Reālais sektors - Raksti un prezentācijas

ECB 2013. gada jūnija Konverģences ziņojums

Šis Konverģences ziņojums sagatavots saskaņā ar 2013. gada 5. martā iesniegto Latvijas lūgumu veikt valsts novērtējumu. Sagatavojot šo ziņojumu, ECB izpilda Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta prasību pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, uz kuru attiecas izņēmums, iesniegt ziņojumu Eiropas Savienības Padomei "par panākumiem, ko guvušas dalībvalstis ar izņēmuma statusu, pildot saistības attiecībā uz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi".

Latvijas kokapstrādes attīstība: riski un iespējas

Līva Zorgenfreija, Latvijas Bankas ekonomiste
22.05.2013.

Mežs daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgs ienākumu avots. Kokapstrādes īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā pēdējo trīs gadu laikā svārstījies robežās no 2.5 līdz 3.0%, un, ja ņem vērā arī mežizstrādes daļu, nozares īpatsvars palielinās līdz vairāk nekā 5%. Kokrūpniecība 2012. gadā veidoja 21.5% no apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoma. Tā ir arī viena no nozarēm, kas eksportē lielāko daļu savas produkcijas (2012. gadā 73.2% no nozares izlaides tika eksportēta) un kopumā 2012. gadā veidoja 15.1% no visa Latvijas preču eksporta.

Latvija, Lietuva, Igaunija – kurš stiprākais pie ES fondiem?

Baiba Traidase, padomniece ES fondu jautājumos

Zviedrija Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanā ir tikpat stipra kā Pepija Garzeķe! Šādu tēlainu salīdzinājumu 2011. gadā izteica Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadītājs. Gribētos kaut ko tādu dzirdēt par Latvijas ekonomiku un prasmi pagrābt no [ES] somas krietnu riekšavu naudas, ko iebāzt priekšauta kabatā uz vēdera. Pēdējos gados Latvija, protams, ir audzējusi muskuļus un sekmīgāk apguvusi ne tikai ES budžetā paredzētās investīcijas struktūrfondu, lauku un zivju fondu ietvaros, bet arī Eiropas Komisijas (EK) programmās pieejamos līdzekļus.

Vai devalvācija ir tā vērta, lai neieviestu eiro?

Uldis Rutkaste, Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

Pēdējā laikā gan Latvijā, gan ārvalstu medijos atkal atsākusies diskusija par Latvijas krīzes pārvarēšanas stratēģiju un to, vai tomēr nebūtu bijis labāk, ja lats tiktu devalvēts.

Ekonomiskās prognozes 2013. gadam

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists
02.01.2013.

Gadu mija ir īstais laiks, lai atskatītos uz paveikto aizejošajā gadā un iezīmētu nākotnes prognozes. Šajā rakstā vēlos izvērtēt 2012. gada norises ekonomikā, kā arī izteikt prognozes 2013. gadam.

Eiro ieviešana – atspēriens ekonomikas izaugsmei

Santa Bērziņa, Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja

Vienlaikus tuvojoties valdības noteiktajam eiro ieviešanas datumam Latvijā - 2014. gada 1. janvārim - un saglabājoties neskaidrībām par eiro zonas ekonomisko situāciju, sabiedrībā virmo gan atbalsts, gan bažas par Latvijas ceļu uz eirozonu. Vēlos izskaidrot, kāpēc nevaram atļauties stāvēt malā un jābūt klāt notiekošajos procesos eiro zonā, kā arī - kā eiro kalpo kā atspēriens tālākai izaugsmei.

Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ’

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
04.10.2012.

Pirms pusgada solīju krīzes ietekmes uz dažādām iedzīvotāju grupām analīzi turpināt reģionālā griezumā. Šajā laikā valdībā apstiprināts "Latgales reģiona rīcības plāns 2012. -2013. gadam", plaši un skaļi izskanējušas debates par Labklājības ministrijas rosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, ir piešķirti līdzekļi līdzsvarotai valsts attīstībai un citiem mērķiem dažādās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēs.

Latvijas tautsaimniecības asinsrite - transporta nozare

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
25.09.2012.

Šajā rakstā vairāk koncentrēšos uz Latvijas transporta nozares strukturālajiem rādītājiem, mazāk pievēršot uzmanību dinamiskajiem rādītajiem. Šķiet, ka tieši transporta nozares strukturālais griezums dažāda veida publikācijās ir mazāk izplatīts, pētīts un vispārzināms. Tāpat interesanti šķiet pievērst pastiprinātu uzmanību ikdienā mazāk pētītām lietām  pasažieru apgrozījumam atsevišķos transporta veidos, detalizētiem pārvadāto kravu apjomiem un citai retāk publicētai statistikai.

Vai varam bez eiro?

Mārtiņš Bitāns, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks

Varam, protams. Arī no Rīgas uz Daugavpili joprojām ir iespējams aizbraukt zirga pajūgā. Risks iebraukt grāvī šādi ir mazāks, nekā braucot ar automašīnu. Tomēr iespēja ērtāk un daudz ātrāk nokļūt līdz galamērķim ir pietiekami labs iemesls, lai vairums cilvēku atteiktos no iespējas ceļot pajūgā. Ar eiro ir līdzīgi. Tas dod iespējas – un par to tālāk rakstā – ātrāk sasniegt Latvijas ekonomisko mērķi – labklājības pieaugumu.

Investīcijas aug. Kā tas var būt?

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists

Statistikā ekonomikas kāpumus vai kritumus visātrāk novērtējam pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) pārmaiņām. Latvijā IKP kāpums pēc krīzes atsākās 2011. gada sākumā, bet tas būtu noticis agrāk un straujāk, ja vien to nebremzētu investīciju trūkums. Vēsturiski, un arī no teorētiskā aspekta raugoties, investīcijas ir IKP komponente, kas visvairāk atkarīga no ekonomikas cikla – investīciju apjoma svārstības parasti ir ievērojami lielākas nekā iekšzemes kopproduktam vai pārējām tā komponentēm.

Enerģētika Latvijā: vai esam gatavi pārmaiņām? (II)

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
21.05.2012.

Šā gada janvāra beigās Ekonomikas ministrija rīkoja forumu, kurā tika apspriests plānošanas dokumenta "Enerģētikas stratēģijas 2030" projekts. Pirmkārt, noteikti jāuzslavē Ekonomikas ministrija un ministrs D. Pavļuts par iespēju iedzīvotājiem tik brīvi pieejamā formā  ļaut izteikt savu viedokli par stratēģiskas nozīmes programmdokumentu. Šķiet, ka pārskatāmā pagātnē nav bijis programmdokumenta (izņemot NAP), kurš tiktu apspriests tik plašā speciālistu, politiķu un iedzīvotāju lokā.

Enerģētika Latvijā: vai esam gatavi pārmaiņām? (I)

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
07.05.2012.

Ikdienā ir pierasts, ka ierīces, kuru lietošana ir tikpat pašsaprotama kā elpošana, ēšana vai gulēšana, tiek darbinātas ar elektrības palīdzību, ka siltums mājās tiek gādāts ar centralizētu apkuri, gāzes katliem vai citiem apkures veidiem. Eiropā un citās pasaules attīstītajās un jaunattīstības valstīs cilvēki ikdienā neaizdomājas par enerģētiku no viedokļa, ka enerģijas piedāvājums ir ierobežots, jo ikdienā tās trūkumu nejūt. Taču lielā daļā pasaules valstu vērojams elektrības deficīts (daudzas Āfrikas, Āzijas un arī Dienvidamerikas valstis), un šis jautājums ir dienas kārtībā.

2009. gada vidus kā robeža – sākas konsolidācija, atsākas izaugsme

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists

Eiro zonas valstu izraudzītais parādu krīzes risinājums – pakāpeniski mazināt budžeta deficītus un parādus – tiek īstenots uz kaismīgu diskusiju fona ("ekonomiska un politiska pašnāvība" jeb "vienīgā izeja bez reālas alternatīvas"), kuras dažādi atbalsojas arī Latvijā. Pēdējā laikā atsākta domu apmaiņa par valsts budžeta deficīta mazināšanas ietekmi uz tautsaimniecības izaugsmi.

"Sputņiks" avarē virs Baltkrievijas, nesasniedzis orbītu

Uldis Rutkaste, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Ir.lv slejās uzņēmējs Jānis Ošlejs 18. aprīlī kareivīgi kritizē fiksētā lata kursa politiku, pierakstot tai visas Latvijas ekonomikas likstas. Viņaprāt, Latviju kā neveiksmīgas politikas piemēru labi demonstrējot mūsu valsts ekonomikas rādītāju salīdzinājums ar Baltkrieviju. Neiedziļinoties analīze varētu šķist visai pārliecinoša, turklāt dati iegūti no respektabla starptautiska avota – Starptautiskā Valūtas fonda WEO (World Economic Outlook) datu bāzes.

Kā krīze ietekmēja dažādu iedzīvotāju grupu pirktspēju

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
09.02.2012.

Pēdējā laikā ir dzirdēti kardināli pretēji secinājumi par iedzīvotāju ienākumu noslāņošanos un to, kuru iedzīvotāju grupu maciņus krīze skāra visnozīmīgāk. Vieni teic, ka algu un darba vietu mazināšanas smagums gūlās uz mazturīgāko iedzīvotāju pleciem, bagātos saudzējot. Otri uzskata, ka lielās algas tika mazinātas procentuāli daudz nozīmīgāk, un pensionāru pirktspēja gandrīz par 30% uzlabojās. Turklāt tie, kas iepriekš labus ienākumus guva ar nekustamā īpašumu darījumiem, pēc burbuļa plīšanas kļuva maksātnespējīgi, iedzīvojoties lielos parādos un izretinot miljonāru sarakstus.

Īstais brīdis ES fondiem

Baiba Traidase, padomniece ES fondu jautājumos

Par īsto brīdi rakstu ne tāpēc, ka fondu tēma aktualizējusies Eiropas Komisijas vēstules dēļ, bet gan tālab, ka šobrīd Latvijai ir labākais laiks izvērtēt paveiktā apjomu un kvalitāti, un noteikt nākamā naudas piešķīruma posma mērķus. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums tiek plānots septiņu gadu ciklos. Pašlaik Latvija par ES fondu līdzekļiem veic tos projektus, kas ieplānoti laikam no 2007. līdz 2013. gadam.

Privātais patēriņš – kā pa kalniem

Agnese Bičevska, Latvijas Bankas ekonomiste
26.01.2012.

Iedomāsimies senatnīgu tvaika lokomotīvi ar vilciena sastāvu, un nosauksim to par Latvijas tautsaimniecību. Vilciena sastāvs ir apstājies, jo motora jauda ir izrādījusies par zemu iecerētajai kravai. Tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās lokomotīve ir eksports un rūpniecība, nepieciešamais kurināmais – investīcijas. Privātais patēriņš ir kā vagoni, kuru kustības uzsākšanai ir nepieciešami lokomotīves dzinēja zirgspēki un investīciju enerģija. Ačgārni vilcieni nebrauc, vismaz - ne ilgi.

Prezentācija: Valsts ekonomiskās izaugsmes un eiro ieviešanas perspektīvas Latvijā

Uldis Rutkaste, Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Prezentācija veikta laikraksta Dienas Bizness organizētajā konferencē Biznesa prognozes 2012, 2. diskusiju sadaļā "Valsts ekonomiskās izaugsmes un eiro ieviešanas perspektīvas Latvijā". Tajā sniegts ieskats par Latvijas tautsaimniecības attīstību gan ilgākā, gan īstermiņa laika posmā, secinot, ka kopumā Latvijas ekonomikas modelis bijis veiksmīgs, tomēr tuvākajā nākotnē ekonomiskā attīstība palēnināsies dēļ problēmām parādu krīzes skartajās Eiropas valstīs.

Apstrādes rūpniecība Latvijā: joprojām nenovērtēta

Igors Kasjanovs, Latvijas Bankas ekonomists
28.12.2011.

Lai arī Latvijā apstrādes rūpniecības nozare tiešā veidā rada tikai nelielu daļu no kopējās tautsaimniecības pievienotās vērtības (īpatsvars pievienotās vērtības struktūrā 2010. gadā – 13.4%), tomēr daudzi joprojām uzsver apstrādes rūpniecības nozares nozīmi tautsaimniecības izaugsmē. Bieži arī dzirdam gaušanos – "Latvijā neko neražo", "nav augstas pievienotās vērtības produktu", utt. Šajā rakstā centīšos paskatīties uz situāciju Latvijas apstrādes rūpniecības sektorā pēckrīzes periodā dažādos griezumos un balstoties uz dažādiem informācijas avotiem.

Kā sasniegt Rietumeiropas labklājības līmeni?

Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomists

Ļoti īsa atbilde no darba ražīguma viedokļa. 

1995. gadā vidējais ienākumu līmenis jeb kopējā pievienotā vērtība uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 26% no veco ES valstu (ES-15: Vācija, Francija, Lielbritānija u.c.) vidējā līmeņa, bet 2008. gadā tas sasniedza 51%. Tādējādi 13 gadu laikā tika nodzēsta trešdaļa no ienākumu plaisas starp Latviju un Rietumeiropu. Paturpinot šo līniju, varētu domāt – un toreiz dažs līdzīgi arī domāja –, ka Latvija sasniegs ES-15 ienākumu līmeni pēc 26 gadiem, t.i., 2034. gadā.