Latvijas Bankas prognozes

2012. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps, neraugoties uz nelabvēlīgajām norisēm globālajos tirgos un galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, saglabājās augsts. Tādējādi nepiepildījās iepriekš paustās bažas par iespējamo izaugsmes palēnināšanos.

2013. gadā tautsaimniecības attīstību joprojām ietekmēs nelabvēlīgi ārējās vides faktori, jo daļa eiro zonas valstu vismaz 1. pusgadā atradīsies recesijā, savukārt Eiropas būvniecības tirgus stagnācija, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs tos Latvijas rūpniekus, kuri orientēti uz būvmateriālu vai to komponentu eksportu. Tomēr Latvijas uzņēmēji jau iepriekš apliecinājuši spēju veiksmīgi darboties arī samērā nelabvēlīgā ekonomiskajā vidē.

Tautsaimniecības attīstība

Eiro zonas valstu reālās tautsaimniecības rādītāji joprojām ir vāji. 2012. gada 4. ceturksnī IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās lielā daļā eiro zonas valstu, t.sk. Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā. Tādējādi eiro zonas tautsaimniecība joprojām atrodas recesijā. Arī eiro zonas tirdzniecības, apstrādes rūpniecības un būvniecības izaugsme 2012. gada 4. ceturksnī bija negatīva. Vērtējot dažādus konjunktūras rādītājus, redzams, ka 2013. gada sākumā EK apkopotie noskaņojuma rādītāji un IVI pakāpeniski uzlabojas, tomēr indeksu vērtības joprojām atrodas zem ilgtermiņa līdzsvara vērtībām, un tas liecina par recesiju eiro zonas tautsaimniecībā arī 2013. gada sākumā, lai gan, iespējams, negatīvais pieauguma temps mazinās.

Attiecībā uz ārējās vides riskiem jāmin vēl vairāki apstākļi. 2013. gada sākumā ASV joprojām nav atrisināta parāda griestu problēma. Savukārt IVI uzlabošanās jaunattīstības valstīs varētu pozitīvāk, nekā iepriekš gaidīts, ietekmēt globālās ekonomiskās konjunktūras uzlabošanos.

Latvijas tautsaimniecības attīstību ietekmējošie iekšējie faktori pēdējā ceturkšņa laikā nav būtiski mainījušies. 2012. gada 4. ceturksnī nedaudz straujāk, nekā iepriekš prognozēts, pieauga tirdzniecības un apstrādes rūpniecības devums IKP, taču jau 2013. gada janvāra dati par apstrādes rūpniecību ieviesa negatīvu korekciju. Tomēr 2013. gada janvārī un februārī Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji turpina saglabāties samērā augstā līmenī, kam ir potenciāli labvēlīga ietekme uz patēriņu un investīcijām.

Tādējādi Latvijas Bankas IKP pieauguma prognoze 2013. gadam nav mainīta (3.6%; skat. 1. attēlu). Šāda IKP izaugsme 2013. gadā joprojām būs viena no straujākajām ES, tomēr tā būs mazliet lēnāka nekā 2012. gadā. Gaidāms, ka IKP izaugsmi nozaru dalījumā noteiks turpmāka tirdzniecības nozares attīstība, ko veicinās pakāpeniska situācijas uzlabošanās darba tirgū un mērens atalgojuma kāpums. Nedaudz mazāk nekā iepriekšējos gados izaugsmi virzīs arī apstrādes rūpniecība, kur, visticamāk, atsevišķas apakšnozares saskarsies ar ražošanas jaudas ierobežojumiem, bet dažas – ar pieprasījuma trūkumu.

Ar valsts ekonomiskās izaugsmes perspektīvām saistītie riski kopumā vidējā termiņā vērtējami kā sabalansēti. Pozitīvie noskaņojuma rādītāji norāda uz iespējamu straujāku privātā patēriņa izaugsmi. Vienlaikus daži eiro zonas operatīvie noskaņojuma rādītāji 2013. gada sākumā norāda uz recesiju dažās ES valstīs, kas var vairāk, nekā prognozēts, samazināt ārējo pieprasījumu un tādējādi ierobežot arī eksporta pieauguma potenciālu. Turklāt uzņēmēju negatīvais redzējums par norisēm eiro zonā var kavēt tautsaimniecībai būtisku investīciju lēmumu pieņemšanu.

1. attēls. IKP pārmaiņas

(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

Inflācija

2013. gada sākumā gada inflācija turpināja samazināties, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2010. gada septembra. Piedāvājuma puses faktoru kopējā ietekme saglabājās šādai inflācijas dinamikai labvēlīga, bet pieprasījuma ietekme vēl arvien neauga un atspoguļojās negatīvā gada pamatinflācijā.

Pasaules naftas cenu ietekme uz gada inflāciju janvārī un februārī bija mazāka nekā 2012. gada atbilstošajā periodā. To labvēlīgi ietekmēja arī ASV kursa kritums. Arī galveno pārtikas un lauksaimniecības preču cenu vidējais līmenis pasaulē kopš 2012. gada oktobra nedaudz samazinājās un 2013. gada pirmajos mēnešos bija nedaudz zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Gan janvāra un februāra inflācijas dati, gan pašlaik vērojamā naftas cenu nosacītā stabilitāte, gan arī gaidāmie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmumi par siltumenerģijas cenu samazināšanu Rīgā un Rēzeknē no 2013. gada maija ļauj visai būtiski (līdz 1%) samazināt gada vidējās inflācijas vērtējumu 2013. gadam.

Tomēr jāņem vērā, ka gada otrajā pusē gaidāmā elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmē inflācija Latvijā varētu paaugstināties no pašreizējā rekordzemā līmeņa. Arī pārtikas cenu ietekmes vērtējums varētu mainīties gada vidū, kad būs zināmas pirmās jaunās sezonas ražas (galvenokārt graudaugu un kartupeļu) aplēses. No otras puses, 2013. gadā uzsāktā cenu vērošanas kampaņa var gada atlikušajos mēnešos darboties kā viens no cenu kāpumu ierobežojošiem faktoriem.

Tādējādi ar jauno 2013. gada vidējās inflācijas prognozi saistītie riski pašlaik šķiet sabalansēti (skat. 2. attēlu).

2. attēls. PCI pārmaiņas

(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; Latvijas Bankas prognoze*)

* Iekrāsotais laukums atspoguļo 90% no iespējamiem scenārijiem (jo gaišāka krāsa, jo mazāka scenārija īstenošanās varbūtība).

Avots: 2013. gada aprīļa Makroekonomisko Norišu Pārskats