Latvijas Banka pilnveido starpbanku norēķinu sistēmu

 

raubishko.gif (18112 bytes)Laikā, kad pieaug banku konkurence, svarīgi nodrošināt ātru un drošu pakalpojumu sniegšanu klientiem. Klientu attiecības ar banku arvien vairāk atkarīgas ne tikai no pakalpojumu cenām un dažiem citiem faktoriem, bet arī no banku operāciju (darījumu) veikšanas ātruma. Liela nozīme ir uzticamai starpbanku norēķinu sistēmai.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" norēķinu un maksājumu sistēmas darbība Latvijā jāorganizē un jānodrošina Latvijas Bankai. 1992. gadā sākās starpbanku norēķinu sistēmas izveide. 1995. gadā tika ieviesta elektroniskā bruto norēķinu sistēma. Līdzīgi kā citu valstu centrālās bankas Latvijas Banka darbojas kā starpbanku norēķinu sistēmas starpnieks. Par to, kā tiek veikti starpbanku norēķini, un par jaunākajām tendencēm šajā jomā stāsta Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Māra Raubiško.

Kāda nozīme banku darbības nodrošināšanā ir efektīvai starpbanku norēķinu sistēmai?

Lai banka varētu sekmīgi strādāt klienta uzdevumā, tai jāspēj nodrošināt ne tikai daudzveidīgu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu, bet arī mūsdienu straujajam dzīves ritmam atbilstošu pakalpojumu sniegšanas tempu. Šajā ziņā bankas lielā mērā atkarīgas no centrālās bankas, kuras uzdevums ir izveidot starpbanku norēķinu sistēmu, kas būtu gan droša, gan efektīva, gan ātra. Tas nav viegls uzdevums, drīzāk tas ir vesels uzdevumu komplekss. No starpbanku norēķinu sistēmas darbības, kā arī no tā, kā organizētas banku iekšējās norēķinu sistēmas, atkarīga banku konkurētspēja.

Kā notiek starpbanku norēķini?

Norēķinus var veikt, izmantojot principiāli atšķirīgas norēķinu sistēmas - neto jeb klīringa norēķinu sistēmu un bruto norēķinu sistēmu.

Klīringa sistēmas dalībnieki savstarpējos maksājumus izdara ar klīringa centra (Latvijā klīringa centrs ir Latvijas Banka) starpniecību. Norēķins (final settlement) tiek veikts vienu reizi dienā. Klīringa sistēmas priekšrocība ir zemās prasības pret sistēmas likviditāti līdz norēķinu brīdim. Galvenie trūkumi - kredītrisks, likviditātes un sistēmas risks. Risku samazināšanai veic vairākus pasākumus, piemēram, nosaka dalības kritērijus, kredītlimitus, vienojas par iespējamo zaudējumu kompensāciju. Latvijas Bankas klīringa sistēmā ir iespēja veikt otrreizēju klīringa norēķinu, ja kāds no klīringa dalībniekiem nevar norēķināties noteiktajā laikā.

Reālā laika bruto norēķinu sistēmas ietvaros (Real-Time Gross Settlement System jeb RTGS sistēma) norēķins notiek uzreiz pēc tam, kad sistēmas operators (parasti centrālā banka) ir saņēmis maksājuma uzdevuma ziņojumu. Ja maksātāja konta nepietiekama atlikuma dēļ maksājumu nevar veikt, tad to ievieto neapstrādāto maksājumu rindā. Šādu rindu kontrolei izmanto dažādas optimizācijas metodes, kas tiek īstenotas ar speciālu programmu palīdzību. RTGS sistēmas dalībniekiem tiek izvirzītas paaugstinātas likviditātes prasības, savukārt kredītrisks ir pilnībā novērsts, kā arī samazināts likviditātes un sistēmas risks. Pasaules pieredze rāda, ka daudzās valstīs sekmīgi izmanto abas sistēmas paralēli.

Kāda ir Latvijas Bankas loma starpbanku norēķinos?

Pašlaik Latvijas Banka darbojas kā operators trīs sistēmās, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini. Divas no šīm sistēmām - starpbanku klīringa un bruto norēķinu sistēma - ir balstītas uz papīra formas dokumentu apstrādi, kuru piegādei izmanto kurjeru pakalpojumus. Trešā ir elektroniskā bruto norēķinu sistēma. Šīs sistēmas ietvaros elektronisko maksājumu nodrošināšanai izmanto SWIFT tehnoloģiju. Latvijas Bankas speciālisti intensīvi strādā, lai pilnveidotu minētās sistēmas.

Kādi faktori noteica starpbanku norēķinu sistēmas modernizācijas nepieciešamību?

Pēdējos gados arī Latvijas banku sistēmas attīstībā iezīmējušās vairākas tendences, kas izraisījušas starpbanku norēķinu sistēmas modernizācijas nepieciešamību un radījušas tās priekšnoteikumus: pirmkārt, pieaug bezskaidras naudas maksājumu apjoms; otrkārt, palielinās elektronisko maksājumu īpatsvars; treškārt, bankas sāk ieviest progresīvas informācijas tehnoloģijas; ceturtkārt, strauji attīstās skaitļošanas tehnika un sakaru līdzekļi.


Latvijas Bankas starpbanku norēķinu sistēmā apstrādāto maksājumu apjoms

(vidējais maksājumu apjoms dienā; milj. latu)

Elektroniskā bruto norēķinu sistēma
Bruto norēķinu sistēma
Klīringa norēķinu sistēma
Darba dienu skaits mēnesī


Aplūkojot starpbanku norēķinu sistēmas apstrādāto maksājumu apjomu grafisko attēlu, redzams, ka klīringam raksturīgs stabils apjoms. Bruto sistēmās ir neliels skaits lielu maksājumu, kas veido lielāko daļu maksājumu apjoma latos (kopā - 60%). Ievērojami palielinājies elektronisko maksājumu apjoma īpatsvars. 1995. gada beigās tas bija 5% no visiem maksājumiem, 1997. gadā - vidēji 40%.

Vai tas nozīmē, ka nākotnē dominēs elektroniskās maksājumu sistēmas? Kādas ir to priekšrocības?

Ņemot vērā pašreizējo sistēmu morālo novecojumu un jaunās attīstības tendences, Latvijas Banka sākusi tādu jaunu sistēmu izveidi, kas paredzētas elektronisko maksājumu apstrādei.

Galvenās elektronisko maksājumu sistēmu priekšrocības ir maksājumu apstrādes ātrums un precizitāte. Ar šo sistēmu palīdzību iespējams apstrādāt ļoti lielu maksājumu skaitu. Datu uzglabāšanas forma nodrošina tūlītēju pieeju informācijai, kuru izmanto, lai analizētu visu sistēmu kopumā. Tādējādi iespējams operatīvi reaģēt uz problēmām, piemēram, sistēmas dalībnieka likviditātes grūtībām, maksātnespēju u.tml.

Kā Latvijas Banka gatavojas uzlabot starpbanku norēķinu sistēmu?

Pašlaik Latvijas Banka izstrādā divus projektus - elektroniskās klīringa sistēmas un RTGS sistēmas projektu. Šim nolūkam ir izveidota Latvijas Starpbanku maksājumu sistēmas konsultatīvā padome, kurā darbojas Latvijas Bankas un 11 lielāko banku speciālisti.

Elektroniskā klīringa sistēma aizstās pašreizējo, uz papīra dokumentu apstrādi balstīto klīringa sistēmu. Sistēmu izmantos klientu maksājumiem (retail payments). Tās projektēšanu un izstrādi veic Latvijas Bankas speciālisti, sadarbojoties ar banku ekspertiem. Paredzēts, ka pēc sistēmas ieviešanas 1998. gadā samazināsies maksājuma izpildes laiks un būs novērstas neprecizitātes, kas rodas manuālās apstrādes rezultātā. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā arvien pieaugošos maksājumu apjomus. Pašreiz ir saskaņoti Latvijas Bankas un banku speciālistu viedokļi par sistēmas biznesa un funkcionālo shēmu. Nākamais solis būs sistēmas detalizētas specifikācijas izveidošana, izstrāde un ieviešana.

RTGS sistēma ir lielākais un būtiskākais projekts maksājumu sistēmu jomā, kuru Latvijas Banka veido ar Eiropas Savienības PHARE programmas atbalstu. RTGS sistēmas ieviešanu paredz Eiropas Savienības prasības. Šī sistēma nodrošina uzlabotu risku kontroli un ir efektīvs līdzeklis monetārās politikas īstenošanai. Tā pozitīvi ietekmē ekonomisko procesu norisi gan iekšzemes tirgū, gan starpvalstu līmenī. RTGS sistēma paredzēta liela apjoma un steidzamiem maksājumiem. Sistēmas izstrāde un ieviešana plānota 1997.-1999. gadā. Tā aizstās pašreizējo papīra un elektronisko bruto norēķinu sistēmu. Projekts sadalīts 6 stadijās, no kurām pabeigtas pirmās divas. Tiesības izstrādāt detalizētu sistēmas projektu konkursa kārtībā ieguva firma Deloitte & Touche Eastern Europe.

Kas jāņem vērā, izstrādājot norēķinu sistēmas?

Saskaņošanas procesa rezultātā svarīgi izveidot sistēmu, kas atbilstu lietotāju vajadzībām un bankas tehnoloģiju drošības prasībām. Šeit ir būtiski atzīmēt banku prasības pēc ātriem un lētiem norēķiniem, savukārt centrālās bankas specifika prasa veidot drošu, efektīvu un elastīgu (t.i., ērti vadāmu un pārraugāmu) sistēmu.

Starp citu, par savām vajadzībām atbilstošu norēķinu sistēmu izveidošanu domā arī bankas. Nesen elektronisko norēķinu sistēmu starp bankas filiālēm un norēķinu grupām ieviesusi a/s "Rīgas komercbanka", tādējādi sekmīgi atrisinot savstarpējo maksājumu piegādes un apstrādes procesa problēmas. Šī sistēma ļaus norēķinus veikt ātri un kvalitatīvi, tiks paaugstināts klientu apkalpošanas līmenis. Jāuzsver, ka Latvijas Banka neapšaubāmi ir ieinteresēta banku sektora attīstībā un atbalsta modernu tehnoloģiju ieviešanu banku darba uzlabošanai, kas palīdzētu radīt Latvijā sakārtotu finansu vidi sekmīgai uzņēmējdarbības un tautsaimniecības attīstībai.

Intervēja Inese Pommere

Citēt