Latvijas ārējās tirdzniecības attīstības tendences

Jūsma RugājaJūsma Rugāja
Monetārās politikas pārvaldes
Makroekonomikas analīzes daļas
galvenā makroekonomikas analīzes speciāliste

Latvijas ārējās tirdzniecības attīstība nenoliedzami vērtējama kā dinamiska līdz 1998. gada augustam, kad sākās Krievijas ekonomiskā krīze. Dažas ekonomiskās sankcijas (piemēram, tarifu pārmaiņas) Krievija attiecībā pret Latviju noteica pagājušā gada sākumā, un tās negatīvi ietekmēja Latvijas un Krievijas ārējās tirdzniecības apjomu jau vairākus mēnešus pirms krīzes. Tādēļ, sākoties krīzei, Latvijas eksporta kritums uz Krieviju nebija tik spējš. Eksporta samazināšanās ietekmēja vairākus citus ekonomiskos rādītājus (ražošanas apjomu, bezdarbu, ienākumus). Šobrīd - gadu pēc krīzes sākuma - vērojama neliela situācijas stabilizēšanās.

Iepriekšējos gados Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms pieauga vairāk nekā par 20%. Pagājušajā gadā pieaugums samazinājās līdz 15.5%, un šā gada 1. pusgada rezultāti liecina par 12.3% kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Krievijas krīzes rezultātā notikušas ievērojamas Latvijas preču eksporta struktūras pārmaiņas. Pārtikas rūpniecības produkti pirms gada bija starp dominējošām eksporta precēm, bet, ievērojami samazinoties šo preču noietam Krievijā un arī citās NVS valstīs, to eksports saruka vairāk nekā uz pusi - par 27.3 milj. latu. Kritums skāra visus svarīgākos preču veidus - gatavos zivju produktus un konservus, dzirkstošos vīnus, konditorejas izstrādājumus, desas, gaļas konservus. Šobrīd atkal cerības vieš augošais pārtikas produktu pieprasījums Krievijā. Ievērojami saruka arī mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī papīra un kartona eksports.

Preču eksports

(dalījumā pa nozīmīgākajām tirdzniecības partnervalstīm un preču grupām; 1998. gada 1. pusgads un 1999. gada 1. pusgads; %)

Preču eksports

Nozīmīgākās eksporta preces pašlaik ir koksne un tās izstrādājumi (1999. gada pirmajā pusgadā - 39.1% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (16.3%), metāli un to izstrādājumi (10.7%). Šo nozaru loma eksportā arvien pieaug, lai gan eksporta īpatsvars pieaudzis lielākoties citu preču grupu eksporta apjoma ievērojamā krituma dēļ, nevis ražošanas pieauguma rezultātā. Arī eksporta pieaugums citās preču grupās vērtības izteiksmē nesedz pārtikas rūpniecības produktu eksporta kritumu.

Šogad pieaudzis koksnes un tās izstrādājumu, metālu un to izstrādājumu, kā arī dažādu rūpniecības preču (mēbeļu) eksports. No īpatsvara ziņā mazāk nozīmīgām precēm jāatzīmē minerālo produktu (kūdras) un optisko ierīču (dažādu mērierīču) eksporta palielināšanās.

Eksportējamo preču klāstā pēdējā laikā diemžēl nav vērojama vairāk apstrādātu un gatavu ražojumu īpatsvara pieauguma tendence. Tomēr var minēt dažus piemērus. Koksnes un tās izstrādājumu grupā zāģmateriālu īpatsvars ir pieaudzis no 52.6% pagājušā gada pirmajā pusē līdz 58.3% šogad, vienlaicīgi samazinoties finiera un saplākšņa, kokskaidu un kokšķiedru plātņu eksportam. Tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu grupā tekstila apģērba un tā piederumu eksporta īpatsvars pieauga no 38.5% līdz 44.0%. Pēdējā gada laikā strauji audzis arī mēbeļu un to daļu eksports. No tā, vai Latvija spēs eksportēt arvien vairāk produkcijas ar lielāku pievienoto vērtību, ir atkarīgi Latvijas eksporta ienākumi. Ir pilnīgi skaidrs, ka eksporta ienākumu pieaugums nav iespējams bez investīcijām.

Pārmaiņas skārušas arī eksporta struktūru dalījumā pa valstīm un to grupām. Lielākās partnervalstis eksportā ir Lielbritānija (16.7% no eksporta kopapjoma), kas 1999. gada 1. pusgadā apsteidza Vāciju (16.5%), Zviedrija (11.5%), Lietuva (7.6%) un Krievija (6.9%). Eksports uz Eiropas Savienības valstīm pieauga par 8.1%, bet uz NVS valstīm kritās vairāk nekā divreiz. Eiropas Savienības valstu īpatsvars Latvijas eksportā pašlaik ir 64.0%, NVS valstu - tikai 11.0% (pērn attiecīgi 52.8% un 23.2%). Eksporta īpatsvars uz lielākajām Eiropas Savienības partnervalstīm pieaudzis, savukārt uz Krieviju - krities (no 15.9% līdz 6.9%), līdzīgi - arī uz Ukrainu un Baltkrieviju. Tas liecina par Latvijas integrēšanos rietumu tirgos un arvien mazāku atkarību no Krievijas tirgus. Tuvākajā nākotnē nav pamata gaidīt ievērojamas pārmaiņas šajā jomā. Tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju pamazām palielināsies, bet netiks sasniegts tāds ieveduma un izveduma apjoms, kāds bija pirms dažiem gadiem.

Visstraujāk audzis eksporta apjoms uz Beļģiju, Dāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi. Uz šīm Eiropas Savienības valstīm eksportēto preču klāsts arvien paplašinās. Uz Beļģiju palielinājies koksnes, tekstila apģērba, mēbeļu, uz Dāniju - mēbeļu, tekstila apģērba, zivju, uz Lielbritāniju - koksnes, tekstila apģērba, uz Nīderlandi - tekstila apģērba, piena un tā produktu, minerālo produktu izvedums. Šogad vērojams straujš eksporta kāpums uz ASV, Puertoriko, Saūda Arābiju, Gvatemalu, Poliju, Čīli. Melnie metāli dominē eksportā uz ASV, Puertoriko, Gvatemalu, koksne - uz Saūda Arābiju, koksne, papīrs, stikls, keramika - uz Poliju, dažādi pārtikas produkti un elektriskās mašīnas - uz Čīli. Tā ir pozitīva tendence, jo liecina par uzņēmumu nopietnu attieksmi pret jaunu produkcijas noieta tirgu apguvi. Aizvien vairāk attaisnojas uzņēmumu ieguldījumi tirgvedībā un reklāmā.

Agrāk mazāk nozīmīgu preču veidu īpatsvara palielināšanās eksportā pierāda ražotāju ieguldījumu eksportprodukcijas dažādības meklēšanā un papildināšanā. Augošais reālais eksporta apjoms, galvenokārt uz Rietumeiropas valstīm, liecina, ka Latvijā ražotās preces nav zaudējušas savu konkurētspēju, neraugoties uz augstākām kvalitātes prasībām un lielo konkurenci Eiropas tirgos. Latvijas ražojumu īpatsvars galvenajos eksporta tirgos ir stabils vai pat ar tendenci palielināties. To apliecina Latvijas eksporta attiecība pret nozīmīgāko partnervalstu (Lielbritānijas, Dānijas, Zviedrijas) importa apjomu.

Eksports uz NVS valstīm

(milj. latu)

Eksports uz NVS valstīm

Ārējās tirdzniecības apjoma samazināšanās pēdējos ceturkšņos iezīmē arī pozitīvu tendenci - importa kritums samazinās straujāk nekā eksporta kritums, tādēļ sarūk ārējās tirdzniecības negatīvā bilance (no 357.9 milj. latu 1998. gada 1. pusgadā līdz 297.6 milj. latu šā gada atbilstošajā periodā). Imports janvārī-jūnijā pārsniedza eksportu par 59.6%, 1998. gada atbilstošajā periodā - par 65.4%. Latvijas importā joprojām dominē mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (21.9% no importa kopapjoma), ķīmiskās rūpniecības produkcija (12.5%), transportlīdzekļi (9.8%) un minerālie produkti (8.5%). Samazinoties ārējam un iekšzemes pieprasījumam, saruka ievesto preču apjoms visās importa preču grupās, izņemot dažas īpatsvara ziņā maznozīmīgas grupas. Par trešdaļu kritās dzīvnieku un lopkopības produkcijas (zivju un liellopu gaļas), metālu un to izstrādājumu ievedums. Nozīmīgi samazinājās arī minerālo produktu (īpaši dabasgāzes, dīzeļdegvielas) un visu veidu transportlīdzekļu imports.

Latvijas lielākās partnervalstis importā ir Vācija (15.9% no importa kopapjoma), Somija (9.6%), Krievija (9.0%), Zviedrija (7.3%), Lietuva (7.0%). Samazinās importa apjoms - mazāk preču Latvija ieved no visām lielākajām tirdzniecības partnervalstīm un valstu grupām. Vislielākais kritums vērojams importā no Ukrainas (vairāk par pusi no apjoma) un Krievijas (par trešdaļu), savukārt līdz šim nebijis importa pieaugums ir no Baltkrievijas (par 9.9 milj. latu; minerālie produkti), Francijas (mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas), Šveices (tabaka) un Polijas (elektriskās iekārtas, dārzeņi). Eiropas Savienības valstu īpatsvars importā 1999. gada 1. pusgadā bija 56.5%, NVS valstu - 13.6% (1998. gada 1. pusgadā attiecīgi 55.5% un 16.2%).

 

Latvijas eksporta īpatsvars nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu importā (reālajā izteiksmē)

(1996. gada 1. cet.-1999. gada 1. cet.; %)

Latvijas eksporta īpatsvars nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu importā (reālajā izteiksmē)

Vislielākā negatīvā tirdzniecības bilance arvien ir mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, transportlīdzekļu, kā arī ķīmiskās rūpniecības produktu grupā. Vēl nesen šeit būtu minams arī minerālo produktu negatīvais saldo, kas šobrīd ir krietni sarucis, krītoties šo produktu importam un pieaugot eksportam no Latvijas. Ārējās tirdzniecības bilances lielumu galvenokārt nosaka preces, kas vairo valsts tehnisko potenciālu un pilnveido ražošanas iespējas. Ir vairāki nosacījumi, kuri attaisno šo deficītu. Nepietiekamo dabas resursu dēļ (izņemot mežu bagātības) Latvija nespēj apgādāt sevi ar nepieciešamajām enerģētikas izejvielām. Trūkst savu izejvielu apstrādes rūpniecības darba nodrošināšanai. Produkcijas kvalitātes un konkurētspējas palielināšanai vajadzīgas jaunas tehnoloģijas un modernas iekārtas. Ne velti kapitālpreces un starppatēriņa preces sasniegušas 65.5% no importa kopapjoma. Imports Latvijā nenoliedzami ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas sekmē eksporta produkcijas ražošanu.

Ar lielāko daļu galveno tirdzniecības partnervalstu Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance. Šobrīd tai ir tendence sarukt, jo importa apjoma samazināšanās apsteidz eksporta apjoma kritumu. Vislielākā negatīvā tirdzniecības bilance ir ar Somiju (65.7 milj. latu) un Vāciju (44.1 milj. latu) - Latvijas galvenajām importa partnervalstīm. Pozitīva tirdzniecības bilance ir ar Lielbritāniju (56.6 milj. latu) un ASV (11.4 milj. latu), jo no šīm valstīm imports uz Latviju ir samērā neliels. Šogad ievērojami mainījies Latvijas un Vācijas tirdzniecības bilances saldo - krities Vācijas preču imports uz Latviju. Savukārt Latvijas eksports uz Lielbritāniju pieaudzis tirgus pārorientācijas rezultātā. Ar Krieviju Latvijas tirdzniecības bilance ir negatīva kopš 1994. gada, turklāt tā ievērojami svārstās pa gadiem.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance

(milj. latu)

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance

Krievijas krīze nenoliedzami skāra arī tuvākos kaimiņus - Lietuvu un Igauniju. Tirdzniecības apjoms ar šīm valstīm samazinājās. Salīdzinājumā ar 1998. gada 1. pusgadu par vairākiem miljoniem latu sarucis Latvijas eksports uz abām kaimiņvalstīm un imports no tām. Uz Lietuvu mazāk tiek eksportēta koksne, papīrs un melnie metāli, uz Igauniju - koksne, melno metālu izstrādājumi, iekārtas un mehāniskās ierīces. Savukārt no Lietuvas mazāk ieved minerālos produktus, iekārtas un mehāniskās ierīces, bet no Igaunijas - melnos metālus un to izstrādājumus, transportlīdzekļus, plastmasas un izstrādājumus no tām.

Mainoties ārējās tirdzniecības struktūrai valstu dalījumā, mainās arī valūtas, kurās notiek norēķini par eksportu un importu. Dominējošais vienmēr ir bijis ASV dolārs - pēdējā laikā gandrīz puse norēķinu notiek ASV dolāros. Otra nozīmīgākā norēķinu valūta ir Vācijas marka (ceturtā daļa no tirdzniecības apgrozījuma). Krievijas rubļa īpatsvars norēķinos vairs nesasniedz pat vienu procentu. Augot Latvijas tirdzniecības darījumu apjomam ar Eiropas Savienības valstīm, palielinās šo valstu valūtās veikto norēķinu īpatsvars (1998. gadā - 44.3%, 1999. gada 1. pusgadā - 47.1%).

Svarīgākais uzdevums Latvijas tautsaimniecības attīstības pašreizējā posmā ir saglabāt makroekonomisko stabilitāti, veicināt Latvijas rūpniecības nozaru eksportu un produkcijas konkurētspējas palielināšanu ārējā tirgū. Kāpinot ekonomisko aktivitāti valstī, piesaistot vietējos un ārvalstu ieguldījumus, tiks nodrošināta Latvijas rūpniecības pastāvēšana un attīstība. Eksporta izaugsmi veicina zemā inflācija. Arī lata kursa stabilitāte rada labvēlīgu un drošu vidi ieguldījumiem, eksporta paplašināšanai un palīdz saglabāt Latvijas preču konkurētspēju pasaules tirgū.

Citēt