Martā pakalpojumu eksporta pieaugums samazina tekošā konta deficītu

Salīdzinājumā ar šā gada pirmajiem mēnešiem tekošā konta deficīts samazinājies un martā tas bija 27.6 milj. latu. Pakalpojumu sektora attīstība un nedaudz straujāks preču eksporta nekā importa pieaugums nodrošināja to, ka tekošā konta deficīts Latvijā arī šajā mēnesī bija neliels.

Martā iepriecināja preču ārējās tirdzniecības negatīvā saldo samazināšanās, kā arī tas, ka pieauga nerezidentiem sniegto pakalpojumu vērtība. Preču un pakalpojumu konta deficīts samazinājās līdz 27.0 milj. latu. Pakalpojumu eksporta jomā izaugsmi sekmēja pārvadājumu pieaugums (galvenokārt pieauga dzelzceļa un jūras transporta kravu pārvadājumi). Par pakalpojumu tirdzniecības aktivitātes palielināšanos liecina arī pārvadājumu intensitāti sauskravām rūpnieciskām vajadzībām raksturojošais Baltic Exchange Dry indekss un visa veidu preču pārvadāšanu ar jūras transportu raksturojošais Harpex indekss, kuri pēc gada sākumā piedzīvotā krituma ir atguvušies.

Ienākumu konta negatīvo saldo (54.1 milj. latu) noteica ārvalstu tiešo investoru uzņēmumu gūtā peļņa un to izmaksātās dividendes. Gan kārtējo pārvedumu, gan kapitāla kontā būtiskas izmaiņas šajā mēnesī netika novērotas, no ES fondiem (galvenokārt kā atbalsts lauksaimniekiem) martā tika saņemti 41 milj. latu, bet lielākas fondu līdzekļu ieplūdes sagaidāmas tuvākajos mēnešos pēc uz laiku aizturēto ES fondu līdzekļu saņemšanas.

Finanšu kontā martā bija neliels deficīts (7.7 milj. latu). Operatīvie dati liecina, ka šajā mēnesī palielinājās banku aktīvi, jo tika veikti ieguldījumi ārvalstu parāda vērtspapīros.

Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos saglabāsies neliels tekošā konta deficīts, bet turpmākās ekonomiskās attīstības tendences noteiks gan situācijas attīstība ārvalstu tirgos, gan Latvijas uzņēmēju spēja pielāgoties pārmaiņām un saskatīt izaugsmes iespējas.

Latvijas maksājumu bilances dati