Latvijas Bankas prognozes

05.12.2014.

Tautsaimniecības attīstība

2. un 3. ceturksnī Latvijas tautsaimniecībā saglabājās stabila izaugsme, tomēr pēdējā laikā IKP gada pieauguma temps pakāpeniski palēninās. To nosaka nozaru, kas iepriekšējos gados galvenokārt veicināja IKP izaugsmi (apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas, kā arī enerģētikas nozares), vājāks devums. Vienlaikus izaugsmi nodrošina uz iekšzemes pieprasījumu orientētās nozares – tirdzniecība, būvniecība, kā arī sabiedriskie pakalpojumi.

Latvijas tautsaimniecības dinamiku iepriekš aptuveni vienādā mērā noteica iekšējie un ārējie faktori, bet 2014. gadā dominēja ārējie faktori. Tomēr no iekšējiem faktoriem īpaši minami divi aspekti, kas nākotnē gaidāmo izaugsmi ietekmē negatīvi. Ir ieildzis zemas investīciju aktivitātes periods – visdrīzāk negatīvās ģeopolitiskās situācijas ietekmē ieguldījumu vietā uzņēmēji izvēlas pilnībā noslogot to rīcībā esošās ražošanas jaudas (jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā pašlaik ir augstākā pēckrīzes periodā). Tautsaimniecības norises īstermiņā šī situācija ietekmē mazāk nekā tās izaugsmes potenciālu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Svarīgi ir arī Imigrācijas likuma un Maksātnespējas likuma grozījumi, kas attiecīgi paredz būtiski augstākas robežvērtības termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai un t.s. nolikto atslēgu principa ieviešanu hipotekārajā kreditēšanā. Šie grozījumi varētu negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, īpaši skarot nekustamā īpašuma nozari un būvniecību.

Tomēr galvenokārt ārējie faktori 2014. gadā ietekmējuši un arī 2015. gadā noteiks tautsaimniecības izaugsmes potenciālu. Ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās pēdējā pusgada laikā un ieviestās ekonomiskās un politiskās sankcijas neapšaubāmi negatīvi ietekmējušas reģiona tautsaimniecību. Tāpēc Krievijas tautsaimniecības izaugsme 2014. gadā bijusi un 2015. gadā būs būtiski vājāka, nekā prognozēts. Jau 2014. gada sākumā Latvijas eksportētāju pozīcijas Krievijas tirgū būtiski pasliktinājās. To noteica gan Krievijas rubļa kursa krišanās, gan ārējā pieprasījuma samazināšanās. Tomēr tieši pēdējos mēnešos Krievijas rubļa kursa straujais kritums un Brent jēlnaftas cenu samazināšanās radījušas papildu bažas par Krievijas tautsaimniecības noturīgumu un ilgtspēju. Lai arī līdz šim izziņoto sankciju tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību bijusi neliela, tomēr netiešie efekti, kas saistīti ar tautsaimniecības dalībnieku – mājsaimniecību un uzņēmēju – pārliecības līmeni, var spēcīgāk mazināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempu. Ģeopolitiskās situācijas nenoteiktības saglabāšanās var arī turpmāk mazināt uzņēmēju vēlmi uzņemties risku un investēt darbības paplašināšanā, kā arī atturēt mājsaimniecības no lielāku pirkumu veikšanas, tādējādi veicinot uzkrājumu veidošanos.

Arī eiro zonas valstu izaugsme 2. un 3. ceturksnī bija vājāka, nekā gaidīts, un pārskata periodā palielinājās bažas par eiro zonas tautsaimniecības turpmākajām izaugsmes. izredzēm. Tautsaimniecības vājās izaugsmes problēmu pamazām risina ECB rīcībā esošo monetārās politikas instrumentu aktīvā izmantošana kreditēšanas veicināšanai, bet darba tirgus un valstu augstā parādu līmeņa korekcija ir ilgtermiņa jautājums, kuru nevar atrisināt bez noturīgas ekonomiskās izaugsmes.

Pašlaik, 2014. gada nogalē, ir skaidrs, ka īstenojies iepriekšējā "Makroekonomisko Norišu Pārskatā" minētais negatīvais attīstības scenārijs – ģeopolitiskā situācija pārskata periodā būtiski pasliktinājusies un ieviesta virkne ekonomisko sankciju, kas negatīvi ietekmē reģiona, t.sk. Latvijas, tautsaimniecību. Iepriekšējās Latvijas Bankas prognozes tika publiskotas 2014. gada 26. septembra preses konferencē, kad IKP prognoze tika koriģēta negatīvās ģeopolitiskās situācijas ietekmē. Šī prognoze tiek tehniski mazliet koriģēta, lai tiktu ņemti vērā IKP 2. un 3. ceturkšņa dati un CSP vēsturiskās datu laikrindas korekcijas. Tādējādi Latvijas Banka prognozē reālā IKP pieaugumu 2014. gadā par 2.8%, bet 2015. gadā – par 2.7% (sk. 7.1. att.). Nelielās IKP prognožu korekcijas salīdzinājumā ar iepriekšējā "Makroekonomisko Norišu Pārskatā" minētajām prognozēm skaidrojamas ar to, ka Latvijas Banka jau jūnija prognozēs bija daļēji iekļāvusi negatīvās ģeopolitiskās situācijas ietekmi.

Ar valsts ekonomisko attīstību saistīto risku līdzsvars pašlaik vērtējams kā sabalansēts. Negatīvie riski galvenokārt attiecināmi uz ārējām norisēm. No vienas puses, joprojām pastāv ļoti liela nenoteiktība par reģiona turpmāko ģeopolitisko situāciju un Krievijas tautsaimniecības tālāko attīstību. No otras puses, arī lielākajā daļā eiro zonas valstu izaugsmes prognozes tiek pārskatītas ar lejupvērstu perspektīvu.

Vienlaikus risku līdzsvaru nosaka būtisks iekšējais augšupvērstais risks – iespējamā AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atsākšanās. Lai arī pagaidām pāragri spriest par uzņēmuma plānoto darbības modeli un iespējamo ražošanas jaudu, tomēr ir skaidrs, ka ražotnes darbības atsākšanās būtiski pozitīvi ietekmētu makroekonomiskos rādītājus, t.sk. IKP dinamiku.

1. attēls. IKP PĀRMAIŅAS
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

1. attēls. IKP PĀRMAIŅAS


* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

Inflācija

Gaidītā Krievijas tirdzniecības ierobežojumu ietekme uz patēriņa cenām Latvijā augustā un septembrī pilnībā neīstenojās. Dažos gadījumos to var saistīt ar ražotāju vienas produkcijas vienības augošajām izmaksām, bet atsevišķos gadījumos tas varētu būt saistīts arī ar noturīgu pieprasījumu. Tomēr kopumā kopš gada vidus ārējo faktoru ietekme uz inflāciju bija lejupvērsta, un to galvenokārt noteica pasaules naftas un pārtikas cenu kritums, kā arī neraksturīgi zemais inflācijas līmenis vairākumā Eiropas valstu. Eiro kursa pārmaiņas bija ārējais inflāciju paaugstinošais faktors, kura ietekmi būtiski mazināja tas, ka liela daļa norēķinu par ārējās tirdzniecības darījumiem Latvijā tiek veikti eiro un līdz ar to nav atkarīgi no eiro kursa svārstībām. Tādējādi kopumā Latvijas inflācijas rādītāji 2. pusgadā bija zemāki, nekā prognozēts. Tas liek apstiprināt 2014. gada 26. septembra preses konferencē izteikto pazemināto 2014. gada vidējās inflācijas novērtējumu (0.7%).

Pašreizējais naftas cenu līmenis un tam atbilstošs zemāks 2014. un 2015. gada nākotnes darījumu cenu līmenis, kā arī joprojām lēnā un nevienmērīgā Eiropas valstu ekonomiskā izaugsme neliecina par būtiskiem ārējiem inflāciju paaugstinošiem faktoriem, kas varētu darboties 2015. gadā. Arī Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozes 2015. gadam neliecina par būtiskiem inflācijas riskiem tuvākajā nākotnē. Algu kāpums turpināsies, lai arī mērenākā tempā nekā 2014. gadā, tomēr līdz ar neskaidrību, kas saistīta ar ārējo vidi, gaidāma arī intensīvāka uzkrājumu veidošana. Tādējādi galvenais iekšzemes faktors, kas noteiks nelielu inflācijas kāpumu 2015. gadā, saistīts ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Šā iemesla dēļ prognozēts, ka 2015. gadā inflācija būs 1.4% (sk. 7.2. att.).

Inflācijas prognozes riski pašlaik ir līdzsvaroti. Galvenais lejupvērstais risks ir saistīts ar globālo naftas cenu tālāku samazinājumu, bet augšupvērstie riski saistīti ar iespējamu tālāku eiro kursa pazemināšanos. Pašlaik nav ziņu par jaunās sezonas ražas aplēsēm, tomēr ziemas sezona tiek gaidīta krietni aukstāka. Tas varētu ietekmēt pārtikas cenas, kas pasaules tirgū kopš 2011. gada ievērojami sarukušas.

 

2. attēls. SPCI PĀRMAIŅAS
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

2. attēls. SPCI PĀRMAIŅAS

 


Avots: 2014. gada decembra Makroekonomisko Norišu Pārskats

Citēt