Latvijas Bankas prognozes

01.04.2014.

Tautsaimniecības attīstība

2013. gada 4. ceturksnī Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija nedaudz lēnāka, nekā prognozēts. IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3.6%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0.8%. Mazumtirdzniecības apgrozījuma un apstrādes rūpniecības devums ļāva cerēt uz straujāku IKP izaugsmi, tomēr vāji rezultāti enerģijas nozarē un būvniecībā nedaudz palēnināja IKP izaugsmes tempu.

2014. gadā ekonomiskās attīstības perspektīvas ietekmēs iekšzemes faktori, kas kopumā būs labvēlīgi turpmākai izaugsmei. Rūpniecības devums 2013. gadā un publiskotie investīciju projekti ļauj cerēt, ka arī 2014. gadā turpināsies rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums, tomēr jaunu investīciju veikšanu var kavēt Krievijas un Ukrainas krīzes ietekmē radušies negatīvi noskaņojuma efekti. Mazumtirdzniecības apgrozījuma palielināšanās bija noturīga, un nav iemesla domāt, ka 2014. gadā tā varētu būtiski palēnināties. Savukārt būvniecības attīstība būs atkarīga galvenokārt no pieejamā finansējuma un kopējās investīciju aktivitātes privātajā sektorā. Privātais un publiskais finansējums saglabāsies aptuveni 2013. gada līmenī, bet ES fondu līdzekļu apjoms būs krasi atšķirīgs apakšprogrammu dalījumā. Tomēr kopumā gaidāms, ka arī būvniecībā izaugsme turpināsies.

Lielākās bažas saistītas ar transporta un uzglabāšanas nozares izaugsmes perspektīvām. 2013. gads nozarei kopumā bija samērā nelabvēlīgs – Baltijas jūras reģionā kravu pārvadājumu pieprasījuma pieaugums saruka un saasinājās ostu savstarpējā cīņa par kravu plūsmu. Turklāt 2014. gadā ieviesti vairāki nodokļi un nodevas (ostu nodoklis un autoceļu lietošanas nodeva), kas, iespējams, apgrūtinās nozares straujāku izaugsmi. Gaidāms, ka tuvākajos gados, atjaunojoties izaugsmei ES valstīs, Baltijas jūras reģionā pakāpeniski pieaugs arī pārvadājumu pieprasījums, ko gan varētu mazināt Krievijas ekonomiskās attīstības palēnināšanās.

Ārējā vidē, lai gan turpinās pakāpeniska ekonomiskās situācijas uzlabošanās eiro zonas valstīs, tomēr palielinās neskaidrība par situācijas attīstību Krievijā un Ukrainā. Gaidāms, ka 2014. gadā eiro zonas IKP palielināsies pirmo reizi kopš 2011. gada. Vairāki ekonomiskās konjunktūras rādītāji (EK apkopotie konfidences rādītāji, IVI u.c.) gada sākumā liecināja par pakāpenisku ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Arī ASV tautsaimniecības izaugsme pakāpeniski kļūst arvien spēcīgāka, tomēr FRS vērtspapīru pirkšanas programmas apjoma pakāpeniskai samazināšanai var būt negatīva ietekme.

Jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kuras pēdējos gados bija pasaules ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks, pēdējā laikā vērojamas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās pazīmes. 2013. gadā arī divās Baltijas jūras reģiona valstīs (Igaunijā un Somijā) vērojama izaugsmes vājināšanās. Latvijas tautsaimniecībai sevišķi būtiska ir pakāpeniskā Krievijas tautsaimniecības pieauguma tempa palēnināšanās. Situāciju pasliktina augošā spriedze un neskaidrība par Ukrainas un Krievijas savstarpējām attiecībām, kas varētu vēl vairāk vājināt ekonomisko izaugsmi reģionā, potenciāli nelabvēlīgi ietekmējot arī Latvijas tautsaimniecību, īpaši apstrādes rūpniecības produkcijas eksportu, tūrismu un transporta nozari.

2013. gada 4. ceturkšņa nozaru rādītāji un 2014. gada 1. ceturkšņa operatīvie rādītāji liecina par noturīgu tautsaimniecības izaugsmi. Ņemot vērā augsto ražošanas jaudu noslodzi, kā arī atsevišķu iepriekšējā plānošanas perioda ES fondu līdzekļu intensīvu apguvi 2014. un 2015. gadā, pastāv varbūtība, ka investīciju kāpums būs straujāks, nekā prognozēts. Tomēr ārējās vides riski ir lejupvērsti, un tie ir būtiski pastiprinājušies. Tie galvenokārt saistīti ar Krievijas ekonomiskās aktivitātes vājināšanos un neskaidrībām par turpmāko situācijas attīstību Krievijā un Ukrainā. Tāpēc var secināt, ka ar valsts ekonomiskās izaugsmes perspektīvām saistītie riski kopumā vidējā termiņā vērtējami kā lejupvērsti (sk. 1. attēlu). Šobrīd vēl notiek darbs pie jauno prognožu izstrādes, un tās tiks publicētas šī gada jūnijā.

1. attēls. IKP pārmaiņas

(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

IKP pārmaiņas (prognoze)

* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

 

Inflācija

Gada inflācija saglabājās zema galvenokārt piedāvājuma faktoru ietekmē. Tomēr inflācijas līmenis kļuva pozitīvs un bija tuvāks tautsaimniecības izaugsmes periodam raksturīgajam līmenim. Pasaules izejvielu cenu ietekme ir labvēlīga, un inflācijas gaidas ir mērenas.

Gada pamatinflācija pieauga līdz 1.3% janvārī un 1.4% februārī, t.sk. palielinājās arī administratīvi neregulējamo pakalpojumu cenas, tomēr ne kopējais cenu kāpums (mēneša un gada pieaugums), ne arī pakalpojumu cenu palielināšanās nepārsniedza pēdējos 10 gados attiecīgajos mēnešos novēroto vidējo līmeni. Gada sākuma dati ir pārāk neliels informācijas daudzums, lai aplēstu eiro ieviešanas ietekmi uz cenām, jo daudzas cenu pārmaiņas var būt īslaicīgas. Tādējādi sezonai netipisku cenu pārmaiņu (piemēram, eiro ieviešanas) ietekmi uz inflāciju būs iespējams novērtēt gada laikā.

2014. gada vidējās inflācijas (SPCI) prognozes riski galvenokārt saistīti ar elektroenerģijas tirgus liberalizācijas mājsaimniecībām atlikšanu. Šā lēmuma ietekme uz 2014. gada inflācijas prognozi ir būtiska (samazinājums varētu sasniegt pat 0.6 procentu punktus), attiecīgi palielinot inflācijas prognozi 2015. gadam (sk. 2. attēlu).

Tie riski, kas saistīti ar regulējamo cenu dinamiku, varētu cits citu līdzsvarot. Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas 2014. gadā būs zemākas nekā 2013. gadā. Arī starpoperatoru norēķinu tarifi telekomunikāciju pakalpojumiem ir samazināti. Tāpat vairākās pilsētās gan dabasgāzes cenas dēļ, gan citu faktoru ietekmē turpina sarukt siltumenerģijas tarifi. Tomēr vairākās pilsētās varētu palielināties ūdens un kanalizācijas pakalpojumu cenas, savukārt enerģijas cenu attīstību var ietekmēt neskaidrā Ukrainas un Krievijas attiecību dinamika. Politiskie faktori un dabas apstākļi uztur neskaidrību saistībā ar graudaugu cenu līmeni šajās sezonā. Kopumā ar inflācijas prognozi saistītie riski pašlaik vērtējami kā lejupvērsti.

2. attēls. SPCI pārmaiņas

(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

SPCI pārmaiņas (prognozes)

* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).


Avots: 2014. gada marta Makroekonomisko Norišu Pārskats

Citēt