inflācijaRSS - inflācija

Latvijas Bankas prognozes

13.01.2015.

(salīdzinot ar 05.12.2014., veiktas izmaiņas IKP un inflācijas operatīvajās prognozēs) 

Gada inflāciju decembrī atkal samazina naftas cenu ietekme

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
13.01.2015.

2014. gada vidējā inflācija bija 0.6%, kas ir viens no zemākajiem inflācijas līmeņiem izaugsmes apstākļos Latvijā, un to lielā mērā ietekmēja ārējie faktori.

2014. gada decembra inflāciju galvenokārt ietekmēja pasaules naftas cenu samazināšanās, kuras tiešās un netiešās ietekmes dēļ saruka degvielas, kā arī siltumenerģijas cenas. Tādējādi gada inflācija saruka līdz 0.2%. Citu patēriņa preču un pakalpojumu cenu attīstība nekompensēja energoresursu cenu krituma ietekmi; daļēji tādēļ, ka enerģijas cenas neradīja izmaksu spiedienu citās nozarēs.

Eiro ieviešanas ietekme uz cenām – vēl zemāka par prognozēto

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
19.11.2014.

Viena no cilvēku bažām pirms eiro ieviešanas bija šī procesa ietekme uz cenām. Lai kā Latvijas Banka drošināja, ka dramatiskas ietekmes nebūs, daudzi skeptiski šūpoja galvas.

Šonedēļ to apstiprinājis arī Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat, kura aplēses liecina, ka eiro ieviešanas ietekme uz Latvijas cenām bija 0.12-0.21 procenta punkts klāt pie janvāra inflācijas. Tātad esam pat uzrādījuši labāku rezultātu par iepriekš prognozēto, ņemot vērā citu jauno eiro zonas dalībvalstu pieredzi, prognozētajiem 0.2-0.3 procenta punktiem.

Gada inflācija oktobrī sarūk

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
10.11.2014.

2014. gada oktobra inflācijas dati rāda, ka t.s. Krievijas embargo efekts, kurš gan netika lēsts kā būtisks, iespējams, vēl nedaudz turpina saglabāt savu ietekmi pārtikas preču cenās. Tikmēr pasaules pārtikas cenu kritums ir mitējies.

Septembra inflācijas dati nāk ar pārsteigumiem

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.10.2014.

2014. gada septembra inflācijas tendence Latvijā bija atšķirīga no tās, kādu to varēja gaidīt tādu faktoru kā pasaules naftas un pārtikas cenas, lēnā izaugsme un zemā inflācija eiro zonas valstīs, kā arī Krievijas tirdzniecības ierobežojumu kopējās ietekmes rezultātā. Latvijas patēriņa cenu tendence bija pretēja arī lēnākas izaugsmes gaidām un sarūkošām inflācijas gaidām. Mēneša cenu kāpums sasniedza 0.5%, kas nebūtu netipiski sezonai, taču ir lielāks nekā gaidīts atbilstoši ekonomikas apstākļiem, un tādējādi gada inflācijas lielums sasniedza 1.0%.

Augusta inflācijas dati neliecina par būtisku Krievijas sankciju ietekmi uz pārtikas cenām

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.09.2014.

2014. gada augustā inflācijas tendences Latvijā noteica vairākas norises – sezonāli faktori, kuru ietekme atšķīrās no tās, kāda bija 2013. gada augustā, naftas cenas kritums un ASV dolāra nostiprināšanās, kā arī - Krievijas sankciju ietekme, kas gan nebija ļoti zīmīga. Turpmākās cenu attīstības tendences noteiks labvēlīgu laikapstākļu izraisītais pasaules pārtikas cenu kritums, kā arī ģeopolitisko faktoru ietekme. Nākamgad inflācijas rādītāju ietekmēs arī no šā gada pārceltā elektroenerģijas tirgus liberalizācija.

Cenu tendence patēriņa grupās jūlijā veidojās nevienmērīgi

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.08.2014.

Jūlijā kopējā gada inflācija saglabājās zema (0.6%), kā arī gada inflācijas pārmaiņas salīdzinājumā ar jūniju nebija lielas, taču process nedaudz līdzinājās vidējās gaisa temperatūras pārmaiņām uz zemeslodes. Citiem vārdiem sakot, atsevišķās patēriņa grupās cenu tendence veidojās visai nevienmērīgi, un jūlijs bija bagāts gan notikumiem, kas inflāciju ietekmēja jau uzreiz, gan arī tādiem, kas varētu ietekmēt vēlāk. Sākot ar Āfrikas cūku mēri un beidzot ar Eiropas Savienības (ES) valstu tirdzniecības attiecību saasināšanos ar Krieviju.

Kopējā monetārā politika - aktualitātes un ietekme uz Latviju

Egils Kaužēns, Latvijas Bankas ekonomists

Monetārās politikas instrumenti eiro zonā un to pielietošanas aktualitātes

Eirosistēmas (kuru veido Eiropas Centrālā banka (ECB) un eiro zonas nacionālās centrālās bankas) galvenais mērķis ir cenu stabilitāte jeb, definējot skaitliski, – inflācija zem, bet tuvu 2% vidējā termiņā. Inflācijas mērīšanai tiek izmantots harmonizētais patēriņa cenu indekss (HPCI).

Gada inflācija zema, bet pamatinflācija atspoguļo tautsaimniecības izaugsmi

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
08.07.2014.

Jūnijā patēriņu cenu gada inflācija saglabājās stabila (0.7%) un cenu kāpumu galvenokārt noteica iekšzemes pieprasījuma faktori.

Gada inflācijas līmenis raksturo mēreni augošu tautsaimniecību

Daina Paula, Latvijas Bankas ekonomiste
12.05.2014.

Aprīlī gada inflācijas līmenis pieauga līdz 0.7%. Viens no gada inflācijas kāpuma iemesliem ir tas, ka pakāpeniski sarūk vairāku preču un pakalpojumu cenu negatīvais devums, kas jau kopš 2013. gada veidojās no cenu samazināšanās. Piemēram, siltumenerģijai, degvielai to izskaidro tā saucamais bāzes efekts: pērn aprīlī saruka naftas (atbilstoši arī degvielas) un siltumenerģijas cenas, bet šogad aprīlī naftas cena pasaules tirgū būtiski nemainījās un arī siltumenerģijas cenas būtiskas samazināšanās iespējas varētu būt uz laiku izsmeltas.