03.09.2014.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts – 224 miljoni eiro

  • Linda Vecgaile
    Linda Vecgaile
    Latvijas Bankas ekonomiste

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2014. gada 2. ceturksnī bija 224 milj. eiro deficīts (-3.7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), skat. att.). Deficīta veidošanos galvenokārt ietekmēja preču ārējās tirdzniecības deficīts.

Attēls. Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

Tekošā konta galvenās komponentes, % no IKP

* 2014. gada 2. ceturksnim aprēķinā izmantota Latvijas Bankas IKP prognoze (6.029,9 milj. eiro)

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī palielinājās līdz 209.1 milj. eiro (-3.5% no prognozētā IKP). 2014. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts pieauga un sasniedza 650.6 milj. eiro, kas skaidrojams ar to, ka, lai gan preču eksports uzrādīja nelielu pieaugumu, preču imports šajā periodā ir pieaudzis straujāk. Salīdzinot ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, deficīts ļoti minimāli, taču samazinājās – līdz -10.8% no prognozētā IKP.

Savukārt pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo palielinājās līdz 441.5 milj. eiro, ko veicināja pakalpojumu eksporta pieaugums sezonālo faktoru ietekmē tādās jomās kā būvniecības pakalpojumi ārvalstīs, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, par kuriem maksā tieši, un citi finanšu pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi. Salīdzinot pirmā un otrā ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo 2. ceturksnī samazinājās līdz 7.3% no prognozētā IKP.

Sākotnējo ienākumu konta saldo 2014. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kļuva negatīvs un sasniedza -26.5 milj. eiro (-0.4% no prognozētā IKP). Atsevišķu mēnešu svārstības galvenokārt ietekmēja Latvijas saņemto Eiropas Savienības (ES) fondu subsīdiju sarukums. Savukārt otrreizējo ienākumu konta saldo 2.  ceturksnī pieauga un sasniedza 11.6 milj. eiro (0.2% no prognozētā IKP), ko ietekmēja iemaksu ES budžetā samazinājums.

2014. gada 2. ceturksnī pieauga arī kapitāla konta pozitīvais saldo līdz 309.4 milj. eiro (5.1% no prognozētā IKP). Šīs pārmaiņas, kā ierasts, sekmēja ES fondu līdzekļu plūsmas, kas paredzētas investīcijām.

Finanšu konta deficīts darījumu ar parāda vērtspapīriem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem ietekmē palielinājās līdz 374.6 milj. eiro (-6.2% no prognozētā IKP). Šā gada aprīlī Latvijas valdība emitēja eiro obligācijas starptautiskajos tirgos 1 miljarda eiro apjomā, lai pārfinansētu Eiropas Komisijas aizdevumu. Savukārt ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 2014. gada 2. ceturksnī darījumu rezultātā bija 72.6 milj. eiro (1.2% no prognozētā IKP). Jau ziņots, ka maija beigās un jūnija sākumā tādas reitingu aģentūras kā "Standard&Poor's", "Fitch Ratings" un "Moody's Investors Service" paaugstināja Latvijas kredītreitingu. Lai gan tas stiprina investoru interesi un uzticēšanos Latvijas ekonomikai, tomēr vienlaikus ir augusi nenoteiktība saistībā ar Krievijas un Ukrainas politisko situāciju un Krievijas noteikto embargo pārtikas precēm. 

APA: Vecgaile, L. (2024, 20. apr.). Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts – 224 miljoni eiro. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/969
MLA: Vecgaile, Linda. "Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts – 224 miljoni eiro" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/969>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 1 )

  • Andis Vaičulis
    09.10.2014 22:23

    Vēlētos tomēr kādu vispusīgu analīzi par skaitļiem nevis vienkāršu skaitļu uzskaitījumu. Piemēram, vai importa pieaugums vērtējams pozitīvi vai negatīvi, tas ir vairāk sākām importēt iekārtas, kas vēlāk atsauksies kā ražošanas pieaugums, vai tomēr atkāl pērkam kedas, telefonus u.c. patēriņa preces uz kredīta un tuvinām fiskālo konsolidāciju divi.

Restricted HTML

Up