Eiro Latvijā: finansiālie ieguvumi un izmaksas

Uldis Rutkaste
Uldis Rutkaste
Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks
05.09.2012.
Citēt

Atsauksmes

Tabulā - Vai pirms gada un pēc gada nozīmē, ka pa vidu ir divi gadi?? Kāpēc šai tabulā nav - iestāšanās brīdī un pēc gada?? Varbūt tāpēc, ka lielākais uzlabojums bija PIRMS iestāšanās eirozonā??

Bet tas taču ir loģiski, ka uzlabojums notiek jau pirms iestāšanās, jo arī lēmumu uzņemt eirozonā pieņem vismaz pus gadu pirms iestāšanās :) Arī reitingu aģentūrās nestrādā akli cilvēki. Redzot, ka virzībva notiek pareizajā virzienā un lēmums par pievienosānos eiro būs pozitīvs, reitingi jau tiek palielināti. Gluži tāpat kā ar gandrīz visām lietām ekonomikā - faktiskās norises lielā mērā nosaka gaidas par nākotni.

Savukārt ar brīdi pēc ir jābūt uzmanīgiem neilgi pirms krīzes uzņemto valstu gadījumā, jo tur (un ne tikai tur, bet arī daudzās citās valstīs) reitingus ietekmēja krīze, līdz ar to efekts nav norakstāms uz eiro.

Ieguvums loģiski ka bija pēc faktiem pirms iestāšanās tātad ne eiro dēļ. Varbū teiksiet vispār ka iestājot ES jau bija ieguvums dēļ eiro ieviešanas nezin kad? Tad krīzes visām valstīm arī tur vajag pieminēt.
Labs mēģinājums meliem un propagandai. Mēs (pensionāri, bērni, skolēni, neceļotāji) neesam stulbi.

lielākais ieguvums būtu it kā privātajam sektoram no starpbanku likmju samazinājuma. Vai mans hipoterkārais kredīts samazināsies? Pašlaik 1 % + euribor .

Pirms pāris gadiem man stāstīja, ka patēriņa kredītkartei tik augsti gada procenti (apm. 25 %) ir tāpēc, ka Rigibor ir tik augsts. Rigibor kādus gadus ir samazinājies, bet bankas kaut kā nevēlas samazināt tās karšu overdrafta likmes.

Vai tiešām euro ieviešana bankas PIESPIESTU ko mainīt šai jomā?

Jā, zinu ka vecajā Eiropā par tādām kredītkaršu likmēm dzirdot viņiem mati ceļas stāvus gaisā.

Manas pārdomas vairāk ir par to, ka jūsu apgalvojumi un skaitļi vairāk šķiet teorijas līmenī, bet kā būs praktiski? Vai tiešām tā? Vai par to esat gatavs likt galvu ķīlā (kas būtu, teiksim, pamest labpātīgi savu amatu, ja prognozes piepildās par mazāk kā pusi)?

Kā notiks tieši jūsu gadījumā spriest grūti, jo pievienoto likmi nosaka daudzi faktori, nezinu arī jūsu noslēgtā kredītlīguma nosacījumus. Tomēr viennozīmīgi varu teikt, ka bankām vairs nebūs pamata pievienot valūtas risku procentu likmei gadījumos, kad ir eiro kredīts un latu ienākumi. Esmu arī gatavs "likt galvu ķīlā", ka ilgtermiņā eiro nodrošinās zemākas procentu likmes nekā gadījumā, ja saglabātu latu. Īstermiņā, protams, var būt svārstības dažādos virzienos un arī nevaru apgalvot, ka pilnīgi visiem kredītņēmējiem likmes kritīsies, bet tautsaimniecībā vidēji efekts būs pozitīvs.

14. slaidā parādīts, ka eksports augs ieviešot eiro.

Varbūt spēsiet atbildēt, bet kāpēc nepieaugs imports un kāpēc tas netiek ņemts vērā?

Primitīvi runājot imports izvelk naudu no ekonomikas un pretīji eksportam pasliktina valsts ekonomisko stāvokli. Pašlaik valstij ir mīnus tekošajā kontā, ja pieņem, ka imports arī piegaugs, tad iespējams lielāks mīnus.

14. slaidā ir attēlots vienkāršots transmisijas mehānisms. Aprēķini tiek veikti ar Latvijas makroekonomisko modeli (http://www.makroekonomika.lv/latvijas-makroekonomiskais-modelis), kurā ir gan eksports, gan imports. Ir tikai loģiski, ka augot eksportam un investīcijām, aug arī imports. Atspoguļotais rezultāts uz IKP to ņem vērā, un šāds rezultāts tiek iegūts ieskaitot importa pieaugumu.

Otra lieta, nez kāpēc Latvijā daudzi uzskata jebkādu tekošā konta deficītu par visa ļaunuma sakni. No makroekonomiskā viedokļa tā nav. Tekošā konta deficīts atspoguļo to, par cik investīcijas ekonomikā pārsniedz uzkrājumus. Ja ekonomikā augsts produktīvo investīciju īpatsvars, tekošā konta deficīts ir laba lieta, jo tas ļauj šādu investīciju līmeni uzturēt, un tas nerada draudus ekonomikas attīstībai. Tieši otrādi, tas palielina attīstības iespējas. Problēmas ar tekošā konta deficītu rodas tad, ja tas saistīts ar nesamērīgu patētriņa pieaugumu un tātad arī uzkrājumu samazinājumu, vai arī ar augstu neproduktīvo investīciju īpatsvaru. Latvijā "trekno gadu" laikā bija vērojamas abas parādības - neproporcionāli pieauga patēriņš un liela daļa investīciju tika novirzīta nekustamo īpašumu sektorā. Turklāt tekošā konta deficīts tajos gados bijs ap 22% no IKP. Skaidrs, ka tas nebija uzturams. Šobrīd Latvijā tekošā konta deficīts ir nedaudz virs 2% no IKP, un tas atspoguļo faktu, ka Latvijā pēc krīzes atsākusies strauja investīciju izaugsme, šoreiz gan pamatā produktīvo investīciju veidā. Latvijai ilgtermiņā uzturama tekošā konta deficīta līmenis ir starp 3 un 6% no IKP, un tas pat ir vēlams, lai varam nodrošināt pietiekoši augstu investīciju līmeni ekonomikā, kas ļaus strauji attīstīties. Protams, tas arī nozīmē, ka ekonomiskās politikas veidotājiem jāseko līdzi, lai ārvalstu finansējuma pieejamība neradītu patēriņa un aktīvu cenu burbuļus, un tam ir pietiekoši daudz instrumentu gan nodokļu politikas, gan struktūrpolitikas un finanšu sektora uzraudzības jomās.

Pilnībā piekrītu, ka tekošā konta deficīts jāskata kopainā ar to, kas to rada produktīvās investīcijas vai patērīņš. Tomēr apskatot vairākus datus, piemēram, importa pieaugumu nodrošināja galvenokārt patēriņa preces, izejvielas, bet neizskatās, ka tur būtu jūtams ražošanai nepieciešamo iekārtu būtisks pieaugums, tas ir aptuveni 2006. gada līmenī. Tā kā krīzes gados rūpniecībā īpaši nenotika modernizācija, tad faktiski tagad būtu jāatgūsts nokavētais un vairāk jāpērk iekārtas, bet to neredz. Tāpēc rūpniecības izaugsmi var norakstīt tikai uz esošo jaudu lielāku izmantošanu, nevis uz jaunu jaudu ienākšanu. Ārvalstu investīcijas arī galvenokārt aiziet citiem sektoriem, rūpniecība dabū aptuveni tikai desmito daļu un absolūtos skaitļos tās arī atordas 2007. gada līmenī.

Tāpēc man no šo datu aplūkošanas rodas viedoklis, ka savā ziņa atsākam "trekno gadu" dzīvi un neredzu nekādas būtiskas strukturālas izmaiņas. Rezultātā arī radās jautājums par to, ja tekošā konta defcītu rada "trekno gadu" dzīvošana vai makroekonomiskājā modelī tāds scenārijs ir modelēts un kāds tad ir sekas un vai tās nebūs pretējas tām, ko stāsta par to kā dzīvosim ieviešot eiro.

Labdien!

Paldies par izrādīto interesi un aktīvo iesaisti diskusijā.

Arī es iesaistīšos diskusijā par cik tā ievirzījusies arī nedaudz manis pārraudzītajā lauciņā. Es nepiekristu tam, ka krīzes laikā nenotika modernizācija - ļoti daudzi rūpniecības uzņēmumi tiesi krīzes periodā modernizēja savas ražotnes, bet, kas ir īpaši svarīgi (bet ne vienmēr ir redzams statistikā) - modernizēja arī procesus (gan ražošanas, gan loģistikas), kas uzlaboja šo uzņēmumu rentabilitāti. Jā, protams, kopējā investīciju aktivitāte būtiski mazinājās, tomēr ir vērojamas būtiskas strukturālas pārmaiņas (sk. attēlu):

Nefinanšu investīciju struktūra

Kā redzams attēlā (CSP informācija) investīciju struktūra ir mainījusies pozitīvi gan nozaru griezumā (palielinājies rūpniecības īpatsvars), gan aktīvu klašu griezumā (pieaudzis iekārtu un mehānismu īpatsvars).

Par ražošanu jaudu noslodzi - jā, tā tiešām strauji auga 2010.gadā (no 52.2% 2009.gada 4.cet. līdz 66.1% gadu vēlāk, EK dati), bet tālāk šis pieaugums ievērojami palēninājās un pēdējos gadus faktiski vairs nepieaug. Tātad - ražošanas jaudu noslodze nepieaug, bet rūpniecības izlaides apjomi būtiski turpina augt. To izskaidro tikai jaunu ražošanas jaudu radīšana.

LIAA mājas lapā var redzēt cik daudz rūpniecības uzņēmumu pēdējos gados ir saņēmuši atbalstu jaunu rūpnīcu, iekārtu iegādei. Un to savā ziņā arī atspoguļo maksājumu bilances dati - tekošā konta deficītu faktiski sedz ES fondu līdzekļu ieplūde caur kapitāla kontu.

Paskatījos nefinanšu investīcijas salīdzināmajās cenās un rezultāts ir šāds:

2008. gads 971.3 miljoni latu;
2009. gads 528.6 miljoni latu;
2010. gads 520.1 miljoni latu;
2011. gads 804.9 miljoni latu.
2012. gadā varbūt pārsniegs 2011. gada rādītājus, bet vienlaicīgi jānorāda, ka 2005. - 2007. gadā šis rādītājs bija virs miljarda latu. Vienīgi pozitīvā ziņa ir tiešām tā, ka mainijusies investīciju struktūra par labu rūpniecībai, bet to vairāk noteica kopējo investīciju samazinājums nevis būtisks investīciju pieaugums rūpniecībā. Rezultātā 2012. gada 3. ceturkšnos investīcijas iekārtās ir aptuveni tādas pašas kā 2008. gada 3. ceturkšņos, bet faktiskajās cenās.

Ja ražošanas jaudu noslodze tiešām nepieaug, tad var piekrist, ka tiek celtas jaunas rūpnīcas, bet vienlaicīgi rodas jautājums, kas notiek esošajās rūpnīcās. Vai esošais investīciju līmenis ļauj tām modernizēties vai arī tās noveco? Varbūt Jums ir kādas metodes, kā novērtēt to? Vai arī 2011. un 2012. gada investīciju pieaugums rūpniecībā ir vienkārši 2009. un 2010. gadā neveikto investīciju kompensēšana?

4. slaidā ir skaista tabula, kurā ir attēlots, ka kredītreitings gadu pēc iestāšanās EZ daudzām valstīm ir uzlabojies.
lūdzu, papildiniet tabulu ar jaunākajiem datiem. piem, kāda situācija ir 2012 gadā.
paldies.

Man patīk ka devalvāciju nosauc par risku. Propagandas buras savām interesēm.
Šis nav privātpersonas jautājums bet visas valsts- visu iedzīvotāju saistošs un viņu vairākuma interesēs, tāpēc jāvērtē ir pierādījumi bez demagoģijas.
Šeit virsraksta jautājums neatbildēts. Visos slaidos runā par īstermiņa sapņiem un nevis reālu situāciju kas ekonomikā notiek- ir vajadzīga gan aizsardzība ar savu valūtu un devalavāciju, gan izmaksas tās atkal iegūšanai- izstājoties no ES, ja tas paliek vienīgais veids kā saglabāt šīs aizsardzības pēc bezatbildīgu EIRO ieviešanas lēmumu pieņemšanas.

Valsts parāds izveidojās sliktas valsts pārvaldes labošanai un tagad parādu labos bet cilvēkiem no tā samazinās naudas aprite- tātad samazināsies nodokļi, tātad palielināsies atkal nepieciešamība aizņemties, tātad riktīgi slikti ar EIRO.

Devalvējam un iegūstam investīcijas un atdodam visu aizņēmumu un aizsargājam pret ekonomikas iznīcināšanu. 1 rīks tik daudz iespējas kas tiešām veic izmaiņas tiek iznīcināt ar 1 eiro kas neko nemaina. Vienam ir ieguvumi, otram nekā, bet abiem ir arī zaudējumi.

Tad nu labāk izmantot to kam ir mazāk zaudējumi.

Pievienot jaunu atsauksmi

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
Nolūkā veidot lietišķu un konstruktīvu diskusiju par makroekonomikas jautājumiem:
  • atsauksmju autorus aicinām reģistrēties;
  • nereģistrētu lietotāju atsauksmes pirms to publicēšanas caurskata un apstiprina vietnes redaktors;
  • nepublicējam vai dzēšam atsauksmes, kas nav saistītas ar publicētajā materiālā aplūkotajiem jautājumiem, aizskar cilvēka godu un cieņu, satur rasu un nāciju naidu veicinošus elementus, satur rupjības, neievēro morāles un pieklājības normas un kuru autori slēpjas aiz cita cilvēka vārda.