inflācijaRSS - inflācija

Martā patēriņa cenas aug sezonas ietekmē, bet gada inflācija sarūk

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.04.2014.

Martā gada inflācijas līmenis saruka līdz 0.3%. Vienlaikus mainījās vairāki gada vidējo inflāciju ietekmējoši faktori. Viens no tiem – elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pārcelšana uz 2015. gadu. Sezonālo faktoru ietekme martā bija mēneša inflāciju paaugstinoša (tirdzniecībā nonāca jaunās sezonas apģērbi un apavi), taču kopumā nesasniedza 2013. gada apmēru (piemēram, dārzeņu cenu dinamika bija pretēja), tādējādi arī nedaudz samazināja gada inflāciju.

Vai prognožu var būt par daudz?

Andrejs Bessonovs, Latvijas Bankas ekonomists

Patlaban ir ļoti populāri izteikt prognozes, it īpaši par ekonomikas attīstību. Tāpat kā politikā, iedzīvotājiem un biznesa veicējiem ir savs viedoklis par norisēm ekonomikā, un, balstoties uz savu individuālo pieredzi, ikviens mēdz dot savu vērtējumu notiekošajam. Prognožu variācija parāda viedokļu daudzveidību un uzskatus par ekonomisko attīstību. Tomēr - ko lai dara, ja prognožu izvēle ir liela? Kādai prognozei uzticēties? Vai prognožu daudzums nepasliktina lēmumu pieņemšanu tikai tāpēc, ka mēs nezinām, kuru prognozi izvēlēties?

Latvijas Bankas prognozes

01.04.2014.

Tautsaimniecības attīstība

2013. gada 4. ceturksnī Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija nedaudz lēnāka, nekā prognozēts. IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3.6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0.8%. Mazumtirdzniecības apgrozījuma un apstrādes rūpniecības devums ļāva cerēt uz straujāku IKP izaugsmi, tomēr vāji rezultāti enerģijas nozarē un būvniecībā nedaudz palēnināja IKP izaugsmes tempu.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas līdzības un atšķirības Igaunijā un Latvijā

Linda Vecgaile, Latvijas Bankas ekonomiste
26.03.2014.

Šā gada sākumā viena no galvenajām aktualitātēm ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām Latvijā. Lai gan Saeima 20. marta sēdē atbalstīja Elektroenerģijas likuma grozījumus, nolemjot atlikt elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām atvēršanu līdz 2015. gada 1. janvārim, šis lēmums nemazina temata aktualitāti.

Inflācijas "melnā kaste" jeb ar ko ir saskaņots saskaņotais patēriņa cenu indekss

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.03.2014.

Latvijas pievienošanās eiro zonai inflācijas analīzes akcentu daļēji pārnes no mums tik pierastā patēriņa cenu indeksa (PCI) uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI). Šajā rakstā par to, kāds ir abu indeksu – PCI un SPCI - saturs, lietojums un tendences līdz šim.

Galvenās ziņas šajā rakstā ir:

Patēriņa cenu līmenis februārī nemainās

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.03.2014.

Februārī patēriņa cenas nemainījās, gada inflācijai sasniedzot vien 0.5%. Naftas cenu ietekmē salīdzinājumā ar janvāri nedaudz pieauga degvielas cena. Tikmēr dabasgāzes cena rūpnieciskajiem patērētājiem, kā prognozēja a/s "Latvijas Gāze", ir turpinājusi sarukt, (jau februārī, lai gan sākotnēji nākamais samazinājums tika gaidīts martā) un labvēlīgi ietekmēja siltumenerģijas cenu.

Patēriņa cenu līmenis janvārī aug lēnāk nekā vidēji desmit gadu laikā

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
11.02.2014.

Janvārī gada inflācija saglabājās ļoti zema (0.4%), taču kļuva pozitīva, nedaudz pieaugot tabakas un autogāzes akcīzei, kā arī nelielu kāpumu piedzīvojot siltumenerģijas un vairāku neregulējamo pakalpojumu cenai. Sezonālais dārzeņu un kartupeļu cenu kāpums bija lielāks nekā pērn, palielinot gada inflāciju par 0.2 procentu punktiem, tā veidojot pusi no gada inflācijas.

Pagājušais gads noslēdzies ar rekordzemu inflāciju izaugsmes apstākļos

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
13.01.2014.

Decembrī gada inflācija saglabājās negatīva (mīnus 0.4%) un to galvenokārt uzturēja enerģijas cenu kritums. Lai gan decembrī auga, piemēram, degvielas, kā arī dažu pārtikas preču cenas, to kompensēja cenu samazināšanās siltumenerģijai, apģērbam un apaviem, tādējādi cenu līmenis salīdzinājumā ar novembri nemainījās.

Pakalpojumu cenas kā inflāciju veidojošs komponents

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
06.01.2014.

(Papildināts 07.02.2014.)

Pērn septiņos mēnešos bija vērojams patēriņa preču cenu gada kritums, taču pakalpojumu cenu samazinājums bija retums.

Pārtikas cenu attīstība Latvijā un pasaulē

Līva Zorgenfreija, Latvijas Bankas ekonomiste
19.12.2013.

Jau ilgstoši Latvijā patēriņa cenu inflācija atrodas ļoti zemā līmenī. Ņemot vērā, ka vienlaikus tiek novērota salīdzinoši strauja ekonomikas izaugsme, rodas jautājumi par šīs ekonomiskajā praksē reti sastopamās situācijas (strauja ekonomikas izaugsme pie zemas inflācijas) iemesliem, tostarp faktoriem, kuri ietekmē cenas.