23.07.2014.

Lietuva, esi sveicināta eiro zonā!

  • Ramune Cērpa
    Ramune Cērpa
    Latvijas Bankas ekonomiste

Šī ir vēsturiska diena Lietuvai un arī visai Baltijai – ilgais un saspringtais darbs ekonomikas sakārtošanā ir atalgots ar oficiālu uzaicinājumu pievienoties eiro zonai no 2015. gada 1. janvāra. Tādējādi tiks nojaukta vēl viena robeža Baltijas valstu iedzīvotāju un biznesa attiecībās, un šo aspektu mēs Latvijā nedrīkstam novērtēt par zemu – kā nekā Latvijai garākā robeža, tuvu 600 kilometriem, ir tieši ar Lietuvu.

Šajā rakstā īsi apskatīšu, kā ir attīstījusies Lietuvas tautsaimniecība pēdējo gadu laikā un kāds būs Baltijas valstu kopējais ieguvums no eiro ieviešanas Lietuvā.

Krīžu pieredze                     

Lietuvas ekonomika, tāpat kā pārējās Baltijas valstīs, ir gājusi cauri pārmaiņu laikiem – īpaši smags bija ekonomikas pārkārtošanas posms no plānveida uz tirgus ekonomiku 90. gadu sākumā, 1998. gads pēc Krievijas krīzes, kā arī laiks saistībā ar globālo ekonomikas krīzi 2008. -2009. gadā.

Pēdējās krīzes laikā Lietuvai nācās pielikt būtiskas pūles, ejot pa konkurētspējas atgūšanas ceļu; no vienas puses, uzņēmumos un tautsaimniecībā kopumā tika paaugstināta produktivitāte, no otras – bija nepieciešams samazināt burbuļa laikā saceltās algas un pensijas, kas nebija ilgtspējīgas ne no budžeta, ne uzņēmumu izdzīvošanas un attīstības viedokļa. Šis process ir bijis sekmīgs, un īpaša nozīme bija eksportam, kā arī ģeogrāfiskās atrašanās vietas pārdomātai izmantošanai, nostiprinoties par tiltu starp rietumu un austrumu tirgiem.

Analizējot Lietuvas krīzes pārvarēšanas pieredzi, redzams, ka liela daļa no paveiktā noderēs, arī darbojoties eiro zonā un rūpējoties par valsts konkurētspējas audzēšanu.

Lietuvas ekonomika – labā formā

Mēs, Baltijas valstu iedzīvotāji, bieži vien esam pieraduši redzēt savās valstīs tikai slikto, neprotot saskatīt paveikto vai labi iesākto. Pretēji šai tradīcijai, šajā Lietuvas valstij nozīmīgajā dienā minēšu vairākus tās sasniegumus.

Pēdējos trijos gados Lietuvas iekšzemes kopprodukta pieaugums bija starp trijiem visstraujākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz arvien mazāku iedzīvotāju skaitu un sarūkošu uzņēmumu kredītu portfeli. Papildus Lietuva ir spējusi piesaistīt tik nozīmīgus finanšu sektora investorus kā Barclays un Western Union. Lietuvā ir Baltijā vismazākais privātā sektora parāds procentos no iekšzemes kopprodukta. Turklāt salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, kuru tautsaimniecībās arvien lielāka nozīme ir pakalpojumiem, Lietuva ir saglabājusi savu apstrādes rūpniecības sektoru, kas palīdzēja vieglāk pārdzīvot krīzi.

Tai pašā laikā Lietuva nevar atļauties dusēt uz sasniegtā lauriem. Pirmkārt, gluži kā eiro zonā kopumā, viens no izaicinājumiem ir atsākt kreditēšanas pieaugumu, kas kāpinātu investīcijas un ekonomisko aktivitāti. Otrkārt, jāsamazina strukturālais bezdarbs, proti, piedāvājuma neatbilstību pieprasījumam darba tirgū. Treškārt, arvien lielāka loma ir tam, lai patiešām tiktu īstenoti iecerētie nozīmīgie infrastruktūras projekti enerģētikas un transporta nozarēs.

Eiro ieviešanas process Lietuvā būs vieglāks

Domāju, ka gan praktiski, gan psiholoģiski lietuviešiem būs vieglāk aizstāt nacionālo valūtu litu ar eiro, ja salīdzinām ar igauņiem un latviešiem. Pirmkārt, Lietuvai noderēs abu Baltijas kaimiņu praktiskā eiro ieviešanas pieredze, tostarp tādās jomās kā skaidrās naudas sagāde, banku maksājumu sistēmu pārveide, iedzīvotāju informēšana par jauno naudu un pārejas procesu, centrālās bankas sekmīga līdzdarbošanās Eirosistēmas monetārās politikas īstenošanā.

Līdzīgi kā Igaunijā un Latvijā, pirms eiro ieviešanas redzamas sabiedrības bažas par pārejas ietekmi uz ekonomiku kopumā un ikdienas dzīvi. Igaunijas un Latvijas pieredze apliecina, ka eiro ieviešana neizraisīs nozīmīgu cenu kāpumu – eiro ieviešanas ietekme uz cenām visās jaunpienācējās valstīs ir aptuveni 0.2-0.3 procenta punktu līmenī, kas ir salīdzināma ar krietni ikdienišķāku faktoru ietekmi, piemēram, naftas produktu cenu svārstībām globālajos tirgos vai sliktu kartupeļu ražu.

Arī nacionālā identitāte netiks zaudēta – ja Latvijas un Lietuvas kori var piedalīties Pasaules koru karos, tad Lietuvai kā valstij būs ko teikt un dot arī kopējas eiro zonas monetārās un ekonomiskās politikas veidošanā. Un Lietuvas eiro monētas ar ģerboņa figūru Vīti – bruņinieku auļojoša zirga mugurā – cerams, patiks lietuviešiem un citiem eiropiešiem ne sliktāk kā Latvijas tautumeita.

Lietuvas ieguvumi

Lietuvas ieguvumi no eiro ieviešanas ir jūtami, vēl pirms tā kļuvusi par līdzvērtīgu eiro zonas dalībvalsti, un tā nav tikai pieminētā ekonomikas sakārtošana un konkurētspējas stiprināšana.

Kā to apliecina Latvijas pieredze, skaidra apņemšanās un pozitīvs lēmums par pievienošanos eiro zonai vēl pirms vienotās Eiropas valūtas ieviešanas paaugstina uzticību valstij, uzlabo tās starptautisko novērtējumu, un tādējādi kāpj starptautiskie kredītreitingi un valsts parāda apkalpošana kļūst lētāka. Līdz ar to budžetā ietaupās miljoni eiro, kurus var novirzīt tautsaimniecības, sabiedrības vajadzībām.

Vēl viens nozīmīgs ieguvums ir devalvācijas rēga izzušana – tas tagad būs pametis visas Baltijas valstis. Īpaši būtiski tas ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

Ieguvumi arī pārējām Baltijas valstīm

Starp lielākajiem ieguvējiem no eiro ieviešanas Lietuvā minami ne tikai pašas valsts uzņēmēji un iedzīvotāji, bet arī Baltijas reģions kopumā – visu trīs valstu ekonomikas ir balstītas eksportā, visas trīs ir ieinteresētas reģionālā sadarbībā un visām trim ir kopīgas intereses eiro zonas nākotnes veidošanā.

Līdz ar eiro ieviešanu vēl vairāk nostiprinās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomiskā integrācija. Likumsakarīgi, ka to kavēja dažādu valūtu izmantošana, bet ar eiro ieviešanu Lietuvā investoru acīs Baltijas valstis neatgriezeniski kļūst par vienotu ekonomisko reģionu.

Kopējā Baltijas valstu iedzīvotāju skaita ziņā (6.3 milj.) būsim pa vidu starp Somiju (5.4 milj.) un Austriju (8.5 milj.), un šāds tirgus ir daudz pievilcīgāks gan vietējiem Baltijas uzņēmējiem darbības paplašināšanai, gan investīciju piesaistei.

Turklāt, izzūdot valūtas transakcijas izmaksām, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai būs izdevīgāk tirgoties savā starpā, un tādējādi, paredzams, vēl vairāk pieaugs starpvalstu darījumi, palielinot ekonomisko aktivitāti, lielākus ienākumus un labklājību visās Baltijas valstīs.

Starp citu, kopš eiro ieviešanas Latvijā ir ievērojami pieaudzis tūrisms no Igaunijas. 2014. gada 1. ceturksnī Igaunijas viesu skaits, kuri uzturējušies viesnīcās un citās tūristu mītnēs Latvijā, ir palielinājies par 23.6% salīdzinājumā ar šo periodu pirms gada.

Baltijas valstis vieno ne vien līdzīga vēsture un drīzumā arī vienota valūta, bet arī sekmīgā sadarbība daudzās jomās, tai skaitā NATO, Rail Baltica projekta īstenošanā, enerģētiskos projektos un daudzās citās jomās. Arī pieredzes un zināšanu nodošana stiprina sadarbību cilvēku un institūciju līmenī: tāds piemērs ir eiro ieviešanas process Igaunijā – Latvijā – Lietuvā; pašlaik mūsu valstij ir ļoti noderīga Lietuvas pieredze ES prezidentūrā.

Šī ir īpaša diena ne tikai Lietuvai, bet visām Baltijas valstīm. Ar 2015. gada 1. janvāri mēs būsim kopā arī vienotā valūtas savienībā. Protams, nekur nezudīs kaimiņu sāncensība – cik saprātīgi katra valsts veidos budžeta politiku, cik katrā būs pievilcīga uzņēmējdarbības vide, cik katras uzņēmēji būs veiksmīga eksportā uz Baltijas un citiem tirgiem. Tomēr šāda konkurence – domāju, piekritīsit! – būs veselīga mums visiem.

APA: Cērpa, R. (2024, 18. apr.). Lietuva, esi sveicināta eiro zonā!. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/308
MLA: Cērpa, Ramune. "Lietuva, esi sveicināta eiro zonā!" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/308>.

Līdzīgi raksti

Up