Latvijas Bankas prognozes

06.06.2014.

Tautsaimniecības attīstība

Apstrādes rūpniecība, enerģētika un lauksaimniecība nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ, visticamāk, bija tās nozares, kuras gada sākumā sniedza negatīvu devumu kopējā IKP izaugsmē, bet to spēja kompensēt būtisks izlaides kāpums būvniecības nozarē. Tomēr iekšējie faktori 2014. gada sākumā kļuvuši mazāk nozīmīgi. Situācija pasaules tautsaimniecībā un Eiropā ir aptuveni tāda, kā prognozēts, t.i., turpinās pakāpeniska izaugsmes atjaunošanās, tomēr pastiprinājušies riski sakarā ar reģiona ģeopolitiskās situācijas eskalāciju ar ļoti lielu nenoteiktības pakāpi. Tāpēc tautsaimniecības turpmākās attīstības nenoteiktības pakāpe 2014. gada 2. ceturkšņa beigās būtiski pieauga. Tādējādi vairāku (īpaši apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas, tūrisma u.c.) nozaru attīstības prognozes ļoti lielā mērā atkarīgas no turpmākās ģeopolitiskās situācijas attīstības.

Ņemot vērā 1. ceturkšņa nozaru operatīvos datus (reālais IKP saskaņā ar ātro novērtējumu 1. ceturksnī pieauga par 0.7% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), kā arī ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, Latvijas Bankas reālā IKP prognoze 2014. gadam tiek samazināta līdz 3.3%. Šī prognoze balstās uz pieņēmumiem par Krievijas ārējā pieprasījuma sarukumu, Krievijas rubļa kursa krituma radīto ietekmi, negatīviem konfidences efektiem, kuru dēļ iespējama vājāka, nekā prognozēts, investīciju dinamika, kā arī mazākiem mājsaimniecību tēriņiem iespējama piesardzības uzkrājumu pieauguma dēļ. Bāzes prognozē netiek iekļauta turpmāka ģeopolitiskās situācijas eskalācija vai turpmāka jebkādu sankciju ieviešana.

Ar valsts ekonomiskās izaugsmes perspektīvām saistītie riski kopumā vidējā termiņā vērtējami kā līdzsvaroti. Ģeopolitiskās situācijas turpmākā eskalācija var radīt papildu negatīvo ietekmi Latvijas tautsaimniecībai, pavājinot Krievijas un Ukrainas tautsaimniecības pieprasījumu pēc ārvalstu, t.sk. Latvijas, eksporta. Situācijas eskalācija radītu arī negatīvus konfidences efektus, mazinot investīciju aktivitāti, kā arī vājinot privāto patēriņu, ko ietekmētu mājsaimniecību piesardzības uzkrājumu pieaugums. Turklāt jebkāda turpmāka specifisku sankciju ieviešana (jebkurā virzienā), visticamāk, negatīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecību. Vienlaikus nedrīkst nenovērtēt pozitīvos riskus. Ģeopolitiskajai situācijai uzlabojoties vai vismaz stabilizējoties, jau minētie negatīvie faktori varētu būt vien īslaicīgi, tādējādi mazāk negatīvi ietekmējot tautsaimniecību, nekā bāzes scenārijā pieņemts. Turklāt, spriežot pēc plašsaziņas līdzekļos izsludināto investīciju projektu apjoma un ES fondu apguves cikla (tas vairāk saistīts ar publiskajām investīcijām, kuras nav tik nozīmīgi pakļautas negatīvajiem konfidences efektiem), investīcijas var pieaugt straujāk, nekā prognozēts. Arī apstrādes rūpniecības nozare jau iepriekš pierādījusi, ka spēj samērā ātri transformēties, atrast jaunus noieta tirgus, kā arī palielināt tirgus daļas arī krītoša ārējā pieprasījuma apstākļos (IKP pārmaiņu prognozi sk. 1. att.).

1. attēls. IKP pārmaiņas

(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

IKP prognoze 2014. gada jūnijā

* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

Inflācija

Gada inflācijas līmenis kļuvis pozitīvs un tuvāks tam, kāds raksturīgs tautsaimniecības izaugsmei. Tomēr gada inflācija līdzšinējo piedāvājuma faktoru, kā arī atšķirīgas sezonālo faktoru ietekmes dēļ saglabājas zema. Pasaules resursu cenu ietekmes nenoteiktība ir augusi, taču inflācijas gaidas ir būtiski mazinājušās.

2014. gada vidējās inflācijas prognoze tiek samazināta līdz 1.1%, un tās riski tiek vērtēti kā līdzsvaroti. Tas saskan arī ar izaugsmes prognozes korekciju (SPCI pārmaiņu prognozi sk. 2. att.). Galvenais inflāciju samazinošais faktors ir elektroenerģijas tirgus liberalizācijas mājsaimniecībām atlikšana līdz 2015. gadam. Lēnāka tautsaimniecības izaugsme un mazāks faktiskais pārtikas cenu kāpums varētu ierobežot gada pamatinflācijas pieaugumu.

Lai gan pirmās aplēses par šīs sezonas ražu ASV sausuma un Eiropas kailsala dēļ bija pesimistiskas, vēl ir pāragri novērtēt šo faktoru patieso ietekmi. Savukārt politisko faktoru ietekmes risks ir augšupvērsts (galvenokārt enerģijas un pārtikas tirdzniecības dēļ), taču vienlaikus saistīts arī ar lielu nenoteiktību.

2. attēls. SPCI pārmaiņas

(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

SPCI prognoze 2014. gada jūnijs

* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).


Avots: 2014. gada jūnija Makroekonomisko Norišu Pārskats

Citēt