Ražotāju cenas jūnijā nedaudz pieauga

2012. gada jūnijā ražotāju cenas Latvijā nedaudz pieauga, (par 0.2%), tomēr to gada pieauguma temps turpināja samazināties un sasniedza 2.3%.

1.attēls. Ražotāju cenu pārmaiņas, %.

Avots: CSP

Lielāko devumu ražotāju cenu mēneša pieaugumā – par spīti pasaules izejvielu (galveno lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī naftas) – cenu samazinājuma tendencei radīja ražotāju cenu kāpums tieši pārtikas un enerģijas ražošanā, turklāt straujāk auga šo nozaru preču cenas eksporta tirgum. Pārtikas ražošana vietējam tirgum mēneša laikā sadārdzinājās par 0.8%, bet eksportam – par 1.5%, savukārt enerģijas ražošana kopumā sadārdzinājās par 0.4%, bet iekšzemes tirgum – par 0.2%. Var pieņemt, ka elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares darbība, kas vērsta uz eksporta tirgu, sadārdzinājusies vairāk, lai gan detalizēti dati nav pieejami. Tiesa, enerģija nav galvenā uz eksportu orientētā nozare, taču arī kopējā ražotāju cenu indeksa kāpums eksportētajām precēm ir straujāks nekā vietējā tirgū pārdotajiem ražojumiem (attiecīgi 0.3 un 0.1%), būtiski atšķiroties tendencēm ieguves rūpniecībā (0.7% cenu kritums iekšzemes tirgum un kāpums par 0.9% ārējam tirgum) un ūdens, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanā (cenu kritums abiem tirgiem, bet lielāks vietējam).

Šādas cenu pārmaiņu atšķirības iekšzemē un ārējā tirgū pārdotās produkcijas ražošanā var radīt dažāds sortiments. Salīdzinājums ar atsevišķām tirdzniecības partnervalstīm ļauj spriest, ka cenu pārmaiņas jūnijā Latvijā nebija labvēlīgas no konkurētspējas viedokļa: Igaunijā, kura publicējusi datus par ražotāju cenu dinamiku, ražotāju cenu līmenis jūnijā kopumā nav mainījies, bet Lietuvā – būtiski samazinājies, it īpaši – eksportam ražotājām precēm. Nevar neatzīmēt naftas pārstrādes industrijas ietekmi, tomēr arī citu nozaru produkcijas ražošana eksporta tirgum Lietuvā kļuva lētāka. Tomēr tās pagaidām ir īslaicīgas svārstības un neliecina par konkurētspējas tendences maiņu.

Jūlijā pasaules tirgū atsākās naftas cenu pieaugums, un ātrs risinājums ne ES sankcijām pret Irānu, ne Sīrijas politiskajiem nemieriem nav rodams, tādējādi naftas tirgū nenoteiktība saglabājas augsta. Tikām parādās pirmie signāli, ka dažas lauksaimniecības kultūras cieš no sausuma: ASV sojas un kukurūzas cenas šī iemesla dēļ sasniegušas ļoti augstu līmeni un var nelabvēlīgi ietekmēt gan aizvietotājproduktu cenas, gan saistītās nozares, kur soja un kukurūza veido ievērojamu izmaksu daļu. Tuvākajā nākotnē Latvijā nav gaidāma būtiska ražotāju cenu samazināšanās pasaules cenu ietekmē. Taču mūsu uzņēmumu konkurētspēja var būtiski neciest, ja pasaules cenas līdzvērtīgi ietekmē arī galveno tirdzniecības partnervalstu ražošanas izmaksas.