prognozei uzticēties? Vai prognožu daudzums nepasliktina lēmumu pieņemšanu tikai tāpēc, ka mēs nezinām, kuru prognozi izvēlēties?

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas līdzības un atšķirības Igaunijā un Latvijā

Linda Vecgaile, Latvijas Bankas ekonomiste
26.03.2014.

Šā gada sākumā viena no galvenajām aktualitātēm ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Lai gan Saeima 20. marta sēdē atbalstīja Elektroenerģijas likuma grozījumus, nolemjot atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu līdz 2015. gada 1. janvārim, šis lēmums nemazina temata aktualitāti.

Inflācijas "melnā kaste" jeb ar ko ir saskaņots saskaņotais patēriņa cenu indekss

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.03.2014.

Latvijas pievienošanās eiro zonai inflācijas analīzes akcentu daļēji pārnes no mums tik pierastā patēriņa cenu indeksa (PCI) uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI). Šajā rakstā par to, kāds ir abu indeksu – PCI un SPCI - saturs, lietojums un tendences līdz šim.

Galvenās ziņas šajā rakstā ir:

Patēriņa cenu līmenis februārī nemainās

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.03.2014.

Februārī patēriņa cenas nemainījās, gada inflācijai sasniedzot vien 0.5%. Naftas cenu ietekmē salīdzinājumā ar janvāri nedaudz pieauga degvielas cena. Tikmēr dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem, kā prognozēja a/s "Latvijas Gāze", ir turpinājusi sarukt, (jau februārī, lai gan sākotnēji nākamais samazinājums tika gaidīts martā) un labvēlīgi ietekmēja siltumenerģijas cenu.

Patēriņa cenu līmenis janvārī aug lēnāk nekā vidēji desmit gadu laikā

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
11.02.2014.

Janvārī gada inflācija saglabājās ļoti zema (0.4%), taču kļuva pozitīva, nedaudz pieaugot tabakas un autogāzes akcīzei, kā arī nelielu kāpumu piedzīvojot siltumenerģijas un vairāku neregulējamo pakalpojumu cenai. Sezonālais dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums bija lielāks nekā pērn, palielinot gada inflāciju par 0.2 procentu punktiem, tā veidojot pusi no gada inflācijas.