Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksas

Bet tas taču ir loģiski, ka uzlabojums notiek jau pirms iestāšanās, jo arī lēmumu uzņemt eirozonā pieņem vismaz pus gadu pirms iestāšanās :) Arī reitingu aģentūrās nestrādā akli cilvēki. Redzot, ka virzībva notiek pareizajā virzienā un lēmums par pievienosānos eiro būs pozitīvs, reitingi jau tiek palielināti. Gluži tāpat kā ar gandrīz visām lietām ekonomikā - faktiskās norises lielā mērā nosaka gaidas par nākotni.

Savukārt ar brīdi pēc ir jābūt uzmanīgiem neilgi pirms krīzes uzņemto valstu gadījumā, jo tur (un ne tikai tur, bet arī daudzās citās valstīs) reitingus ietekmēja krīze, līdz ar to efekts nav norakstāms uz eiro.

Kā notiks tieši jūsu gadījumā spriest grūti, jo pievienoto likmi nosaka daudzi faktori, nezinu arī jūsu noslēgtā kredītlīguma nosacījumus. Tomēr viennozīmīgi varu teikt, ka bankām vairs nebūs pamata pievienot valūtas risku procentu likmei gadījumos, kad ir eiro kredīts un latu ienākumi. Esmu arī gatavs "likt galvu ķīlā", ka ilgtermiņā eiro nodrošinās zemākas procentu likmes nekā gadījumā, ja saglabātu latu. Īstermiņā, protams, var būt svārstības dažādos virzienos un arī nevaru apgalvot, ka pilnīgi visiem kredītņēmējiem likmes kritīsies, bet tautsaimniecībā vidēji efekts būs pozitīvs.

14. slaidā ir attēlots vienkāršots transmisijas mehānisms. Aprēķini tiek veikti ar Latvijas makroekonomisko modeli (http://www.makroekonomika.lv/latvijas-makroekonomiskais-modelis), kurā ir gan eksports, gan imports. Ir tikai loģiski, ka augot eksportam un investīcijām, aug arī imports. Atspoguļotais rezultāts uz IKP to ņem vērā, un šāds rezultāts tiek iegūts ieskaitot importa pieaugumu.

Otra lieta, nez kāpēc Latvijā daudzi uzskata jebkādu tekošā konta deficītu par visa ļaunuma sakni. No makroekonomiskā viedokļa tā nav. Tekošā konta deficīts atspoguļo to, par cik investīcijas ekonomikā pārsniedz uzkrājumus. Ja ekonomikā augsts produktīvo investīciju īpatsvars, tekošā konta deficīts ir laba lieta, jo tas ļauj šādu investīciju līmeni uzturēt, un tas nerada draudus ekonomikas attīstībai. Tieši otrādi, tas palielina attīstības iespējas. Problēmas ar tekošā konta deficītu rodas tad, ja tas saistīts ar nesamērīgu patētriņa pieaugumu un tātad arī uzkrājumu samazinājumu, vai arī ar augstu neproduktīvo investīciju īpatsvaru. Latvijā "trekno gadu" laikā bija vērojamas abas parādības - neproporcionāli pieauga patēriņš un liela daļa investīciju tika novirzīta nekustamo īpašumu sektorā. Turklāt tekošā konta deficīts tajos gados bijs ap 22% no IKP. Skaidrs, ka tas nebija uzturams. Šobrīd Latvijā tekošā konta deficīts ir nedaudz virs 2% no IKP, un tas atspoguļo faktu, ka Latvijā pēc krīzes atsākusies strauja investīciju izaugsme, šoreiz gan pamatā produktīvo investīciju veidā. Latvijai ilgtermiņā uzturama tekošā konta deficīta līmenis ir starp 3 un 6% no IKP, un tas pat ir vēlams, lai varam nodrošināt pietiekoši augstu investīciju līmeni ekonomikā, kas ļaus strauji attīstīties. Protams, tas arī nozīmē, ka ekonomiskās politikas veidotājiem jāseko līdzi, lai ārvalstu finansējuma pieejamība neradītu patēriņa un aktīvu cenu burbuļus, un tam ir pietiekoši daudz instrumentu gan nodokļu politikas, gan struktūrpolitikas un finanšu sektora uzraudzības jomās.