maksājumu bilanceRSS - maksājumu bilance

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 1. ceturksnī neliels deficīts

Ieva Braukša, Latvijas Bankas ekonomiste
04.06.2013.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 1. ceturksnī veidojās neliels deficīts 49.9 milj. latu (1.4% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP)). Tekošā konta deficīts bija mazāks nekā vidēji iepriekšējā gadā, kad tas bija 1.7% no IKP, kā arī mazāks nekā 3.1% no IKP, kāds tas bija 1. ceturksnī gadu iepriekš.

Attēls. Latvijas maksājumu bilances tekošā konta galvenās pozīcijas

Latvijas maksājumu bilance 2012. gada 4. ceturksnī

06.03.2013.

Turpinoties preču eksporta izaugsmei, Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2012. gada 4. ceturksnī veidojās pārpalikums (22.1 milj. latu; 0.5% no prognozētā IKP).

Tekošā konta saldo 2012. gada 4. ceturksnī 

 

Decembrī tekošajā kontā neliels pārpalikums

Ieva Braukša, Latvijas Bankas ekonomiste
12.02.2013.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2012. gada decembrī jau otro mēnesi pēc kārtas veidojās neliels pārpalikums (1.3 milj. latu). Salīdzinājumā ar novembri tekošā konta pārpalikums samazinājās, jo pieauga preču ārējās tirdzniecības deficīts, bet to šo pieaugumu tikai daļēji kompensēja pakalpojumu tirdzniecības pozitīvā saldo palielinājums.

Novembrī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā pārpalikums

Ieva Braukša, Latvijas Bankas ekonomiste
18.01.2013.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2012. gada novembrī veidojās 53.6 milj. latu pārpalikums, jo Latvijas eksports turpināja augt straujāk nekā imports, kā arī palielinājās saņemto Eiropas Savienības (ES) fondu apjoms un nedaudz samazinājās ārvalstu tiešo investoru gūtie ienākumi.

Oktobrī tekošā konta deficīta palielinājumu noteikuši vienreizēji faktori

Ieva Braukša, Latvijas Bankas ekonomiste
12.12.2012.

Oktobrī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts nedaudz pieauga - līdz 46.4 milj. latu, un to noteica preču importa palielinājums atsevišķu vienreizēju darījumu ietekmē. Tā kā šie nav faktori, kas ietekmē situāciju ilgtermiņā, būtisks tekošā konta deficīta pieaugums tuvākajos mēnešos nav gaidāms.

Latvijas maksājumu bilance 2012. gada 3. ceturksnī

04.12.2012.

Pēdējos mēnešos vērotā straujā eksporta izaugsme noteica to, ka Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2012. gada 3. ceturksnī saruka līdz 74.5 milj. latu jeb 1.9% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

TEKOŠĀ KONTA SALDO (% no IKP)

Tekošā konta saldo uz 2012. gada 3. ceturksni (% ni IKP)

Septembrī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā veidojās pārpalikums

Ieva Braukša, Latvijas Bankas ekonomiste
12.11.2012.

Septembrī preču eksporta pieaugums un līdzekļu ieplūde kārtējo pārvedumu kontā nodrošināja to, ka Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā veidojās 28.0 milj. latu pārpalikums.

Jūlijā tekošā konta deficīts samazinās

Ieva Braukša, Latvijas Bankas ekonomiste
11.09.2012.

2012. gada jūlijā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts samazinājās līdz 22.2 milj. latu. Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības saldo būtiski nemainoties, tekošā konta deficīta samazināšanos ietekmēja kārtējo pārvedumu (galvenokārt Eiropas Savienības fondu) ieplūde.

Preču eksports jūlijā auga straujāk nekā imports, un preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās (līdz 144.9 milj. latu).  

Latvijas maksājumu bilance 2012. gada 2. ceturksnī

03.09.2012.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2012. gada 2. ceturksnī bija 103.4 milj. latu jeb 2.7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tekošā konta saldo (% no IKP)

Piezīme. Dati koriģēti, sākot ar 2010. gada 1. ceturksni.

Jūnijā tekošajā kontā neliels deficīts

Ieva Braukša, Latvijas Bankas ekonomiste
10.08.2012.

2012. gada jūnijā maksājumu bilances tekošā konta deficīts bija 49.6 milj. latu, ko ietekmēja gan neliels preču ārējās tirdzniecības negatīvā saldo pieaugums, gan ārvalstu investoriem izmaksātās dividendes.

Jūnijā preču ārējās tirdzniecības deficīts pieauga līdz 150.9 milj. latu, jo šajā mēnesī importa vērtība gandrīz nemainījās, bet nedaudz samazinājās preču eksports, tomēr ārējās tirdzniecības gada pieauguma temps joprojām ir pozitīvs.