inflācijaRSS - inflācija

Augusta inflācijas dati neliecina par būtisku Krievijas sankciju ietekmi uz pārtikas cenām

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.09.2014.

2014. gada augustā inflācijas tendences Latvijā noteica vairākas norises – sezonāli faktori, kuru ietekme atšķīrās no tās, kāda bija 2013. gada augustā, naftas cenas kritums un ASV dolāra nostiprināšanās, kā arī - Krievijas sankciju ietekme, kas gan nebija ļoti zīmīga. Turpmākās cenu attīstības tendences noteiks labvēlīgu laikapstākļu izraisītais pasaules pārtikas cenu kritums, kā arī ģeopolitisko faktoru ietekme. Nākamgad inflācijas rādītāju ietekmēs arī no šā gada pārceltā elektroenerģijas tirgus liberalizācija.

Cenu tendence patēriņa grupās jūlijā veidojās nevienmērīgi

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.08.2014.

Jūlijā kopējā gada inflācija saglabājās zema (0.6%), kā arī gada inflācijas pārmaiņas salīdzinājumā ar jūniju nebija lielas, taču process nedaudz līdzinājās vidējās gaisa temperatūras pārmaiņām uz zemeslodes. Citiem vārdiem sakot, atsevišķās patēriņa grupās cenu tendence veidojās visai nevienmērīgi, un jūlijs bija bagāts gan notikumiem, kas inflāciju ietekmēja jau uzreiz, gan arī tādiem, kas varētu ietekmēt vēlāk. Sākot ar Āfrikas cūku mēri un beidzot ar Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības attiecību saasināšanos ar Krieviju.

Kopējā monetārā politika - aktualitātes un ietekme uz Latviju

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists

Monetārās politikas instrumenti eiro zonā un to pielietošanas aktualitātes

Eirosistēmas (kuru veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un eiro zonas nacionālās centrālās bankas) galvenais mērķis ir cenu stabilitāte jeb, definējot skaitliski, – inflācija zem, bet tuvu 2% vidējā termiņā. Inflācijas mērīšanai tiek izmantots harmonizētais patēriņa cenu indekss (HPCI).

Gada inflācija zema, bet pamatinflācija atspoguļo tautsaimniecības izaugsmi

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.07.2014.

Jūnijā patēriņu cenu gada inflācija saglabājās stabila (0.7%) un cenu kāpumu galvenokārt noteica iekšzemes pieprasījuma faktori.

Latvijas Bankas prognozes

06.06.2014.

Tautsaimniecības attīstība

Gada inflācijas līmenis raksturo mēreni augošu tautsaimniecību

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.05.2014.

Aprīlī gada inflācijas līmenis pieauga līdz 0.7%. Viens no gada inflācijas kāpuma iemesliem ir tas, ka pakāpeniski sarūk vairāku preču un pakalpojumu cenu negatīvais devums, kas jau kopš 2013. gada veidojās no cenu samazināšanās. Piemēram, siltumenerģijai, degvielai to izskaidro tā saucamais bāzes efekts: pērn aprīlī saruka naftas (atbilstoši arī degvielas) un siltumenerģijas cenas, bet šogad aprīlī naftas cena pasaules tirgū būtiski nemainījās un arī siltumenerģijas cenas būtiskas samazināšanās iespējas varētu būt uz laiku izsmeltas.

Martā patēriņa cenas aug sezonas ietekmē, bet gada inflācija sarūk

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.04.2014.

Martā gada inflācijas līmenis saruka līdz 0.3%. Vienlaikus mainījās vairāki gada vidējo inflāciju ietekmējoši faktori. Viens no tiem – elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pārcelšana uz 2015. gadu. Sezonālo faktoru ietekme martā bija mēneša inflāciju paaugstinoša (tirdzniecībā nonāca jaunās sezonas apģērbi un apavi), taču kopumā nesasniedza 2013. gada apmēru (piemēram, dārzeņu cenu dinamika bija pretēja), tādējādi arī nedaudz samazināja gada inflāciju.

Vai prognožu var būt par daudz?

Andrejs Bessonovs, Latvijas Bankas ekonomists

Patlaban ir ļoti populāri izteikt prognozes, it īpaši par ekonomikas attīstību. Tāpat kā politikā, iedzīvotājiem un biznesa veicējiem ir savs viedoklis par norisēm ekonomikā, un, balstoties uz savu individuālo pieredzi, ikviens mēdz dot savu vērtējumu notiekošajam. Prognožu variācija parāda viedokļu daudzveidību un uzskatus par ekonomisko attīstību. Tomēr - ko lai dara, ja prognožu izvēle ir liela? Kādai prognozei uzticēties? Vai prognožu daudzums nepasliktina lēmumu pieņemšanu tikai tāpēc, ka mēs nezinām, kuru prognozi izvēlēties?

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas līdzības un atšķirības Igaunijā un Latvijā

Linda Vecgaile, Latvijas Bankas ekonomiste
26.03.2014.

Šā gada sākumā viena no galvenajām aktualitātēm ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Lai gan Saeima 20. marta sēdē atbalstīja Elektroenerģijas likuma grozījumus, nolemjot atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu līdz 2015. gada 1. janvārim, šis lēmums nemazina temata aktualitāti.

Inflācijas "melnā kaste" jeb ar ko ir saskaņots saskaņotais patēriņa cenu indekss

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.03.2014.

Latvijas pievienošanās eiro zonai inflācijas analīzes akcentu daļēji pārnes no mums tik pierastā patēriņa cenu indeksa (PCI) uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI). Šajā rakstā par to, kāds ir abu indeksu – PCI un SPCI - saturs, lietojums un tendences līdz šim.

Galvenās ziņas šajā rakstā ir: