Pērnais gads noslēdzies veiksmīgi, bet globālais fons iezīmē nenoteiktību par nākotni

Precizētais 4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājs nedaudz koriģēts uz augšu - salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pieauga par 0.8% (izslēdzot sezonalitātes radītos efektus), savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni – par 3.6%.

Privātais patēriņš 2013. gadā bija galvenais tautsaimniecības attīstības nodrošinātājs, šo līdera lomu saglabājot arī 4. ceturksnī - augot par 4.3% un nosakot 2.6 procentu punktu devumu IKP kāpumā. Galvenokārt nodarbinātības un reālās algas kāpuma dēļ iedzīvotāju pirktspēja turpināja uzlaboties. Arī cenu dinamika gada nogalē saglabājās patērētājiem labvēlīga. Patēriņu veicināja arī iepriekšējo uzkrājumu mazināšana, eiro ieviešanas gaidās daļu no skaidras naudas iekrājumiem iztērējot pirkumos.

Investīciju izaugsme 2013. gadā bija vāja, un arī 4. ceturkšņa rādītājs nav spožs - kopējā pamatkapitāla veidošana 4. ceturksnī samazinājusies par 10.3%. Investīciju vājumu 2013. gadā noteica neskaidrības ārējā vidē, nogaidoša eiro ieviešanas pozīcija un lielu investīciju projektu pabeigšana. Rūpniecības un eksporta snieguma uzlabošanās gada nogalē jau mudināja cerēt uz pozitīvāku investīciju dinamiku nākotnē. Diemžēl pēdējie notikumi Ukrainā atjauno un pat pastiprina bažas saistībā ar investīciju piesaisti Krievijai tuvākajos reģionos.

Reālajam preču un pakalpojumu eksportam šogad bija vērojama pieauguma tempu samazināšanās, 3. ceturksnī pat nonākot negatīvā zonā. 4. ceturksnī eksports saglabāja iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni (0.0% pārmaiņas). Ņemot vērā augsto bāzi (t.sk. labo ražu 2012. gadā) un Liepājas Metalurga eksporta apjomu sarukumu, eksporta un rūpniecības sekmes pēdējā ceturksnī nebūt nav tik peļamas – bija vērojama izaugsmes atjaunošanās. Diemžēl ne uz ilgu laiku, rūpniecības sniegums janvārī, maigi sakot, nav bijis iepriecinošs (plašāks izklāsts šeit).

Reālais preču un pakalpojumu imports arī 4. ceturksnī ir samazinājies (par 3.0%), kas pie nemainīga eksporta līmeņa noteicis pozitīvu devumu (1.8 pp) IKP izaugsmē.

No nozaru viedokļa 4. ceturksnī lielākos devumus IKP veidoja pakalpojumu nozares – komercpakalpojumi un operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī valsts pārvalde. Salīdzinoši vājie rezultāti būvniecībā, enerģētikā un ieguves rūpniecībā bija gaidāmi, tomēr tirdzniecības vājais sniegums (tikai 1.7% pieaugums) ir nedaudz negaidīts – to noteica vairumtirdzniecības apjomu mazināšanās, jo mazumtirdzniecībā bija vērojams 4% kāpums.

2014. gadā IKP pieauguma tempi saglabāsies aptuveni 4% līmenī. Ja iepriekš prognozēs šāds vērtējums šķita pat konservatīvs, ar cerību uz labāku sniegumu, tad šobrīd nākas pakāpties atpakaļ pesimistiskajā zonā, jo prognozes par eksporta kā galvenā izaugsmes virzītāja lomas pakāpenisko atjaunošanos pēdējo notikumu fonā ir krietni pabalējušas.

Ukrainas un Krievijas saspīlējuma ietekme uz Latvijas ekonomisko izaugsmi būs negatīva, lai gan jāatzīst, ka tā nav viendabīga visās nozarēs un uzņēmumos. Minētie notikumi kopumā vājinās ārējo pieprasījumu. Tomēr svarīgi arī, kāda veida produkciju eksportē, piemēram, pieprasījums pēc zālēm un konserviem varētu arī nesamazināties vai pat pieaugt, vienlaikus ne pirmās nepieciešamības precēm, visdrīzāk, pieprasījums saruks.

Kopumā secinot, 2014. gads aizsācies ne vien ar eiro ieviešanu, bet arī ar jauniem izaicinājumiem Latvijas politikas veidotājiem, un, jo īpaši, – uzņēmējiem cīņā par eksporta tirgiem. Labā ziņa – mūsu uzņēmēji ne reizi vien ir apliecinājuši, ka spēj spītēt pretvējam.