27.12.2013.

Nodokļu ietekme uz inflāciju

  • Ramune Cērpa
    Ramune Cērpa
    Latvijas Bankas ekonomiste

Nodokļu politikas mērķis ir iegūt līdzekļus budžetā un izmantot šo naudu valsts pakalpojumu nodrošināšanai. 2014. gadā Latvijā plānotas atsevišķu nodokļu pārmaiņas, kuru mērķis ir samazināt darbaspēka nodokļu slogu un pārnest to uz netiešajiem nodokļiem. Šajā rakstā aplūkošu, kā nodokļu izmaiņas ietekmē inflāciju un kāda ietekme gaidāma Latvijā 2014. gadā.

Nodokļu ietekme uz Latvijas inflācijas rādītāju laika gaitā bijusi ļoti dažāda. No 2004.  līdz 2012. gadam nodokļu ietekme inflācijas pieaugumā svārstījās no mīnus 0.1 procentpunkta (p.p.) līdz 5.2 p.p. Piemēram, kā rāda zemāk redzamais attēls, 2009. gadā, ja nebūtu mainījušies netiešie nodokļi, Latvijā būtu bijis cenu kritums. Tomēr, ņemot vērā netiešo nodokļu izmaiņas (galvenokārt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes un akcīzes nodokļa pieaugumu), cenas pieauga par 3.3%. Interesanti ir tas, ka, kā liecina šis Latvijas Bankas ekonomistu pētījums, PVN nodokļa paaugstināšanas ietekme uz patēriņa cenām ir spēcīgāka, ja salīdzina ar PVN samazināšanas ietekmi.

Attēls. Saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada vidējais pieauguma temps un nemainīgas nodokļu likmes SPCI gada vidējais pieauguma temps*

Saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) gada vidējais pieauguma temps un nemainīgas nodokļu likmes SPCI gada vidējais pieauguma temps

* Atšķirība starp SPCI gada vidējā pieauguma tempa un nemainīgas nodokļu likmes SPCI gada vidējā pieauguma tempu ir nodokļu pārmaiņu matemātiskā ietekme.

Avots: Eurostat

Runājot par nodokļu ietekmi uz inflāciju, ir svarīgi nodalīt tiešos un netiešos nodokļus. Tiešo nodokļu (piemēram, ienākumu nodokļu) pieaugums samazina uzņēmumu peļņu vai iedzīvotāju rīcībā esošus ienākumus, un tas attiecīgi samazina pieprasījumu, tātad - arī spiedienu uz cenām. Netiešo nodokļu (piemēram, PVN, akcīzes nodokļa) pieaugums parasti ļoti ātri ietekmē cenas, veicinot to pieaugumu.

Nākamgad gaidāmas vairākas izmaiņas Latvijas nodokļu likmēs, un ir svarīgi saprast, kā tās ietekmēs inflāciju mūsu valstī.

Kas attiecas uz tiešajiem nodokļiem, samazināta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, kā arī palielināts neapliekamais minimums un atvieglojums par apgādībā esošām personām teorētiski veicinās pieprasījumu un tādēļ arī cenu pieaugumu. Šie pasākumi nemainīs vidējo ienākumu līmeni lēcienveidā un ļoti būtiski, tādējādi strauji neizmainīs patēriņa paradumus un ietekme uz cenām turpinās izpausties ļoti pakāpeniski.

Ja runājam par netiešajiem nodokļiem, palielināts akcīzes nodoklis autogāzei veicinās cenu pieaugumu Latvijā no piedāvājuma puses. Tomēr autogāzes patēriņš Latvijā ir neliels un degvielas cenas netiks ietekmētas būtiski, radot tikai niecīgu ietekmi uz inflāciju.

Akcīzes nodokļa cigaretēm (cita netiešā nodokļa) pieaugums Latvijā vienai cigarešu paciņai, kura pašlaik maksā Ls 2, 2014. gada pirmajā pusgadā būs par Ls 0.05 - no Ls 1.18 līdz Ls 1.23 (FM dati un autores aprēķini). Tomēr šis pieaugums var neatspoguļoties cenu pieaugumā, ja cigarešu ražotāji izvēlēsies vismaz uz laiku samazināt peļņas daļu. Turklāt, lai gan akcīzes nodoklis (kā minimālā summa absolūtā izteiksmē) tiks paaugstināts arī vēlāk Latvijā (kā arī daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs) ES prasību izpildei, akcīzes nodoklis atsevišķu marku cigarešu paciņām varētu pat samazināties. Tas skaidrojams ar to, ka 2014. gada otrajā pusgadā, salīdzinot ar gada pirmo pusi, samazināsies akcīzes nodokļa procentuālais maksājums no mazumtirdzniecības cenas (no 33.5% līdz 25%).

Apkopojot informāciju par Latvijā gaidāmajām nodokļu izmaiņām, var secināt – lai arī tās ietekmēs inflācijas rādītāju, šis efekts būs neliels. Turklāt jāņem vērā to, ka lielāki netiešie nodokļi nozīmē lielākus ienākumus valsts budžetam, un šī nauda varēs tikt novirzīta, piemēram, izglītības vai veselības jomām.

APA: Cērpa, R. (2024, 23. apr.). Nodokļu ietekme uz inflāciju. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/588
MLA: Cērpa, Ramune. "Nodokļu ietekme uz inflāciju" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/588>.
Up