18.12.2013.

Noguldījumu kāpums ar uzviju atsver skaidrās naudas pieprasījuma kritumu

Novembrī, Latvijai aizvien ciešāk tuvojoties pārejas brīdim uz eiro, turpinājās straujš skaidro latu pieprasījuma sarukums. Savukārt kopējais naudas piedāvājums palielinājās, uzņēmumu un mājsaimniecību kontos bankās ne tikai nonākot skaidrās naudas uzkrājumiem, bet noguldījumiem augot arī tautsaimniecības sekmīgās izaugsmes iespaidā. Pozitīvi uzņēmumu kontu apjomu bankās ietekmēja arī valdības līdzekļu ieplūde, gada nogalē augot valdības tēriņiem un mazinoties valsts budžeta pārpalikumam. Tostarp jau desmito mēnesi pēc kārtas auga mājsaimniecību noguldījumi (gada pieauguma temps novembrī 8.1%). Otro mēnesi strauji palielinājās uzņēmumu noguldījumi un kopumā iekšzemes noguldījumu atlikums bankās novembra beigās sasniedza jaunu rekordlīmeni - 5.9 miljardus latu. Pirmo reizi pēdējā pusgada laikā pieauga banku kopējais kredītportfelis, kāpumu nosakot nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu mērenam palielinājumam.

Naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, novembrī palielinājās par 1.7%, tā gada pieauguma tempam veidojot 0.7%. Skaidro latu apjoms apgrozībā novembrī saruka par 56.2 milj. latu, mēneša beigās par 31.7% atpaliekot no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa. Uzkrājumi galvenokārt auga pieprasījuma noguldījumu, kā arī noguldījumu ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu segmentos, turpinot sarukt termiņnoguldījumu atlikumam.

Attēls. Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)  

Atsevišķu naudas rādītāju gada pārmaiņas (%)

Avots: Latvijas Banka

Banku iekšzemes kredītportfelis novembrī pirmo reizi kopš maija pieauga, kāpumu nosakot nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu pieaugumam par 0.7%. Līdz ar to kopējais kredītu gada samazinājuma temps uzlabojās līdz 7.7%.

Gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību uzkrājumi bankās pieaugs arī decembrī un gadu mijā skaidrās naudas faktora un valdības sezonālo izdevumu iespaidā noguldījumu līmenis būs rekordaugsts. Lai gan nākamā gada sākumā noguldījumi īslaicīgi sezonāli saruks, tomēr sagaidāms, ka vismaz zināmā mērā tiks mīkstināta Latvijai raksturīgā ilggadējā skaidrās naudas lietošanas tradīcija, īpaši privātpersonām lieku reizi pārliecinoties par bezskaidrās naudas izmantošanas priekšrocībām. Turpmākajos mēnešos naudas piedāvājumu palielinoša ietekme varētu būt arī pozitīvajām tautsaimniecības izaugsmes perspektīvām.

Nelielais kreditēšanas pieaugums novembrī ir pozitīvi vērtējams, tomēr vēl neraisa pārliecību, ka tuvākajā laikā bankas lielā apjomā uzkrātos brīvos līdzekļus plašāk izmantos kreditēšanā.

APA: Purviņš, V. (2024, 18. apr.). Noguldījumu kāpums ar uzviju atsver skaidrās naudas pieprasījuma kritumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1019
MLA: Purviņš, Vilnis. "Noguldījumu kāpums ar uzviju atsver skaidrās naudas pieprasījuma kritumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/1019>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up