tautsaimniecībaRSS - tautsaimniecība

Cik svarīgs Latvijas tautsaimniecībai ir ārvalstu tūrists?

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste

Tūrisma nozares pienesums Latvijas tautsaimniecībā

Tūrisms ir svarīga Latvijas tautsaimniecības nozare un nodrošina prāvu eksporta ienākumu daļu. Tūrisma pakalpojumu īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2004. - 2012. gadā bija vidēji 3.3% (sk. 1. attēlu). Savukārt eksporta ienākumos tūrisma ietekme ir vēl nozīmīgāka – ārvalstu ceļotāju tēriņi Latvijā un izdevumi par sniegtajiem transporta pakalpojumiem 2000. - 2012. gadā veidoja vidēji 6.4% no preču un pakalpojumu eksporta (sk. 2. attēlu).

Vai Latvijā atsācies nekustamā īpašuma bums?

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
13.08.2013.

Jūnija sākumā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati sagādāja pārsteigumu – Latvijas tautsaimniecība, neskatoties uz nelabvēlīgajām norisēm ārējā vidē, spēja uzrādīt pieauguma tempus, kas ir līdzvērtīgi pēdējo divu gadu vidējam izaugsmes tempam. Turklāt šāds rezultāts sasniegts, neskatoties uz Latvijas lielākā apstrādes rūpniecības uzņēmuma "Liepājas metalurgs" problēmām.

Iekšzemes kopprodukts strauji pieaug; ārējo norišu dēļ turpmāk tempi būs lēnāki

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
06.12.2012.

Iekšzemes kopprodukts (turpmāk tekstā – IKP) šā gada 3. ceturksnī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes precizēto novērtējumu ir pieaudzis par 5.2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums pret iepriekšējo ceturksni – 1.7%. Tas nozīmē, ka kopējais 2012. gada IKP varētu augt nedaudz straujāk par iepriekš prognozēto – izaugsme varētu būt ap 5.0%.

Latvijas tautsaimniecības asinsrite - transporta nozare

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
25.09.2012.

Šajā rakstā vairāk koncentrēšos uz Latvijas transporta nozares strukturālajiem rādītājiem, mazāk pievēršot uzmanību dinamiskajiem rādītajiem. Šķiet, ka tieši transporta nozares strukturālais griezums dažāda veida publikācijās ir mazāk izplatīts, pētīts un vispārzināms. Tāpat interesanti šķiet pievērst pastiprinātu uzmanību ikdienā mazāk pētītām lietām  pasažieru apgrozījumam atsevišķos transporta veidos, detalizētiem pārvadāto kravu apjomiem un citai retāk publicētai statistikai.

Privātais patēriņš – kā pa kalniem

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
26.01.2012.

Iedomāsimies senatnīgu tvaika lokomotīvi ar vilciena sastāvu, un nosauksim to par Latvijas tautsaimniecību. Vilciena sastāvs ir apstājies, jo motora jauda ir izrādījusies par zemu iecerētajai kravai. Tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās lokomotīve ir eksports un rūpniecība, nepieciešamais kurināmais – investīcijas. Privātais patēriņš ir kā vagoni, kuru kustības uzsākšanai ir nepieciešami lokomotīves dzinēja zirgspēki un investīciju enerģija. Ačgārni vilcieni nebrauc, vismaz - ne ilgi.

Apstrādes rūpniecība Latvijā: joprojām nenovērtēta

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
28.12.2011.

Lai arī Latvijā apstrādes rūpniecības nozare tiešā veidā rada tikai nelielu daļu no kopējās tautsaimniecības pievienotās vērtības (īpatsvars pievienotās vērtības struktūrā 2010. gadā – 13.4%), tomēr daudzi joprojām uzsver apstrādes rūpniecības nozares nozīmi tautsaimniecības izaugsmē. Bieži arī dzirdam gaušanos – "Latvijā neko neražo", "nav augstas pievienotās vērtības produktu", utt. Šajā rakstā centīšos paskatīties uz situāciju Latvijas apstrādes rūpniecības sektorā pēckrīzes periodā dažādos griezumos un balstoties uz dažādiem informācijas avotiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts un nacionālais kopienākums

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
25.02.2011.

Iepriekšējā rakstā, analizējot Eiropas valstu rādītājus, jau varēja rast nelielu priekšstatu par Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un Nacionālā kopienākuma (NKI) samēru, kā arī vidējo līmeni uz vienu iedzīvotāju iepretim citām valstīm. Šajā rakstā Latvijas datus aplūkošu detalizētāk: gan laika perioda ziņā maksimāli pieejamo datu rindu, gan starpību starp IKP un NKI veidojošās sastāvdaļas, gan pieauguma tempu pārmaiņas, tai skaitā globālās finanšu krīzes ietekmi uz rādītājiem.

Eiropas valstu iekšzemes kopprodukts un nacionālais kopienākums

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste

Iepriekšējā rakstā apskatījām iekšzemes kopprodukta (IKP) un nacionālā kopienākuma (NKI) jēdzienus, šo rādītāju priekšrocības un trūkumus, kā arī nozīmi valstu ekonomisko plānu izstrādē. Šajā rakstā jau pievērsīsimies konkrētiem datiem un to analīzei.

Ar ko atšķiras iekšzemes kopprodukts no nacionālā kopienākuma / nacionālā kopprodukta?

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
24.02.2011.

Iekšzemes kopproduktu (IKP) kā rādītāju šobrīd pasaulē un arī Latvijā lieto ļoti plaši, gan analizējot tā līmeni un dinamiku, gan izmantojot kā mērauklu citu rādītāju (piemēram, parāda, ārējās tirdzniecības bilances, ēnu ekonomikas u.c.) samērošanai. Tomēr ir arī kāds cits rādītājs – nacionālais kopienākums (NKI), kurš pēc būtības ir visai līdzīgs iekšzemes kopproduktam.

Iekšzemes kopprodukta gada pieaugumam vairāki cēloņi

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
09.12.2010.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) precizētais rādītājs par 2010. gada 3. ceturksni apliecina, ka iekšzemes kopprodukts pirmo reizi kopš lejupslīdes sākuma ir kāpis arī gada izteiksmē, salīdzinājumā ar 2009. gada 3. ceturksni palielinoties par 2.9%. Pieaugumu noteica gan zemāka iepriekšējā gada bāze, gan nelielā, tomēr noturīgā izaugsme trešo ceturksni pēc kārtas. Pēc Latvijas Bankas novērtējuma salīdzinājumā ar zemāko punktu 2009. gada 4. ceturksnī IKP kāpums šobrīd veido jau 3.1%.