Latvijas Bankas prognozes

13.01.2015.

(salīdzinot ar 05.12.2014., veiktas izmaiņas IKP un inflācijas operatīvajās prognozēs) 

Tautsaimniecības attīstība

2. un 3. ceturksnī Latvijas tautsaimniecībā saglabājās stabila izaugsme, tomēr pēdējā laikā IKP gada pieauguma temps pakāpeniski palēninās. To nosaka nozaru, kas iepriekšējos gados galvenokārt veicināja IKP izaugsmi (apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas, kā arī enerģētikas nozares), vājāks devums. Vienlaikus izaugsmi nodrošina uz iekšzemes pieprasījumu orientētās nozares – tirdzniecība, būvniecība, kā arī sabiedriskie pakalpojumi.

Latvijas tautsaimniecības dinamiku iepriekš aptuveni vienādā mērā noteica iekšējie un ārējie faktori, bet 2014. gadā dominēja ārējie faktori. Tomēr no iekšējiem faktoriem īpaši minami divi aspekti, kas nākotnē gaidāmo izaugsmi ietekmē negatīvi. Ir ieildzis zemas investīciju aktivitātes periods – visdrīzāk negatīvās ģeopolitiskās situācijas ietekmē ieguldījumu vietā uzņēmēji izvēlas pilnībā noslogot to rīcībā esošās ražošanas jaudas (jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā pašlaik ir augstākā pēckrīzes periodā). Tautsaimniecības norises īstermiņā šī situācija ietekmē mazāk nekā tās izaugsmes potenciālu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Svarīgi ir arī Imigrācijas likuma un Maksātnespējas likuma grozījumi, kas attiecīgi paredz būtiski augstākas robežvērtības termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai un t.s. nolikto atslēgu principa ieviešanu hipotekārajā kreditēšanā. Šie grozījumi varētu negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, īpaši skarot nekustamā īpašuma nozari un būvniecību.

Tomēr galvenokārt ārējie faktori 2014. gadā ietekmējuši un arī 2015. gadā noteiks tautsaimniecības izaugsmes potenciālu. Ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās pēdējā pusgada laikā un ieviestās ekonomiskās un politiskās sankcijas neapšaubāmi negatīvi ietekmējušas reģiona tautsaimniecību. Tāpēc Krievijas tautsaimniecības izaugsme 2014. gadā bijusi un 2015. gadā būs būtiski vājāka, nekā prognozēts. Jau 2014. gada sākumā Latvijas eksportētāju pozīcijas Krievijas tirgū būtiski pasliktinājās. To noteica gan Krievijas rubļa kursa krišanās, gan ārējā pieprasījuma samazināšanās. Tomēr tieši pēdējos mēnešos Krievijas rubļa kursa straujais kritums un Brent jēlnaftas cenu samazināšanās radījušas papildu bažas par Krievijas tautsaimniecības noturīgumu un ilgtspēju. Lai arī līdz šim izziņoto sankciju tiešā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību bijusi neliela, tomēr netiešie efekti, kas saistīti ar tautsaimniecības dalībnieku – mājsaimniecību un uzņēmēju – pārliecības līmeni, var spēcīgāk mazināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempu. Ģeopolitiskās situācijas nenoteiktības saglabāšanās var arī turpmāk mazināt uzņēmēju vēlmi uzņemties risku un investēt darbības paplašināšanā, kā arī atturēt mājsaimniecības no lielāku pirkumu veikšanas, tādējādi veicinot uzkrājumu veidošanos.

Arī eiro zonas valstu izaugsme 2. un 3. ceturksnī bija vājāka, nekā gaidīts, un pārskata periodā palielinājās bažas par eiro zonas tautsaimniecības turpmākajām izaugsmes. izredzēm. Tautsaimniecības vājās izaugsmes problēmu pamazām risina ECB rīcībā esošo monetārās politikas instrumentu aktīvā izmantošana kreditēšanas veicināšanai, bet darba tirgus un valstu augstā parādu līmeņa korekcija ir ilgtermiņa jautājums, kuru nevar atrisināt bez noturīgas ekonomiskās izaugsmes.

Pašlaik, 2015. gada janvāra vidū, ir redzams, ka ģeopolitiskā situācija un globālajā ekonomikā notiekošie procesi, visticamāk, vēl vairāk palēninās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi šogad, un tā varētu būt 2% un nesasniegt iepriekš prognozētos 2.7%. 

Latvijas Bankas operatīvās prognozes pārskatītas, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas joprojām neuzlabojas un ļoti negatīvi ietekmē reģiona, t.sk. Latvijas, tautsaimniecību.  Pēdējo mēnešu laikā būtiski pasliktinājušās Krievijas tautsaimniecības perspektīvas, kas negatīvi ietekmē Latvijas eksporta izaugsmi. Šī brīža prognozes rēķinās ar Krievijas ekonomikas samazināšanos par aptuveni 5% šogad, taču situācija mainās diezgan dinamiski, un nevaram izslēgt iespēju, ka gaidāmā recesija Krievijā būs nopietnāka kā līdz šim plānots. Tas neapšaubāmi atstās tālāku negatīvu ietekmi arī uz Latvijas tautsaimniecību, gan mazinot pieprasījumu pēc Latvijā saražotajām precēm un pakalpojumiem, gan netieši – mazinot arī pārējo Latvijas tirdzniecības partneru (sevišķi Baltijas un Skandināvijas valstu) izaugsmes tempus. Turklāt ekonomisko izaugsmi Latvijā turpinās negatīvi ietekmēt arī vairāki citi faktori, piemēram, eiro zonas valstu vājāka nekā iepriekš prognozēts izaugsme, vājā kreditēšana, konfidences efekti u.c. Ir arī augšupvērsti riski – iespējamie pozitīvie efekti saistībā ar AS "KVV Liepājas metalurgs" darbības atsākšanos un zemo naftas cenu pozitīvā ietekme uz Latvijas un visas eiro zonas ekonomiku. Lai arī pagaidām pāragri spriest par uzņēmuma plānoto darbības modeli un iespējamo ražošanas jaudu, tomēr ir skaidrs, ka ražotnes darbības atsākšanās būtiski pozitīvi ietekmētu makroekonomiskos rādītājus, t.sk. IKP dinamiku.

1. attēls. IKP PĀRMAIŅAS
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

IKP pārmaiņas

* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

Inflācija

Gaidītā Krievijas tirdzniecības ierobežojumu ietekme uz patēriņa cenām Latvijā augustā un septembrī pilnībā neīstenojās. Dažos gadījumos to var saistīt ar ražotāju vienas produkcijas vienības augošajām izmaksām, bet atsevišķos gadījumos tas varētu būt saistīts arī ar noturīgu pieprasījumu. Tomēr kopumā kopš gada vidus ārējo faktoru ietekme uz inflāciju bija lejupvērsta, un to galvenokārt noteica pasaules naftas un pārtikas cenu kritums, kā arī neraksturīgi zemais inflācijas līmenis vairākumā Eiropas valstu. Eiro kursa pārmaiņas bija ārējais inflāciju paaugstinošais faktors, kura ietekmi būtiski mazināja tas, ka liela daļa norēķinu par ārējās tirdzniecības darījumiem Latvijā tiek veikti eiro un līdz ar to nav atkarīgi no eiro kursa svārstībām. Tādējādi kopumā Latvijas inflācijas rādītāji 2. pusgadā bija zemāki, nekā prognozēts. Tas liek apstiprināt 2014. gada 26. septembra preses konferencē izteikto pazemināto 2014. gada vidējās inflācijas novērtējumu (0.7%).

Pašreizējā naftas cenu dinamika, kā arī joprojām lēnā un nevienmērīgā Eiropas valstu ekonomiskā izaugsme liecina par būtiskiem ārējiem inflāciju pazeminošiem faktoriem, kas varētu darboties 2015. gadā. Arī Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozes 2015. gadam neliecina par būtiskiem inflācijas riskiem tuvākajā nākotnē. Algu kāpums turpināsies, lai arī mērenākā tempā nekā 2014. gadā, tomēr līdz ar neskaidrību, kas saistīta ar ārējo vidi, turpināsies mājsaimniecību uzkrājumu veidošana. Tādējādi galvenais iekšzemes faktors, kas dos pozitīvu pienesumu kopējā inflācijā 2015. gadā, saistīts ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Ņemot vērā jaunāko globālo naftas cenu dinamiku, Latvijas Bankas operatīvās janvāra inflācijas prognozes 2015. gadam tiek samazinātas līdz 0.9% (decembrī prognozēto 1.4% vietā; sk. 7.2. att.).Turklāt arī inflācijas prognozes riski pašlaik ir jāraksturo kā lejupvērsti, un tas ir saistīts ar globālo naftas cenu tālāku samazinājumu, ko tikai daļēji spēs kompensēt iespējamā tālāka eiro kursa pazemināšanās. 

 

2. attēls. SPCI PĀRMAIŅAS
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

SPCI pārmaiņas

Citēt