Kas darāms, lai atjaunotu uzticību

Ekspertu viedokļi

Ģirts Rungainis ( a/s ieguldījumu brokeru sabiedrības "Prudentia" partneris)

Pareizais signāls, protams, pašlaik būtu pēc iespējas ātrāk pieņemt valsts budžetu, kas ir pieņemams un atbilstošs vienošanās dokumentiem ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu, kas varētu nodrošināt starptautisko aizdevumu pieejamību un tādējādi iedotu laiku veikt iekšējās strukturālās pārmaiņas.

Tad vēlams bez liekiem satricinājumiem nodzīvot līdz vēlēšanām, jo, manuprāt, labākā iespējamā koalīcija pie šī salikuma ir pie varas, un, manuprāt, jebkurš satricinājums radītu negatīvas sekas Latvijas ekonomikai un attieksmei pret to, radītu papildus sāpes Latvijas ekonomikas subjektiem.

Sandis Šteins (SIA "Statoil Latvia" izpilddirektors)

Budžeta pieņemšana un tamlīdzīgi pasākumi - tie, pats par sevi, notiks, budžetu pieņems, bet mums ir svarīgi vairāk iet vispārējās lietās un mēģināt saprast, kas notiks ar valsts caurspīdīgumu. Kā mēs saskatām, kas ar valsti būs tālāk, kā tā pasniedz savas idejas, kā tās tiek interpretētas sabiedrībā.
Mums uzņēmumā tas ir ļoti svarīgi, lai katra nianse, ko mēs darām, būtu saprotama ne tikai darbiniekiem, ne tikai akcionāriem, bet arī visai sabiedrībai. Ja sabiedrība kaut ko nesaprot, uzticība momentā pazūd. Un tas pats arī attiecas uz valsti.

Otrs ieteikums ir par rezultātiem - valstij ir rezultāti arī sliktos laikos, arī tagad, pie šī krituma, un par tiem ir jārunā.
Jārunā arī par mazām uzvarām, pat maziem rezultātiem, ko valsts ir sasniegusi un izdarījusi, par tiem ir jākomunicē ar sabiedrību, jo bieži vien mazas uzvaras rada pavisam labu sabiedrības attieksmi.

Trešā lieta, ko esmu sev piezīmējis ir - rezultātus iegūst ne tikai ar skriešanu pēc rezultātiem, bet arī arcilvēku attieksmi, šinī gadījumā ar valsts aparātu, ar cilvēkiem, kas strādā mūsu labā, ar viņu attieksmi, kādā veidā šie rezultāti tiek iegūti.
Ne vienmēr skriešana pēc rezultāta ir galvenais, svarīgi ir, kā tas viss notiek, lai tam būtu kulturāla vide, ētiska vide, lai mēs patiešām ticētu katram notiekošajam solim.
Mums ir jāsaprot, mēs kā sabiedrība esam valstij klienti, mēs varam traktēt sevi kā valsts akcionārus un mēs sagaidām pretī, lai par mums arī attiecīgi rūpētos mūsu valsts.

Nākamā lieta būtu - kā mērīt savus procesus, kā padarīt valsti, sabiedrību efektīvāku, un arī par to stāstot, mēģinot atrast labākās pieredzes citur. Mēs kā uzņēmums mērām sevi skandināvu vidē, mēram Baltijas vidē un skatāmies, kādas iespējas ir mums būt labākiem kā uzņēmumam. Un tieši tāpat arī valstij būtu savs sniegums jāmēra, un rādītājs varētu būt sabiedrības uzticība. Otrs labs mērītājs noteikti būtu valsts institūciju reputācijas tops, tāds pats kā uzņēmumiem. Tas radītu iekšēju konkurenci, jo bez konkurences nav nekāda motivācijas dzinuļa kaut ko radīt jaunu, uz priekšu.

Un kā pēdējā lieta - prognozējamība. "Statoil" atnāca šeit 1993. gadā, un mēs gribam arī ilgtermiņā palikt šeit un darboties. Tādēļ ir jāsaprot, kas šeit notiks pēc gada, kādas būs izmaksas, kāds būs pavērsiens uzņēmējdarbībā. Jebkāda rakstura ātri lēmumi vai strauji lēmumi, protams, noved pie tā, ka mums ir jāpielāgojas. Jebkura strauja pielāgošanās nozīmē izmaksas, un tas ir tas, ko mēs nevēlamies. Mēs vēlamies sev un saviem akcionāriem teikt: jā, šī ir tā vide, ar tādiem spēles nosacījumiem un tādos spēles nosacījumos mēs jums varam piegādāt tādus un tādus rezultātus. Ja šī vide nav droša, tad mēs visi dancojam pa ledu.

Andris Lauciņš (Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs)

Atgriežoties pie uzticības faktora jēdziena, es domāju, ka vērts paskatīties, kas varētu būt tā rīcība vai tās ziņas, kas varētu pozitīvi ietekmēt ārvalstu investoru attieksmi pret Latviju kā pret vietu, kur izvietot investīcijas.
Manuprāt, šeit ir ļoti būtiski mācīties no tā, ka investoru uzvedībā diezgan bieži ir redzams tāds faktors, ko mēs saucam par paļaušanās faktoru. Investori ir līdzīgi kā kaķi, kas ir pieskrējuši visi rindā pie upes, skatās viens uz otru, kurš būs pirmais, kas tajā upē kāps un sāks peldēt. Manuprāt, tas, kas ir mūsu rokās attiecībā pret ārvalstu investoriem, ir veicināt un izmantot šo paļaušanās faktoru. Ir ļoti svarīgi parādīt un sniegt ziņas sabiedrībai, ārvalstu investoriem, ka šeit pašreiz ir investori, kas vēlas izvietot savas investīcijas Latvijā.
Jebkurš projekts, kur ir novērojama reāla naudas plūsma, ir tāds kaķis, kas ir iekāpis upē un var radīt nepieciešamo ķēdes efektu, kad arī kāds investors blakus padomātu: jā, varbūt atkal Latvija ir kļuvusi dažādu apstākļu dēļ pievilcīga investīcijām.
Katrā ziņā noteikti jāskatās, kas ir tās papildu ziņas, kas varētu radīt nepieciešamo uzticību pretēji runām par devalvāciju, pretēji runām par recesiju.

Otrs aspekts ir - un te es gribētu pievienoties iepriekšējam runātājam -, ka budžeta pieņemšanakontekstā ar visu to, kas saistīts ar nodokļu paketes labojumu, ja tādi ir nepieciešami, ir ļoti būtiska. Jo ātrāk šinī valstī pieņemtu budžetu, jo tas būtu visiem labāk, un tas ir saistīts ar investīciju videsprognozējamību. Manuprāt, ir nepieļaujama situācija, ka lieli investori šajā valstī joprojām nav spējuši apstiprināt savus budžetus attiecībā gan uz kārtējo projektu reālāku attīstību, gan uz jaunu projektu attīstību - un tikai tāpēc, ka ir neskaidrība ar konkrētu, noteiktu likumdošanas aktu tālāku attīstību kontekstā ar budžeta pieņemšanu.
Tā ir ļoti praktiska lieta - ja mēs varētu cerēt uz budžeta pieņemšanu, tas būtu viens no ļoti labiem signāliem, ko rādīt pārējai pasaulei.

Andris Vilks (a/s "SEB banka" galvenais ekonomists, Ministru prezidenta ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos)

Arī piekrītu, ka budžetam ir milzīga ietekme uz to, kā turpmāk attīstīsies Latvija. Kādā kondīcijā, kurā laikā un kādā kvalitātē tas tiks pieņemts. Tam ir ļoti, ļoti liela, paliekoša nozīme, un vairāk nekā jebkurus citus gadus.
Otrs svarīgs jautājums ir, kāda ir programma valdībai, valsts aparātam, vai tai var ticēt, vai ir skaidrība. Un ne mazāk svarīga ir komunikācija. Komunikācija mums mēdz būt ļoti liels mīnuss uzticībai gan iekšienē, skaidrojot lietas pašiem sev, gan uz āru dotie signāli. Salīdzināsim ar ASV: arī ASV iekrita dziļā bedrē tieši tad, kad prezidents Obama nāca pie varas. Tomēr uzticība ASV ir daudz lielāka, valsts programmai notic, un daudzi procesi arī tādēļ tiek sakārtoti, ka bizness un sabiedrība valstij tic. Arī daudziem citiem faktoriem ir nozīme, bet jebkurā gadījumā - ja mums būtu kaut kas no tās uzticēšanās, kas ir amerikāņu nācijai, pārvarot dažādus krīzes gadus gan tagad, gan vēsturē, tas dotu daudz.

Ir jāatrod pretargumenti tai komunikācijai jeb sabotāžai, kas ik pa laikam izskan vai nu no valsts aparāta administrācijas puses, vai nu no politiķiem, kas ar ļoti sliktu, spekulatīvu ziņu vai negācijām, vai nepārdomātiem lēmumiem spēj iznīcināt mazāko progresu, kas sasniegts kādā laika posmā.

Arī komunikācija uz āru ir ļoti svarīga. Sākotnēji mums jāsakārto pašiem sevi šai komunikācijā, un tad var arī pārliecinošāk runāt ar aizdevējiem, jo viņi jau saņem atblāzmu no tā paša, kas ir šeit. Te uz vietas nav īsti saprotams, kas notiek - paskatieties BNS, LETA, Bloomberg un Reuters, kādas nāk ziņas par Latviju. Tik pretrunīgas, konfliktējošas. Un tad Eiropas Komisijai, SVF, mātes bankām Zviedrijā, Norvēģijā un Vācijā skaidrojam šo ķīseli… Jāsāk ir pašiem ar sevi, tad uz āru komunikācija būs citāda.