Drupal

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

liva.ziedina — Wed, 17 Apr 2024 13:15:03 +0000

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes? liva.ziedina 17.04.2024 16:15

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Finanšu tirgus instrumentos iecenotās procentu likmes

Bieži politikas veidotāji un ekonomisti runā par “finanšu tirgus redzējumu” vai “finanšu tirgos iecenotajām likmēm”. Ko tieši tas nozīmē? Un kā no finanšu tirgus instrumentiem varam iegūt informāciju par nākotnē gaidāmajām likmēm?

Ir vairāki instrumenti, no kuriem varam iegūt informāciju par gaidāmajām procentu likmēm nākotnē, piemēram, nākotnes līgumu (futures) likmes un no bezriska procentu likmju termiņstruktūras aprēķinātās likmes.

Nākotnes līgumos iecenotās likmes

Nākotnes līgums ir vienošanās, kas iesaistītajām pusēm uzliek par pienākumu attiecīgi pirkt vai pārdot aktīvu noteiktā nākotnes datumā par noteiktu cenu. Ja runājam par naudas cenu, tad līgumā ietvertā cena izrietēs no procentu likmes. Par nākotnes datumu un cenu abas puses vienojas līguma noslēgšanas brīdī.

Lai vieglāk izprastu konceptu par nākotnes līgumu, naudas vietā izmantosim vienošanos par graudu pārdošanu nākotnē. Lai graudu audzētājs efektīvāk plānotu savas finanses un samazinātu nenoteiktību par graudu cenu rudenī, viņš var izvēlēties jau martā noslēgt nākotnes līgumu par graudu pārdošanu septembrī par noteiktu cenu. Graudu audzētājs apņemas septembrī piegādāt 5000 bušeļus (jo tieši bušeļos šie līgumi joprojām tiek mērīti, 5000 bušeļi ir apmēram 136 tonnas) kviešu par 29 262 ASV dolāriem. Ja šajā gadā ir bijusi slikta graudu raža un cena ir pakāpusies augstāk, graudu pārdevējam ir pienākums pārdot graudus par līgumā noteikto cenu un šajā gadījumā pārdevējs būs nosacīti zaudētājs. Savukārt, ja cena ir zemāka, graudu pircējam būs pienākums pirkt graudus par iepriekš noteikto cenu un graudu pārdevējs būs ieguvējs. Bet jebkurā gadījumā graudu ražotājs jau gada sākumā būs izvairījies no cenu svārstības un nenoteiktības par nākotnē saņemamajiem ieņēmumiem no graudu pārdošanas.

Līdzīgi tiek pārdoti arī nākotnes līgumi attiecībā uz naudas cenu jeb procentu likmēm. Darījumā iesaistītās puses slēdz līgumu par naudas summas apmaiņu, kas izriet no procentu likmēm. Parasti procentu likmju maksājuma noteikšanai tiek izmantotas etalonlikmes – eirozonā tās ir EURIBOR vai €STR. EURIBOR ir plašāk izmantotā eiro etalonlikme, kuru nākotnes līgumi tiek tirgoti biržā. Eiropā šādas biržas ir Eurex un Intercontinental Exchange (ICE). Dati par nākotnes līgumu cenām un tirdzniecības apjomiem tiek publicēti biržu mājaslapās un ir publiski pieejami, tātad jebkurš interesents var pārliecināties, piemēram, par 3 mēnešu EURIBOR nākotnes līgumos iecenotajām nākotnes likmēm.

Procentu likmju nākotnes līgumu cena izteikta kā 100 mīnus procentu likme. Piemēram, ja tirgus dalībnieki gaida, ka 3 mēnešu EURIBOR būs 3.69 % jūnijā, tad 3 mēnešu EURIBOR nākotnes līguma cena būtu 96.3100 (100-3.69 = 96.31).

Citos finanšu tirgus instrumentos iecenotās nākotnes likmes

Nākotnes līgumi nav vienīgais finanšu instruments, kas ļauj spriest par finanšu tirgus dalībnieku gaidām par procentu likmēm nākotnē – finanšu matemātika mums no jebkuras kvalitatīvas procentu likmju termiņstruktūras ļauj aprēķināt nākotnes likmes (forward rates), tādā veidā iegūstot informāciju par netieši iecenotām nākotnes likmēm. Piemēram, lai aprēķinātu, kāda ir finanšu instrumentos iecenotā vidējā naudas tirgus gada procentu likme pēc 1 gada, var izmantot 1 un 2 gadu mijmaiņas darījumu likmes un aprēķināt 1 gada likmi pēc 1 gada (1. attēls).

No mijmaiņas darījumiem aprēķinātās nākotnē iecenotās procentu likmes savā darbā plaši izmanto monetārās politikas veidotāji un pētnieki. Eirozonas naudas tirgus nākotnes īstermiņa likmju novērtēšanai parasti izmanto mijmaiņas darījumu līgumu likmes, kuru pamatā ir eiro īstermiņa likme (€STR). Nedaudz sarežģītāki modeļi kā piemēram Nelson-Siegel-Svensson modelis ļauj modelēt likmju termiņstruktūru un aprēķināt šādas nākotnē iecenotās procentu likmes jebkuram termiņam.

Šādi procentu likmju nākotnes līgumi un aprēķinātās nākotnes likmes ietver vērtīgu informāciju – tie norāda uz finanšu tirgus dalībnieku gaidām un uzskatiem par nākotnē gaidāmo procentu likmju trajektoriju. Šīs gaidas tiek veidotas, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus, inflāciju, monetāro politiku, kā arī citus makroekonomiskos un finanšu indikatorus un gaidas par tiem nākotnē. Tāpat šie instrumenti tiek aktīvi tirgoti un ļoti ātri ieceno jaunāko informāciju. Tā kā šīs gaidas tiek noteiktas no reāliem darījumiem, kas nozīmē, ka dalībniekiem ir finansiālas saistības attiecībā pret savām prognozēm jeb skin in the game, dalībnieki veic rūpīgu tirgus izpēti, un šīs gaidas ir salīdzinoši labi pasargātas no interešu konflikta. Lai arī to precizitāti var ietekmēt dažādas tirgus nepilnības kā zema likviditāte un, mazākā mērā, arī laika un riska prēmija, kā arī finanšu tirgus instrumentu cenas var pārreaģēt uz kādu konkrētu informāciju, tomēr, rūpīgi izvēloties atbilstošos instrumentus, tie sniedz salīdzinoši objektīvu un aktuālu informāciju par nākotnes likmju redzējumu. Protams, jāatceras, ka, lai gan procentu likmju gaidas, kas izriet no finanšu tirgus instrumentiem, ir noderīgs indikators par procentu likmju virzību nākotnē, tas nav pilnīgi drošs pareģojums.

Saskaņā ar nākotnes līgumu cenām, finanšu tirgus dalībnieki gaida, ka 3 mēnešu EURIBOR šī gada jūnijā būs 3.69 %, pēc tam turpinās samazināties un 2024. gada beigās būs 3.11 %, bet 2025. gada beigās atradīsies jau pie 2.53 % (2. attēls ). Tikmēr no €STR mijmaiņas darījumiem aprēķinātās nākotnes likmes norāda uz vienu ECB noguldījumu iespēju likmes (DFR) samazinājumu šī gada jūnijā, kam sekotu vēl 2 likmju samazinājumu līdz 2024. gada beigām. 2025. gadā ECB noguldījumu iespēju likme varētu tikt samazināta vēl 4 reizes.

Aptauju dati

Vairākas institūcijas, piemēram, ECB eirozonā, ziņu aģentūras Bloomberg un Reuters regulāri aptaujā tirgus dalībniekus un pētniekus par viņu redzējumu attiecībā uz centrālo banku lēmumiem, procentu likmju un ekonomikas attīstību. ECB veiktie apsekojumi ir publiski un ir pieejami bez maksas.

Monetāro analītiķu apsekojums

ECB regulāri aptaujā tirgus dalībniekus par gaidām attiecībā uz galvenajiem monetārās politikas instrumentiem, finanšu tirgus nosacījumiem un ekonomikas attīstību nākotnē. Monetāro analītiķu apsekojums (Survey of Monetary Analysts, SMA) tiek veikts 8 reizes gadā pirms katras ECB Padomes sanāksmes par monetārajiem jautājumiem, un tā rezultāti tiek publicēti ECB mājaslapā.

Saskaņā ar 2024. gada aprīļa apsekojuma atbilžu mediānu, tirgus dalībnieki gaida, ka ECB sāks samazināt galvenās procentu likmes 2024. gada jūnijā, 2024. gada beigās ECB būs veikusi 4 likmju samazinājumus 25 bāzes punktu apmērā, un ECB noguldījumu iespējas likme būs 3.0 % (3. attēls ).

Profesionālo prognozētāju apsekojums

ECB Profesionālo prognozētāju apsekojums (Survey of Professional Forecasters (SPF)) apkopo informāciju par gaidāmajām likmēm, iekšzemes kopprodukta izaugsmi, bezdarbu, kā arī par gaidāmajām ECB galvenajām politikas likmēm eirozonā dažādiem laika periodiem, sākot no šī gada līdz ilgtermiņa prognozēm. Apsekojums tiek veikts četras reizes gadā, un tajā piedalās eksperti no finanšu un ne-finanšu nozares uzņēmumiem, kā arī ekonomikas pētniecības institūcijas. Salīdzinot ar SMA, šajā apsekojumā respondentu loks ir plašāks, bet apsekojums tiek veikts retāk un galvenais uzsvars ir uz makroekonomikas rādītāju prognozēm.

Saskaņā ar jaunāko SPF apsekojumu, kurš tika publicēts 2024. gada 26. janvārī, respondenti gaida, ka ECB galvenā refinansēšanas likme (MRO) pirmo reizi tiks samazināta 2024. gada trešajā ceturksnī, bet līdz 2024. gada beigām tiks veikti 3 likmju samazinājumi 25 bāzes punktu apmērā.

Atšķirībā no finanšu tirgus instrumentos iecenotās informācijas, aptauju dati ir nedaudz abstraktāki un var būt pakļauti vairākām ietekmēm (biases). Aptauju dalībnieki ir katrs ar savu pieredzi un zināšanām kādā konkrētā jomā, turklāt pārstāv kādu iestādi, kas var ietekmēt to, kādā virzienā tiek izteiktas prognozes. Aptauju dalībniekiem var būt interese savas prognozes izteikt sev vēlamajā virzienā, zinot, ka politikas veidotāji tām rūpīgi seko līdzi, un tādā veidā mēģināt ietekmēt politikas veidotāju lēmumus. Aptauju dalībnieki savas prognozes var izteikt brīvāk, jo parasti nepastāv finansiālas saistības, ja viņu prognozes nepiepildās. Nereti aptauju dalībnieku konkrētās atbildes tiek publicētas, dažkārt pat tās tiek svērtas atkarībā no aptauju dalībnieka reitinga, kas tiek noteikts, balstoties uz iepriekšējo prognožu precizitāti, un tā palīdzot saglabāt prognožu objektivitāti. Papildus tam aptauju dati vienmēr būs novēloti laikā un vienmēr būs jauna informācija, kas aptaujās nebūs ietverta – ja finanšu tirgus instrumenti nekavējoties atspoguļo no jauna ienākušos informāciju, aptaujas tiek veiktas konkrētā laika posmā, pēc tam tiek apkopotas un tikai tad publicētas.

Starptautisko institūciju publikācijas, intervijas

Starptautiskās institūcijas regulāri publicē tautsaimniecības apskatus, kas nereti ietver arī šo institūciju nākotnes perspektīvu vērtējumu. Piemēram, ECB pēc katras ECB Padomes sanāksmes par monetārās politikas jautājumiem publicē ne vien paziņojumu presei, bet arī preses konferences norakstu, kas ietver ECB vērtējumu par ekonomisko aktivitāti, inflāciju, riskiem un finanšu nosacījumiem. Turklāt tas pieejams arī latviešu valodā. Papildus tam ECB regulāri publicē pārskatus, kas detalizēti atspoguļo tautsaimniecības un finanšu tirgu norises. Tāpat var sekot līdzi runām un intervijām ar ECB Padomes un valdes locekļiem, kas ir vērtīgs papildinājums citiem informācijas avotiem un nereti atklāj redzējumu par ECB politikas virzību nākotnē.

Kopsavilkums

Ir plašs avotu loks, kas ļauj novērtēt iespējamo procentu likmju virzību nākotnē – sākot no pavisam tieši uztveramām intervijām un ziņojumiem, līdz pat gaidām, kas aprēķināmas, izmantojot ekonometriskos modeļus. Katram no tiem ir priekšrocības un trūkumi, bet vispilnīgāko informāciju šie avoti sniedz, ja analizē tos kompleksi. Tai pat laikā nav nepieciešama piekļuve maksas pakalpojumiem un nav jābūt finanšu analītiķim vai ekonomistam, lai spētu uztvert signālus par to, kur procentu likmes varētu virzīties nākotnē, un pieņemt atbilstošus lēmumus.

Apkopojot informāciju par analītiķu prognozēm un nākotnē gaidāmajām procentu likmēm, kas izriet no finanšu instrumentiem, redzam, ka kopumā ekspertu un finanšu tirgus dalībnieku gaidas norāda uz ļoti līdzīgu īstermiņa likmju virzību nākotnē.

Vairums indikatoru norāda, ka pirmais likmju samazinājums varētu notikt 2024. gada jūnijā, bet līdz gada beigām visdrīzāk būs 3-4 likmju samazinājumi 25 bāzes punktu apmērā un 2024. gada beigās ECB noguldījumu iespējas likme varētu būt ap 3.00-3.25 %. 2025. gada laikā varētu būt vēl 2-3 likmju samazinājumi, ECB noguldījumu likmei atrodoties pie 2.25-2.5 % līmeņa.

Likes

Image author

Angela Morant/ECB

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Tags

Summary

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Kā dīkstāves pabalsti maina darbinieku prasmju kompozīciju uzņēmumos?

liva.ziedina — Tue, 16 Apr 2024 06:31:55 +0000

Kā dīkstāves pabalsti maina darbinieku prasmju kompozīciju uzņēmumos? liva.ziedina 16.04.2024 09:31

Šajā pētījumā analizēts, kā dīkstāves pabalsti ietekmēja darbinieku prasmju profilu Latvijas uzņēmumos Covid-19 pandēmijas laikā. Analīzē izmantoti anonimizēti dati par uzņēmumiem un to darbiniekiem Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Pētījuma rezultāti liecina, ka:

tiem darbiniekiem, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, ir statistiski nozīmīgi lielāka varbūtība saglabāt darbu esošajā darbavietā nekā līdzvērtīgiem darbiniekiem, kuri dīkstāves pabalstus nesaņēma;
šis efekts ir vērojams arī vairākus mēnešus pēc pabalsta saņemšanas perioda beigām. Turklāt pētījuma rezultāti liecina, ka pozitīvā ietekme uz nodarbinātības varbūtību ir vienāda visiem prasmju līmeņiem;
neraugoties uz to, dalība dīkstāves pabalstu programmā ir saistāma ar uzņēmuma darbinieku prasmju profila pasliktināšanos. Proti, uzņēmumos, kuri saņēma dīkstāves pabalstus, darbvietas vairāk saglabāja darbinieki ar samērā zemām prasmēm;
tā iemesls ir samērā zemie pabalsta "griesti", kas samazina pabalstu pievilcību augstāk kvalificētiem un labāk atalgotiem darbiniekiem un motivē uzņēmumus novirzīt atbalstu zemākas kvalifikācijas darbiniekiem.

Tādējādi dīkstāves pabalstu negatīvā ietekme uz darbinieku prasmju profilu uzņēmumos nav saistīta ar to, ka dīkstāves programma būtu mazāk efektīva augstas kvalifikācijas darbiniekiem, bet drīzāk tās ir sekas programmas plānojuma elementam – zemiem pabalsta griestiem.

Attachments title

PIELIKUMS

Likes

Image author

Latvijas Banka

Subtitle

Pētījums 2/2024

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Tags

darba tirgus

PDF URLS (Paragraphs)

Faila url

Pētījums 2/2024

Papīra origami – 2. Locīsim Eiropas un Latvijas papīra ražotāju un poligrāfijas nozaru sekmes

liva.ziedina — Mon, 15 Apr 2024 05:01:23 +0000

Papīra origami – 2. Locīsim Eiropas un Latvijas papīra ražotāju un poligrāfijas nozaru sekmes liva.ziedina 15.04.2024 08:01

Latvijas mērogā šīs nozares ir nelielas – Latvijas papīra izstrādājumu un poligrāfijas nozares kopā veido 0.5 % no kopējās visas tautsaimniecības pievienotās vērtības. Bet atgādināšu, ka tās ir uzskatāmas par meža nozares saimes dalībniecēm, jo izmanto koksnes produktu – papīru. Papīra ražošanas ķēdes posma trūkuma dēļ Latvijā mēs par šīm nozarēm mēdzam aizmirst un meža nozares analīzē fokusējamies tikai uz mežsaimniecību, kokrūpniecību un mēbeļu ražošanu. Tomēr šī varētu būt iespēja mums tik svarīgo koksnes resursu izmantot ar lielāku pievienoto vērtību un nozaru lomu kāpināt.

Galvenais šo divu rakstu jautājums ir – vai jauniem uzņēmumiem papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozarēs būtu vieta? Pasaules mērogā daļēju atbildi guvām jau pirmajā rakstā, saprotot, ka pēc papīra un papīra izstrādājumiem pieprasījums nākotnē turpinās augt, tomēr ne visos segmentos – drukas nozarei un tai nepieciešamā papīra ražošanā vieglas dienas nesolās, savukārt iepakojuma jomā ir ļoti plašas iespējas. Bet vai varam mērogot pasaules situāciju uz Latviju? Kas mums traucē attīstīt šīs nozares? To skatīsim, iedziļinoties nacionālajās un reģionālajās īpatnībās un datos.

Raksts īsumā

Eiropas valstis veido piekto daļu no globālā papīra masas, papīra un poligrāfijas izstrādājumu tirgus. Lielākās Eiropas neto eksportētājas (eksports mīnus imports) ir Zviedrija, Somija un Vācija. Latvijas artavu bez palielināmā stikla ir grūti saskatīt.

Latvijā ir koksnes izejmateriāls, bet praktiski vairs nav celulozes un papīra ražošanas starpposma. Bagātā papīrrūpniecības vēsture palikusi vairs tikai sentimentālās atmiņās, bet mūžam dzīvi ir tikai veci mīti. Šī posma iztrūkums sadārdzina tālākapstrādes produktu ražošanas izmaksas un ierobežo starpnozaru sadarbības sinerģiju.

Eiropas celulozes un papīra masas ražošanas līdervalstīm ir ļoti augsts ražīgums, ļaujot labi pelnīt uzņēmējiem un darbiniekiem. Tas gan prasa apjomīgus kapitālieguldījumus. Poligrāfijā pievienotā vērtība ir divtik zemāka, lai gan tā nodarbina tikpat daudz strādājošos kā papīra un papīra izstrādājumu ražošanā.

Eiropā ir lielāki uzņēmumi – lieli cinīši tomēr gāž lielākus vezumus. Papīra un papīra izstrādājumu ražošanā lielāko apgrozījuma daļu izgroza lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem. Latvijā tādu šajā nozarē nav. Savukārt poligrāfijas uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem Latvijā ir trīs, un tie nodrošina pusi no nozares apgrozījuma, apsteidzot pat Eiropas Savienības (ES) vidējos rādītājus.

“Padziļināta analīze” atklāj: lai kļūtu par vienradzi, uz pasauli jāskatās ačgārni. It kā joks, bet tomēr nē – ielauzties nozarē, kur ekonomiskie rādītāji sola vien bēdu ieleju, un kļūt par līderi, visticamāk, ar standarta pieejām nevar. Tomēr apbrīnas vērts ir arī pakāpeniskas izaugsmes ceļš.

Pārliecinošā izaugsmes tendence rada maldīgu iespaidu, ka uzņēmumu sekmes šajās nozarēs ir nesatricināmas un virzība ir iespējama tikai augšup, tā gluži nav – tas ir barjerskrējiens, pārvarot arvien jaunus izaicinājumus. Ja atskatāmies nesenākā pagātnē, tad pamatīgu šūpošanos radīja pandēmija.

Ģeopolitiskie kūleņi aizvien rada jaunus izaicinājumus – Eiropas un Ķīnas sadarbības loma celulozes, kokmateriālu un papīra izstrādājumu apritē nav mazsvarīga, un Suecas kanāls ir svarīgs pārvadājumu ceļš. Viļņojas arī iekšēji ūdeņi.

Vai jauniem uzņēmumiem papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozarēs būtu vieta? Poligrāfijā – kamēr septiņi ekonomisti mēra, tikmēr viens vienradzis skeptiķiem nogriezis argumentus. Savukārt papīra un papīra izstrādājumu ražošanā tik lekna zāle zeļ, ka nav skaidrs, kāpēc te neganās jau vienradžu pulks.

Eiropas valstis veido piekto daļu no globālā papīra masas, papīra un poligrāfijas izstrādājumu tirgus

Pēdējos 20 gados ES valstu loma papīra masas un papīra un kartona ražošanā ir mazinājusies, ražošanas apjomiem uzrādot samazināšanās tendenci (1. attēls), vienlaikus pasaulē ražošanas apjomi turpināja augt. Vienīgā joma, kur ES-27 artava pieaug, ir nekoksnes šķiedru masas ražošana, kas apjomu izteiksmē gan ir maza papīra izejvielu daļa (2. attēls), tomēr tā varētu nākotnē augt. Neraugoties uz Eiropas artavas mazināšanos, tā tomēr veido 1/5 no globālā ražošanas apjoma, tātad ietekme uz globālajiem procesiem ir nozīmīga.

Eiropas valstu vidū Zviedrija un Somija ir lielākās celulozes un papīra masas eksportētājas (3. attēls). Vislielākais eksporta apjoms no Eiropas valstīm gan ir Vācijai – tai ir lielākais papīra iepakojuma, citu papīra izstrādājumu, kā arī poligrāfijas produktu eksports. Tomēr vienlaikus tā arī daudz importē. Vācija ir milzīgs tirgus, lielas ir gan pašu patēriņa, gan papīra kā eksporta produkcijas izejmateriāla un iepakojuma vajadzības. Tādēļ līdzās nozīmīgam importam Vācija arī apjomīgi pati rada gan papīra izstrādājumus, gan iespieddarbus. Te tiek vests, pakots, apstrādāts un pārstrādāts, un atkal pārdots un vests – attiecīgi ir arī liels iepakojuma patēriņš.

Latvijas papīra masas un papīra ražošanas loma ar mūsu mazo ekonomikas apmēru ir necila – lielākais ražošanas apjoms un visaugstākais īpatsvars ES-27 kopējā sniegumā ir makulatūras ražošanā (4. attēls), kur sasniedzam 0.2 % no ES makulatūras ražošanas kopapjoma.

Nedaudz ražojam arī papīru un kartonu, bet krietnu vairākumu papīra (drukas un citām vajadzībām) tomēr nākas importēt (5. attēls).

Latvijā ir koksnes izejmateriāls, bet praktiski vairs nav celulozes un papīra ražošanas starpposma

Grāmatā “Poligrāfija. Materiāli. Papīrs” ir plaši aprakstīta Latvijas papīrrūpniecības vēsture – kā pirmā ražotne uzskatāma 1646. gadā uzbūvētās papīra dzirnavas Tomē. Par papīra ražošanas pirmsākumiem Līgatnē ziņas ir pretrunīgas – zviedru arhīvos minēts, ka papīra ražošana uzsākta 17. gs., bet fabrikas atskaitēs minēts 1770. gads. Līgatnē papīru ražoja no lina lupatām, un koksni sāka izmantot tikai 19. gs. 2. pusē.

19. gs. beigās Latvijā papīrrūpniecība sāka strauji attīstīties, un 1913. gadā jau 20 fabrikās ražoja papīru un kartonu, nodarbinot 3200 strādniekus. Lielākais celulozes un papīra ražotājs bija Slokas celulozes un papīra kombināts (1895. g.). Vēl minamas Līgatnes papīrfabrika (1815. g.), Juglas papīrfabrika (1884.g., sākotnēji saukta “Ed.Bruno un Ko”), Jaunciema papīrfabrika (1885. g.), Rankas kartona fabrika (1897. g.), Staiceles papīrfabrika (1898. g.), Ogres kartona fabrika (1906. g.).

Mūsdienu Latvijā par strādājošu var uzskatīt vien Līgatnes papīrfabriku, kas 2023. gadā atjaunoja papīra ražošanas līniju. Tomēr kopumā mūsdienās tehnoloģijas un iekārtas ir būtiski mainījušās, ir citas prasības kā par ietekmi uz vidi, tā darba vidi, un ar senu iekārtu atjaunošanu vairs nepietiek, lai ražotu konkurētspējīgu produkciju, izpildītu visas vides prasības un nodrošinātu labi apmaksātas un tīkamas darba vietas.

Diemžēl atmiņas par vecā stila ražošanu neļauj pārvarēt arī senus aizspriedumus, kas mūsdienu tehnoloģiju kontekstā vairs nav aktuāli. Mūsdienās celulozes ražotnes pašas ražo sev un citiem siltumu un elektroenerģiju, ūdeni attīra un izmanto atkārtoti, industriālās ražotnes lieliski sadzīvo ainavā ar ūdenstilpēm, pirmsskolas un skolas izglītības iestādēm un mājokļiem. Jau 2002. gadā, kad dienas kārtībā bija jautājums par celulozes rūpnīcu Latvijā, “vidējā latvieša” aizspriedumi neatbilda ražošanas apstākļu realitātei – te, piemēram, 2002. gada atstāsts par tā brīža jaunāko celulozes rūpnīcu Somijā. Pa šo laiku tehnoloģijas ir vēl attīstījušās un vides aizsardzības prasības ir vēl krietni augstākas.

Tolaik bija politiķi, kas masīvi centās šos aizspriedumus vairot savu politisko nolūku labā. Tomēr tie nebija aizspriedumi, kas tolaik kļuva par galveno šķērsli ārvalstu investoru piesaistē un investīcijām celulozes rūpnīcā. Galvenais ieceru neīstenošanās iemesls bija investoru prasības par koksnes izejmateriāla nodrošinājumu, kā arī valdību maiņas un nacionālās investīciju piesaistes īpatnības. Atskats uz tā laika argumentāciju te un te.

Secīga ražošanas ķēde mazinātu pārvadājumu vajadzības (tātad arī izmaksas un izmešus) un ļautu izmantot dažādu produktu ražošanas un starpnozaru sinerģiju. Somijas rūpnīcas aprakstā minēti piemēri, kādas sadarbības iespējas izmanto rūpnīcu ķēde, bet vēl plašāk var iespaidu gūt, palasot Metsä Fibre grupas ražotņu aprakstus. Lai kādi toreiz bija apstākļi un argumenti, bet diemžēl šobrīd Latvija, kurai ir pieejams koksnes izejmateriāls, to eksportē, lai pēc tam citur saražoto papīru (galvenokārt no Skandināvijas valstīm) importētu, tad papīru atkal pārstrādātu, piemēram, ražotu grāmatas, un tad tās atkal eksportētu.

Eiropas celulozes un papīra masas ražošanas līdervalstīm ir ļoti augsts ražīgums, ļaujot labi pelnīt uzņēmējiem un darbiniekiem

Papīra un papīra izstrādājumu ražošanā Somija un Zviedrija ir sasniegusi īpaši augstus ražīguma rādītājus (6.a. attēls). Detalizētāka eksporta struktūra un Skandināvu ražotņu piemēri ļauj secināt, ka labie rādītāji lielā mērā ir sasniegti tieši nepārtrauktas ražošanas ķēdes dēļ, kur starp koksnes izejmateriālu un papīra izstrādājumu ražošanu ir arī celulozes ražošana, bez materiālu liekas stumdīšanas turp un atpakaļ pāri valstu robežām. Somijā un Zviedrijā meža nozares ietvaros ir vairākas lielu uzņēmumu grupu ražotņu ķēdes – sākot ar kokapstrādi, celulozes ražošanu un tālāk secīgi kartona, iepakojuma un citu papīra izstrādājumu ražošanu. Kopā tas veido apskaužamus ražīguma rādītājus – augstu peļņu un algas.

Poligrāfijā ražīgums ES-27 valstīs vidēji ir gandrīz divas reizes zemāks nekā papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (6.b. attēls). Pievienotās vērtības struktūrā redzams, ka poligrāfijas izstrādājumu ražošanā darba samaksas fonds praktiski visām valstīm veido lielāko īpatsvaru – vidēji ES-27 61 % no poligrāfijas nozares pievienotās vērtības (papīra ražošanā – 54 %). Ja salīdzinām šīs divas nozares, tad abas ES-27 vidēji 2017.-2021. gadā nodarbinājušas gandrīz vienādu darbinieku skaitu (0.3 % no kopējiem nodarbinātajiem katra), tomēr radītā pievienotā vērtība papīra un papīra izstrādājumu ražošanā ir divas reizes lielāka (attiecīgi 0.4 % un 0.2 % no kopējās pievienotās vērtības). Lielāks nolietojuma īpatsvars papīra ražošanā norāda uz kapitālintensīvāku ražošanu, kas ir viens no galvenajiem šķēršļiem šobrīd papīrrūpniecības atjaunošanai Latvijā.

Latvijas sekmes ir pieticīgas – papīra un papīra izstrādājumu nozaru ražīgums ierindojas priekšpēdējā vietā ES valstu saimē, ar ražīgumu, kas no līderes Somijas atpaliek 7 reizes. Lai gan kopējais ražīgums poligrāfijas nozarē visā ES ir divtik zemāks nekā papīra ražošanā, tomēr Latvijas sniegums ir krietni priecējošāks – joprojām gan zem vidējā ES-27 līmeņa, bet no līderes Austrijas atpaliekam vairs “tikai” 2.7 reizes.

Eiropā ir lielāki uzņēmumi – lieli cinīši tomēr gāž lielākus vezumus

Viena no Latvijas tautsaimniecības atpalicības problēmām ir vidēji mazāki uzņēmumi, kuriem ir mazāka jauda un pieejamais finansējums, lai radītu inovācijas un kļūtu par straujākas izaugsmes līderiem. Papīra un papīra izstrādājumu ražošanā tiešām vērojamas būtiskas strukturālas atšķirības salīdzinājumā ar ES-27 vidējiem rādītājiem (7.a. attēls). Ja ES-27 lielāko neto apgrozījuma daļu veido uzņēmumi ar 250 un vairāk nodarbinātajiem, tad Latvijā šajā nozarē nav neviena tāda uzņēmuma (liekākais papīra izstrādājumu ražotājs ir SIA "Stora Enso Packaging", kurš saskaņā ar Lursoft datiem nodarbina 178 darbiniekus).

Poligrāfijas izstrādājumu ražošanā ir gluži cita situācija – mums ir 3 uzņēmumi ar vairāk nekā 250 darbiniekiem (SIA " Livonia Print", AS "Printful Latvia", SIA "PNB Print"), kas nodrošina pusi no nozares apgrozījuma un apsteidz ar šo ietekmi ES-27 vidējo rādītāju (7.b. attēls). No kā var secināt, ka poligrāfijas nozare mums ir labāk attīstīta.

Lai kļūtu par vienradzi, uz pasauli jāskatās ačgārni

Ja palūkojamies uz Latvijas uzņēmumu sniegumu pēdējos desmit gados, tad kopumā uzņēmumi ir auguši, bet šo izaugsmi galvenokārt virza divi lielākie uzņēmumi “Livonia Print” un “Printful Latvia”. Pirmais savus rezultātus sasniedzis pakāpeniski, soli pa solim, kamēr otrais – ienācis 2017. gadā un aizlecis galopā, neievērojot nekādas pakāpeniskuma un vidējā latvieša pieticīguma “pieklājības normas” un kļūstot par Latvijas pirmo vienradzi. Ja labi ieskatās, tad zelta vienradža ragu var redzēt pat 8. attēlā.

Gluži uz līdzenas vietas “Printful Latvia” gan neradās, tas ir viens no “Draugiem Group” zīmoliem, kur nestandarta jaunuzņēmumu domāšana jau ielikta šūpulī. Ja neticiet, ka viņi skatās ačgārni, tad aplūkojiet šo mājaslapu Draugiem Group.

Strauju sekmju gūšana ir apskaužama un apbrīnojama, tomēr nepastumsim ēnā arī pakāpeniskas izaugsmes ceļa izvēles. SIA “Livonia Print” ir visjaudīgākais grāmatu izgatavošanas uzņēmums Latvijā, nu jau vairs ne tikai Latvijā, bet arī Ziemeļeiropā. Desmit gadu laikā tā apgrozījums ir gandrīz trīskāršojies un darbinieku skaits dubultojies. Pagaidām gan uzņēmums uz citu nozares uzņēmuma fona galvenokārt izceļas ar līderību apgrozījuma un darbinieku skaita ziņā, citi finanšu dati nav tik iespaidīgi – rentabilitātes rādītāji un citi relatīvie rādītāji nav izcilākie nozarē (9. attēls). Tomēr ņemot vērā uzņēmuma ieguldījumus attīstībā, pievienotās vērtības kāpums neizpaliks, un nešaubos, ka uzņēmums vēl izgriezīs ne vienu vien pogu Eiropas konkurentiem.

Pārliecinošā izaugsmes tendence rada maldīgu iespaidu, ka uzņēmumu sekmes šajās nozarēs ir nesatricināmas un virzība ir iespējama tikai augšup

Pandēmija krietni sapurināja papīra izstrādājumu ražotājus – sākotnējie ierobežojumi, piegāžu ķēžu traucējumi, darbinieku slimošana radīja robu ražošanas procesos, tāpēc jaudu noslodze piedzīvoja rekordlielu kritumu abās nozarēs (10. attēls). Cenu pieauguma dēļ apgrozījuma dati to neatklāj. Vienlaikus daudziem radās laiks un vēlme lasīt grāmatas, pieauga arī attālinātā iepirkšanās – tātad pieprasījums pēc iepakojuma. Ražotāji sāka saskarties ar papīra deficītu, ko var redzēt arī materiālu kā ražošanu ierobežojoša faktora novērtējumos (11. attēls) – pieprasījums pēc papīra krietni pārspēja ražotāju ražošanas kapacitāti, papīra ražotāji pat ieviesa kvotas. Šajos apstākļos sāka augt papīra cenas, ko pēcāk vēl vairāk pastiprināja citi izmaksu kāpumi, īpaši Krievijas iebrukuma Ukrainā satricinātās energoizmaksas.

Lai nodrošinātos ar preci un pagūtu veikt pasūtījumus par zemākām cenām, klienti (piemēram, izdevniecību pasūtījumi grāmatu ražotājiem) sāka laikus pasūtīt priekšdienām, attiecīgi pandēmijai izsīkstot, noliktavas bija piepildītas ar krājumiem. Tas iemeta nozares jaunā izaicinājumu grāvī – straujā pieprasījuma kritumā. 13. attēlā redzams, kā 2023. gadā Latvijas poligrāfijas nozarē samilza pieprasījuma kā ražošanu ierobežojoša faktora ietekme.

Pieprasījuma kritums lika grāmatu un citu papīra izstrādājumu ražotājiem strauji mazināt ražošanas apjomus, tāpēc tieši šīm divām nozarēm krietni saruka jaudu noslodze, un tā joprojām atpaliek no vidējā vēsturiskā līmeņa.

Ģeopolitiskie kūleņi aizvien rada jaunus izaicinājumus, viļņojas arī iekšēji ūdeņi

Varētu likties, ka nu jau pamazām noliktavu krājumi varētu izsīkt un pieprasījums stabilizēties, bet nozari joprojām ietekmē ģeopolitiska viļņošanās – karš Ukrainā, Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukums kravas kuģiem Sarkanajā jūrā un ūdens līmeņa samazināšanās Panamas kanālā ir radījuši izaicinājumus preču pārvadājumos. Skandināvu papīra ražotājiem nākas saķert galvas eksporta noieta nodrošināšanā virzienos, kur piegādes ceļš vijas caur Suecas kanālu. Aptuveni 10–15 % no Zviedrijas kopējā meža nozares (galvenokārt celulozes, papīra un zāģmateriālu izstrādājumu) eksporta iepriekš tika nosūtīti pa Suecas kanālu un Sarkano jūru klientiem Tuvajos Austrumos un Āzijā. Traucēta kuģošana pa Suecas kanālu sadārdzina un paildzina piegādes, un daļa no šī eksporta paliek nerealizēta, īpaši Ķīnas virzienā. Šie procesi Eiropā īstermiņā varētu samazināt cenas, bet, atjaunojoties piegādēm, celulozes un papīra cenas atkal varētu pieaugt. Grūti prognozēt visus procesus, bet ir skaidrs, ka viļņošanās turpināsies. Šobrīd to Latvijā vēl tik izteikti nejūt, jo Latvijas ražotājiem ir cits ārējās tirdzniecības partnervalstu loks, tomēr atbalsis ir neizbēgamas tiešā vai netiešā veidā.

Koksnes kā resursa pieejamību diktē ne tikai brīvais tirgus, to ietekmē arī dažādi valstu tarifi, sankcijas un citi ārējās tirdzniecības ierobežojumi, un Latviju kā Eiropas valstu saimes dalībnieci tieši skar Eiropas likumdošanas ietvars, kas saistībā ar meža resursiem šobrīd ir dažādu pārmaiņu krustcelēs. Eiropas valstis lēmušas paplašināt ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, kas mazinās koksnes pieejamību Eiropā. Savukārt plānotie grozījumi “Direktīvā (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu” paredz mazināt koksnes izmantošanu siltumenerģijas ražošanai, kas savukārt palielinātu iespējas šo resursu izmantot papīra un kartona ražošanā. Latvija gan, ņemot vērā esošo meža nozares produktu struktūru, iebilst pret šiem grozījumiem.

Līdzās pasaules un Eiropas viļņošanās izaicinājumiem Latvijas nozares saskaras arī ar pārmaiņām iekšzemē. Koksnes resursa pieejamību Latvijā ietekmē arī nacionālā likumdošana, piemēram, Satversmes tiesas nesen pieņemtais lēmums procesā, kurā tika skatīta Latvijas vides organizāciju ierosinātā lieta par mazāka caurmēra koku ciršanu. Tomēr tā kā Latvijā papīra ražošana nav attīstīta, un papīra izstrādājumu un poligrāfijas nozares papīru un kartonu importē, tad uz resursa pieejamību skatīsies plašākā mērogā.

Tomēr ir Latvijas likumdošanas grozījumi, kas tiešāk skar arī pašu poligrāfijas nozari. 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā drukas nozarē sen gaidītā samazinātā 5 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme grāmatām un periodikas izdevumiem iespieddarba formā un visos elektroniska izdevuma formātos, kā arī abonentmaksām. Iepriekš par elektronisko grāmatu pirkumiem bija jāmaksā 21 % PVN, bet par drukātajām grāmatām – 12 %. Pieprasījuma lēcienu gan tas neradīja, un nepietiekams pieprasījums noskaņojuma rādītājos ierobežojošo faktoru vidū joprojām tiek atzīmēts kā būtiskākais. Mazā nodokļu likmes izmaiņu ietekme gan arī nepārsteidz, atkal pie vainas ir mērogs – Latvijas lielākie uzņēmumi ir vērsti uz eksportu, piemēram, “Livonia Print” teju visu saražoto produkciju eksportē, tāpēc to Latvijas patēriņa nodokļa likmes skar maz. Šīs PVN likmes vairāk varētu ietekmēt izdevējus un uz iekšzemes pakalpojumiem vērstos drukas nozares uzņēmumus. Te gan jāpiebilst, ka PVN samazināšanai noteikti bija plašāks konteksts un mērķis bija palielināt pieejamību informācijai un literatūrai iedzīvotāju intelektuālās kapacitātes kāpināšanai.

Vai jauniem uzņēmumiem papīra un papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozarēs būtu vieta?

Kā aplūkojām iepriekšējā rakstā, poligrāfijā pieprasījuma prognozes nesola labus laikus, tas attiecas visvairāk tieši uz papīra drukas jomām – avīzēm, žurnāliem, grāmatām. Kā pierāda “Printful Latvia” piemērs, ir iespēja ne vien ielauzties drukas nozarē (tiesa, ne gluži papīra drukas jomā), bet arī pastumt visus skeptiķus malā un kļūt par vienradzi. Kopumā ražīguma un pelnītspējas uzlabošanas iespējas nozarē noteikti ir – vairākums ES-27 valstu šajā nozarē sasniedz augstāku pievienoto vērtību uz nodarbināto. Bet domāju, ka Latvijas uzņēmumi jau apņēmīgi dodas šajā virzienā – lielākie nozares uzņēmumi investē un aug, un kādā brīdī šīs investīcijas arī nesīs augļus. Mazākiem uzņēmumiem, iespējams, tomēr ir vērts mest kauliņus kopā, lai sasniegtu lielāku efektivitāti un jaudu attīstībai.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošanā situācija izskatās pavisam citādāk – šajā jomā ir plašas iespējas atrast jaunas nišas un pieprasījums solās augt vēl ilgi. Jaunu bioloģiski noārdāmu un kompostējamu, no atjaunīgiem resursiem izgatavotu iepakojumu popularitāte aug teju tikpat strauji kā mākslīgā intelekta izmantošana. Šī joma vilināt vilina – te ir daudz iespēju gan zinātniekiem, gan ražotājiem, un vēl kopā ar Latvijas mākslinieku prasmēm to savienot ar lielisku dizainu varētu kalnus gāzt. Ne velti Latvijas uzņēmumi regulāri plūc laurus starptautiskos iepakojuma konkursos. Arī ES-27 valstu ražīguma dati demonstrē vilinošas pelnītspējas iespējas, krietni augstākas nekā poligrāfijā. Tomēr līderus sasniegt nebūs vienkārši. Manuprāt, šajā virzienā būtisks šķērslis ir celulozes ražošanas kā ražošanas ķēdes sastāvdaļas iztrūkums, kā arī starpnozaru un starpuzņēmumu sinerģijas vāja izmantošana. Pirmo šķērsli grūti risināt, jo tas prasa ļoti apjomīgas investīcijas vai arī jaunas sarunas ar ārvalstu investoriem, pierādot, ka biznesa vide Latvijā pēdējās desmitgadēs tomēr ir mainījusies. Savukārt starpnozaru sinerģijas iegūšanai būtu jāmaina arī pašu domāšana – vērsumā uz sadarbošanos un dalīšanos.

Likes

Image author

Livonia Print

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Tags

nozares

Summary

Otrā "papīra origami" rakstā skatīsim Latvijas un Eiropas papīra, papīra izstrādājumu ražotāju un poligrāfijas nozaru aktualitātes.

Finanšu tirgus reakcija uz 2024. gada 11. aprīļa ECB Padomes lēmumiem

liva.ziedina — Fri, 12 Apr 2024 11:45:16 +0000

Finanšu tirgus reakcija uz 2024. gada 11. aprīļa ECB Padomes lēmumiem liva.ziedina 12.04.2024 14:45

ECB noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galvenā refinansēšanas procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme saglabājas 4.00 %, 4.50 % un 4.75 % līmenī.

Papildus ECB Padome uzsver, ka, nosakot procentu likmju līmeni un ilgumu, kādā tās atradīsies konkrētajā līmenī, ECB arī turpmāk pieņems lēmumus atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros un iepriekš neapņemsies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā jeb, vienkāršoti sakot, nākotnes gaidu virzīšanas instrumentu esošajos augstas nenoteiktības apstākļos šobrīd izmantot nav plānots.

Attiecībā uz aktīvu iegādes programmu un Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu ECB Padome vēlreiz apstiprināja jau iepriekš nolemto.

Noslēgumā ECB Padome uzsvēra, ka tā ir gatava nepieciešamības gadījumā atbilstoši pielāgot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas spēju vidējā termiņā stabilizēties tās 2 % mērķa līmenī.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē norādīja, ka eirozonas tautsaimniecības aktivitāte 1. ceturksnī joprojām bija vāja. Izdevumi par patēriņa pakalpojumiem ir noturīgi, bet apstrādes rūpniecības uzņēmumi saskaras ar vāju pieprasījumu, un ražošanas pieaugums joprojām ir neliels, īpaši energoietilpīgās nozarēs. Aptauju dati liecina par pakāpenisku atveseļošanos šā gada laikā, ko noteiks pakalpojumi. Gaidāms, ka šo atveseļošanos veicinās reālo ienākumu pieaugums zemākas inflācijas, darba samaksas kāpuma un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās rezultātā.

Attiecībā uz inflāciju tika norādīts, ka vairākums pamatinflācijas rādītāju februārī turpināja samazināties, apstiprinot, ka pakāpeniski sarūk cenu spiediens. Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz ECB mērķa līmenim nākamajā gadā.

Attiecībā uz riskiem tiek norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes riski nosliecas uz negatīvo pusi, savukārt inflācijas riski ir gan augšupvērsti (paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, īpaši Tuvajos Austrumos; risks, ka darba samaksa pieaugtu spēcīgāk, nekā gaidīts), gan lejupvērsti, kas izrietētu no spēcīgākas monetārās politikas transmisijas vai ekonomiskās vides pasliktināšanās ārpus eirozonas.

Ar pilnu ECB Padomes lēmumu var iepazīties šeit, savukārt preses konferencē teikto – šeit.

ECB Padomes lēmums par procentu likmju nemainīšanu un saglabāšanu līdzšinējā līmenī atbilda finanšu tirgus gaidām, un sekojošā finanšu tirgus reakcija, kas bija ļoti ierobežota, tomēr vairāk rādīja, ka pats preses paziņojums par lēmumiem ir bijis vairāk uz "dūjisko" [SOURCE]Ierasts uzskatīt, ka ECB Padomē ir vanagi, kuri iestājas par stingrāku monetāro politiku, kā arī dūjas, kuras atbalsta monetārās politikas mīkstināšanu. Tiek uzskatīts, ka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir sabalansēta viedokļa paudējs (skat. Bloomberg Spectrometer), savukārt viņš pats norāda, ka krīzes laikā ir dūja, bet labajos laikos – vanags, tā atbalstot pretcikliskas ekonomiskās politikas īstenošanu.[/SOURCE] pusi, savukārt preses konference – ļoti neitrāla.

Eiro kurss pret ASV dolāru pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas nedaudz samazinājās, savukārt preses konferences laikā tas mazliet pakāpās, tomēr dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Būtiska loma uz izmaiņām finanšu tirgos joprojām ir ASV, kur jaunākie inflācijas dati turpina negatīvi pārsteigt, kas savukārt aizvien vairāk palielina iespējas, ka notiks ECB un Federālo Rezervju sistēmas īstenotās monetārās politikas divereģence dažādos virzienos. To, ka tā varētu notikt, netieši arī apstiprina ECB prezidente, atbildot uz žurnālistu jautājumu un norādot, ka ECB īsteno savu monetāro politiku un nav atkarīga no FRS.

Naudas tirgus indeksa trīs mēnešu Euribor nākotnes darījumu līgumā š.g. decembrī iecenotā procentu likme pēc ECB padomes ziņojuma publiskošanas nosvārstījās un dienas beigās nebija būtiski mainījusies. Finanšu tirgi šobrīd sagaida, ka š.g. decembrī Euribor trīs mēnešu procentu likme būs mazliet zem 3.20 %, kas liek domāt, ka finanšu tirgi turpina gaidīt vairākus procentu likmju samazinājumus gada otrajā pusē.

Eirozonas akciju tirgus, kuru raksturo EuroStoxx 50 akciju indekss, pēc ECB Padomes lēmuma publiskošanas palielinājās, reaģējot uz norādi, ka pēc lielākas pārliecības gūšanas procentu likmes varētu sākt samazināties. Preses konferences laikā tas saglabājās nemainīgs, tomēr īsi pēc preses konferences beigām samazinājās un dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā.

Savukārt EuroStoxx Banks indekss, kas raksturo eirozonas banku akciju cenas, samazinājās gan pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas, gan preses konferences laikā un kopumā dienas beigās atradās zemākā līmenī nekā dienas sākumā. Iespējama procentu likmju samazināšanās varētu negatīvi ietekmēt banku procentu ienākumus, savukārt vājā izaugsme, uz ko norādīja ECB prezidente, var negatīvi ietekmēt aizņēmēju finanšu stāvokli, kas tad arī noteica banku akciju nelielo samazinājumu.

Eirozonas valdību gan tā saucamo etalona, gan perifērijas valstu parāda vērtspapīru ienesīgumi pēc ECB Padomes ziņojuma publiskošanas samazinājās, tomēr preses konferences noslēdzošajā daļā atgriezās iepriekšējā līmenī un dienas beigās nebija būtiski mainījušies salīdzinot ar dienas sākumu.

Nākamā ECB Padomes monetārās politikas sēde notiks 2024. gada 6. jūnijā.

Likes

Image author

Angela Morant/ECB

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Tags

ECB

Summary

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 11. aprīļa sēdē lēma galvenās procentu likmes saglabāt nemainīgas, tomēr norādīja: ja vēl vairāk palielināsies ECB pārliecība, ka inflācija noturīgi virzās uz ECB noteikto mērķi, tad būtu atbilstoši mazināt pašreizējo monetārās politikas stingrības līmeni.

Papīra origami – 1. Locīsim pasaules papīra ražotāju un poligrāfijas nozaru pieredzi un pieprasījuma tendences

liva.ziedina — Wed, 10 Apr 2024 10:30:48 +0000

Papīra origami – 1. Locīsim pasaules papīra ražotāju un poligrāfijas nozaru pieredzi un pieprasījuma tendences liva.ziedina 10.04.2024 13:30

Tā kā esam maza pasaules daļa, nonākšana līdz atbildei līdzīgi kā Sprīdītim prasīs mērot garu ceļu – sākot no globālajām koksnes resursa piedāvājuma un papīra pieprasījuma tendencēm un prognozēm, ko skatīsim pirmajā rakstā, līdz Eiropas un tajā skaitā Latvijas lomai visā šajā resursu un gala produktu ķēdē, kas aplūkots otrajā rakstā.

Šo nozaru skatījumā svarīgs ir arī ilgtspējības konteksts, un tas caurvijas visai lielajai globālo notikumu izziņas takai – sākot no resursa pieejamības līdz ietekmei uz papīra pieprasījumu, tad jāielūkojas mežsaimniecības un papīra produktu ražošanas procesu pielāgošanā jauniem standartiem un visbeidzot jāsaprot, kādas zaļ-maldugunis Sprīdīti mēģina novirzīt aplamos virzienos.

Nepacietīgākiem lasītājiem ir iespēja izskriet rakstus to saīsinātajās versijās, bet plašākas izziņas mīļiem piedāvāju dažādas ainaviskas apstāšanās vietas, lai palūkotos tālāk, plašāk un dziļāk pagātnē, tagadnē un nākotnē.

Raksts īsumā

Papīrs ir meža nozares produkts, to galvenokārt ražo no koksnes – ~90 % no papīra izejmateriāliem veido koksne. Tomēr izmantojama ir arī nekoksnes biomasa un atkārtoti pārstrādājami materiāli – papīrs un tekstilizstrādājumi. Dažādu papīra izstrādājumu īpašības nosaka vajadzību gan pēc koksnes, gan nekoksnes izejmateriāla.

Pēdējās desmitgadēs koksnes masas ražošanas kāpums būtiski bremzējies, vienlaikus aug papīra otrreizējās pārstrādes loma. Pasaulē mežainums mazinās un koksnes resursa pieejamība kļūst arvien ierobežotāka, tāpēc izejmateriāla struktūrā vērojamas strukturālas pārmaiņas – makulatūras izmantošana aug 4 reizes straujāk nekā koksnes masas izmantošana. Vienlaikus otrreizējas pārstrādes izmaksas palielina papīra cenu.

Papīra un kartona ražošanas kāpumu palēninājusi digitālo informācijas resursu popularitāte. Tomēr apjomi turpina augt, un tiem tiek lēsts pieaugums arī nākotnē – avīzes lasām mazāk, tomēr kļūstam arvien tīrīgāki un vairāk gribam iepakot papīrā.

Viens no galvenajiem kartona un papīra iepakojuma pieprasījuma kāpuma faktoriem ir virzība uz ilgtspējīgāku iepakojumu. Ir krietni audzis ne tikai patēriņš un iepakojuma nepieciešamība, bet arī dažādu ar ilgtspējību saistītu jaunvārdu, sistēmu, dokumentu un starptautisku paktu skaits. Globālā papīra un kartona iepakojuma pieprasījuma kāpumu veicina arī e-komercijas pārdošanas apjoma paplašināšanās, pārtikas patēriņa pieaugums u.c. faktori.

Brīva vieta iepakojuma inovācijām! Reaģējot uz pieprasījumu, iepakojuma ražotāji izstrādā pārstrādājamus un bioloģiski noārdāmus koksnes un citas biomasas bāzes iepakojumus. Inovatīva iepakojuma idejas top arī Latvijā: jūraszāļu un micēlija izmantošana, termojutīgs biodegradējams šķidro olu produktu iepakojums, daudzfunkcionāls grāmatu iesaiņojums u.c.

Globālais drukas nozares pieprasījums labākajā gadījumā būs nemainīgs, tāpēc ražotājiem saglabāsies sīva cīņa par tirgus vietām. Iespējams, kāda daļa no poligrāfijas nozares pārstāvjiem meklēs jaunus ražošanas virzienus, īpaši pieaugoša pieprasījuma lutinātajā iepakojuma jomā.

Par ilgtspējību un resursu apritīgumu gribētos mazāk runu, bet vairāk - darbu. Termins “aprites ekonomika” diskusijās figurē arvien biežāk, taču faktiskais resursu apritīgums pasaulē vājinās. Vienlaikus jāatzīst, ka Eiropas valstis kļūst atbildīgākas un arī Latvijas ražotāji izvirza dažādus ilgtspējas mērķus, uzlabo energoefektivitāti un domā par klimatneitralitāti.

Līdz ar patēriņa kāpumu un patērētāju interesi par videi draudzīgāku iepakojumu zeļ arī zaļmaldināšana. Dažādi maldi, mānīšanās un strīdus āboli rodami gan iepakojuma jomā, gan drukātas un digitālas lasāmvielas lietderības izvērtējumā.

Papīrs ir meža nozares produkts – to galvenokārt ražo no koksnes

Grāmatā “Poligrāfija. Materiāli. Papīrs” minēts, ka savulaik Ķīnas papīrražošana balstījās uz lapu koku lūksnes, bambusa, vietējo tekstilšķiedraugu šķiedras un zīda šķiedras atkritumiem. Savukārt Eiropā 19. gs. beigās galvenā papīra izejviela bija lina un kokvilnas lupata. Pieaugot pieprasījumam pēc papīra, tika meklētas jaunas celulozes šķiedras un kā vispiemērotākā atzīta skuju koku koksnes šķiedra. Īpaši cieņā ir egles koksne, kurai ir visgarākā šķiedra un vismazāk sveķu.

Mūsdienās celulozi un papīra ražošanu pārsvarā uzskata par meža nozares produkta – koksnes – izmantotājām. Tomēr papīra un iepakojuma ražošanā tiek izmantota arī nekoksnes biomasa – tiek lēsts, ka nekoksnes šķiedru izmantošana pasaulē veido aptuveni 10 % no pasaules celulozes ražošanas (pēc FAO datiem gan šis īpatsvars pēdējā desmitgadē sarucis līdz 6 %, 1. attēls). Celuloze, kas izgatavota no nekoksnes augiem vai pārstrādātiem tekstilizstrādājumiem, lielākoties tiek ražota kā speciāls produkts smalkas apdrukas un mākslas vajadzībām – izmanto kokvilnas, lina, kaņepju, abakas jeb banāna auga šķiedras un vēl milzum daudz citu šķiedru.

Dažādo izejvielu lietojumu nosaka ne tikai kopējais pieprasījums un pieejamie resursi, liela nozīme ir konkrēto materiālu un iecerētā papīra izstrādājuma īpašībām, tāpēc vienmēr pastāvēs pieprasījums gan pēc koksnes, gan nekoksnes izejmateriāliem. Piemēram, vienas no priekšrocībām var būt garākas un izturīgākas šķiedras un zemāks lignīna saturs. 100 % kokvilnas vai kokvilnas un lina kombinācija tiek plaši izmantota ilgstošai lietošanai paredzētu dokumentu, piemēram, sertifikātu, valūtas un pasu izgatavošanai. Šāds papīrs ir izturīgāks pret locīšanu un deformāciju, un tā kvalitāte ir noturīgāka laika gaitā. Lignīns, kas atrodas gandrīz visos augu materiālos, veicina papīra sadalīšanos. Attiecīgi šķiedras ar augstu lignīna saturu nebūs piemērotas ilgstošas lietošanas dokumentu izstrādei, tomēr tās var lieliski izmantot avīžu ražošanā.

Katram papīra izstrādājumam ir savas prasības un plaša zinātnisku eksperimentu joma, kā panākt optimālas produkta īpašības. Piemēram, tualetes papīram jābūt mīkstam, higiēniskam un izturīgam, vienlaikus tam jāsadalās ūdenī. Attiecīgi ir plaši pētījumi, kā vajadzīgās īpašības panākt un kā tās sabalansēt ar patērētāju vēlmēm un ražošanas izmaksām.

Neapšaubāmi, šajās izvēlēs līdzās šķiedru īpašību piemērotībai svarīgs ir arī ekonomiskais un ilgtspējības aspekts. Dažu lauksaimniecības atlieku (piemēram, salmu) celulozes pagatavošanai nepieciešams mazāk laika nekā koksnes celulozes pagatavošanai, tādējādi mazāk patērējot enerģiju, ūdeni un ķīmiskās vielas un samazinot izmaksas. Piemēram, kviešu un linu salmu celulozes ekoloģiskās pēdas nospiedums ir uz pusi mazāks nekā no koksnes ražotās celulozes ražošanā. Aprites ekonomikās arvien vairāk tiek domāts arī par papīra un tekstila otrreizēju pārstrādi.

Arī grāmatu izdošanā ir dažādi segmenti: gan luksus segments dārgākām grāmatām cietos vākos ar visdažādākajiem “specefektiem” – matēti un glancēti, mitru asfaltu vai samtu imitējoši pārklājumi, spīdīgi, metāliski elementi; gan arī lētākas grāmatas ātrākai, faktiski vienreizlietošanas lasīšanai uz lētāka un plānāka papīra ar līmētu bloku un mīkstiem vākiem. Un tad vēl ir arī “ēdamas”, pareizāk sakot, veselībai nekaitīgas grāmatas maziem bērniem.

Visus šos brīnumus plati izbrīnā atvērtu žokli var aplūkot arī tepat Latvijā SIA “Livonia Print”, kas ir lielākais grāmatu ražotājs Ziemeļeiropā un savu produkciju teju pilnā apjomā eksportē. Lai gan tipogrāfijas iekārtas piemērotas jebkura tipa grāmatām, “Livonia Print” dod priekšroku ražot augstas kvalitātes ilgtspējīgas grāmatas ar visiem iepriekš pieminētajiem “specefektiem”, kas regulāri dažādos starptautiskos grāmatu konkursos iegūst apbalvojumus. Nesen uzņēmumā tika veikts audits, kura laikā tika pārbaudīta materiālu un ražošanas procesu atbilstība pārtikas produktu ražošanas kritērijiem.

Līdzās papīra kā galvenā izejmateriāla izmantošanai poligrāfijas nozarē tiek izmantoti arī citi materiāli un izejvielas, kuru izmantošanā tiecas uz videi draudzīgākiem materiāliem, piemēram, krāsas, tinte, ķīmiskās vielas, lakas, līmes, laminēšanas plēves, folijas utt. To ražotāji veic intensīvu izpēti, lai šie palīgmateriāli atbilstu jaunajām klientu prasībām un, uzlabojot kvalitāti, virzītos uz klimatneitralitāti. Ražotāji izvirza ilgtspējības mērķus – uzlabo resursu apritīgumu (atkārtotu izmantošanu), mazina ūdens patēriņu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, uzlabo energoefektivitāti u.c.

Kopā jau šis nelielais ieskats papīra ražošanas un drukas jomās ieskicē, cik daudz pasaulē ir dažādu materiālu izmantošanas un ražošanas procesu pilnveides iespējas un jaunu produktu attīstības virzienu. Un joprojām ir daudz neizpētītu un inovatīvu materiālu izmantošanas veidu ar iespējām izmantot zinātnieku idejas, paplašināt pētījumus, veidot jaunas ražotnes, maksimāli izmantojot pašmājās pieejamo biomasu un materiālus otrreizējai pārstrādei.

Pēdējās desmitgadēs koksnes masas ražošanas kāpums būtiski bremzējies, vienlaikus aug papīra otrreizējās pārstrādes loma

Koksnes masas ražošana pasaulē pēdējos 60 gados ir pieaugusi 3 reizes. Lai gan tās ražošanas apjomu pieaugums pēdējās desmitgadēs ir bremzējies, tomēr joprojām mēs runājam par pieaugumu. Kopš 1990. gada mežu platības pasaulē samazinājušās par 4 %. Lai gan skaitliski tas nešķiet daudz, tomēr tas līdzi nes arī ietekmi uz vidi, uz bioloģisko daudzveidību. 14 % no koku izciršanas ir saistāmi ar papīra izstrādājumu ražošanu. Grūti novērtēt, cik daudz šajā aprēķinā ir ņemts vērā tas, vai mežs tiek izcirsts tieši ar nolūku ražot papīru, un cik daudz ir runa par citu produktu (piemēram, mēbeļu, māju) ražošanas tehnoloģiskā atlikuma izmantošanu. Tomēr papīra izstrādājumu pieprasījuma pieaugums var provocēt aktīvāku mežistrādi. Turklāt celulozi izmanto ne tikai papīra un kartona ražošanā. Celulozes produktu liocelu arvien plašāk lieto tekstilizstrādājumu ražošanā, piemēram, segu un spilvenu pildījumam, apģērba un apavu ražošanā u.c. Un šai jomai arī tiek prognozēts pieprasījuma pieaugums. Celulozi kā pamatu vai kā sastāvdaļu kompozītmateriālos izmanto arī būvniecībā apdares materiālos, mēbeļu, apgaismojuma priekšmetu u.c. preču ražošanā.

Tātad uz celulozi kā izejmateriālu pretendē ne tikai papīra un kartona ražotāji, tomēr tie neapšaubāmi ir galvenie.

Tā kā koksnes pieejamība pasaulē un Eiropā kļūst arvien ierobežotāka (pasaulē mežainuma samazināšanās un Eiropā dabas aizsardzības teritoriju paplašināšanas dēļ), aug papīra otrreizējās pārstrādes loma. Makulatūra jeb sašķirotais papīrs otrreizējai pārstrādei kā izejmateriāls pirms 60 gadiem bija maz izmantota, tomēr laika gaitā tā ir kļuvusi par svarīgāko papīra un kartona izejvielas avotu (1. attēls) – tas no vienas puses palielina izejmateriāla pieejamību, bet no otras puses – pārstrādes izmaksas kāpina papīra cenas.

Pieprasījumam pēc poligrāfijas nozares produktiem un pieprasījumam pēc iepakojuma var būt atšķirīgas tendences, vienlaikus pieejamo izejmateriālu un to izmaksu pusē būs daudz kopīga, jo gan iepakojuma ražošanā, gan drukas nozarē ir nepieciešams papīrs. Tā, piemēram, ja strauji aug pieprasījums pēc papīra iepakojuma, bet vienlaikus papīra ražošanas apjomi samazinās, ar papīra nepieejamību un pieaugošām cenām jārēķinās arī drukas nozares pārstāvjiem. Ja šajā laikā pieprasījums pēc poligrāfijas pakalpojumiem mazinās un klienti nevēlas segt izmaksu pieaugumu, tad nozare var nonākt neapskaužamā situācijā. Un tā nav hipotētiska situācija, tā raksturojams, piemēram, 2022. gads preses izdevējiem Latvijā un pasaulē. Šajā laikā auga pieprasījums pēc koksnes būvniecības un apkures vajadzībām, auga arī papīra ražošanas izmaksas. Vienlaikus pandēmijas radīto dīkstāvju dēļ papīra ražošanas apjomi bija samazinājušies. Pieprasījuma kāpums un piedāvājuma samazināšanās radīja papīra deficītu, un tā cenas būtiski palielinājās. Savukārt drukas nozarē abonentu skaits un reklāmas apjoms saruka, kas krietni iedragāja preses ražotāju pelnītspēju. Tātad vienas jomas perspektīvas jāskata kontekstā ar izejmateriāla ražošanas un citu jomu tendencēm un prognozēm.

Papīra un kartona ražošanas kāpumu palēninājusi digitālo informācijas resursu popularitāte

Papīra un kartona ražošanas apjoms pasaulē 2022. gadā sasniedza 414 milj. tonnu, 60 gadu laikā pieaugot 5 reizes (2. attēls). Papīra ražošanas pirmsākumi ir meklējami Ķīnā, un tā ir pasaulē lielākā papīra ražotāja arī mūsdienās, nodrošinot 30 % no kopējā ražošanas apjoma.

Ilgtermiņā digitālo informācijas resursu popularitātes pieaugums ir būtiski mazinājis papīra ražošanas pieauguma tempus, to labi var redzēt dažādu papīra un kartona veidu ražošanas struktūrā – mazinājusies vajadzība pēc avīžpapīra un papīra rakstīšanai un drukai, tātad sarukuši arī poligrāfijas nozares ražošanas apjomi. Savukārt papīra un kartona iepakojuma ražošana pēdējā desmitgadē ir nepārtraukti pieaugusi, un tai arī tiek prognozēts tālāks pieaugums. Pieaugošs ir arī sadzīves un sanitārā papīra grupas pieprasījums (tualetes papīrs, virtuves dvieļi, salvetes, papīrs higiēnas preču ražošanai) – šī ir mazāka papīra izstrādājumu grupa, bet tai tiek lēsts visstraujākais pieprasījuma kāpums. Apjomīgākais pieaugums prognozēts tualetes papīram, bet augs arī citu sadzīves preču lietojums, gan augot globālajam patērētāju skaitam, gan patēriņam uz vienu iedzīvotāju.

Viens no galvenajiem kartona un papīra iepakojuma pieprasījuma kāpuma faktoriem ir virzība uz ilgtspējīgāku iepakojumu

Pasaules Iepakojuma organizācija (WPO) atbalsta Globālo iepakojuma ilgtspējības protokolu GPPS 2.0, kas ir izveidots, lai nodrošinātu patēriņa preču ražošanas un iepakošanas nozares ar kopīgu jēdzienu izpratni un iepakojuma relatīvās ilgtspējības mērīšanas ietvaru. Iepakojuma jomā vēl aktuāli jēdzieni ir:

paplašinātā ražotāju atbildība (Extended Producers Responsibility, EPR),
ekomodulācija un ekodizains,
depozītu atgriešanas sistēmas,
plastmasas līgumi (PP),
vienreizlietojamās plastmasas saturoša iepakojuma (SUP) noteikumi,
sertificētas kompostējamā iepakojuma un iepakojuma marķēšanas programmas.

Detalizētāk ar šiem jēdzieniem un WPO dalībvalstu pieredzēm nacionālās likumdošanas jomā var iepazīties Position Paper – The world of Sustainability varies amongst WPO Members. Kopējais secinājums ir, ka šis ilgtspējas konteksts tiek arvien jaudīgāk iestrādāts dažādos starptautiskos un nacionālos dokumentos un preču aprites sistēmās. Arī Eiropas Savienības (ES jeb ES-27) valstis ir uzstādījušas kompasus uz Zaļo kursu un virzās uz preču ilgmūžības pagarināšanu.

Latvija nav izņēmums, mēs tāpat sekojam kopējiem ES likumdošanas ietvariem, un arī uzņēmumu un iedzīvotāju izpratne par ilgtspējības jautājumiem aug. Daži apliecinājumi no aptaujām:

Latvijas iedzīvotājiem aug interese par atkritumu šķirošanu un iepakojumu pārstrādi;
Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja rāda, ka plāni ilgtspējīgai attīstībai kļūst par arvien ierastāku praksi Latvijas uzņēmumos un arvien biežāk uzņēmumi rada novatoriskas, klimatam draudzīgas preces, pakalpojumus vai tehnoloģijas. To apliecina 39 % no aptaujātajiem uzņēmumiem Latvijā, 40 % – Lietuvā, 47 % – Igaunijā.

WPO lēš, ka globālā papīra un kartona iepakojuma tirgus apjoms 2024. gadā sasniegs gandrīz 400 miljardus ASV dolāru un līdz 2029. gadam turpinās augt par 4.7 % gadā. Lielākais pasaules celulozes ražotājs Suzano iepakojuma ražošanas fiziskajam apjomam lēš vidēji 2.3 % pieaugumu līdz 2032. gadam. No šīm prognozēm un citām ziņām ir pamats uzskatīt, ka augs arī papīra cenas, ko cels gan pieprasījums ierobežotu resursu apstākļos, gan ražošanas un papīra pārstrādes izmaksas.

Kartons un saliekamās kartona kastes ir visizplatītākais materiāls, ko izmanto preču iepakošanai, glabāšanai un pārvadāšanai. Papīra iepakojuma materiālus var viegli pārstrādāt. Tas ir arī salīdzinoši viegls – mazāks svars un kompaktāks iepakojums samazina piegādes izmaksas. Papīra ražošanai izmanto koksni vai citu biomasu, kas ir atjaunīgi resursi, un pārstrādātus materiālus, tāpēc tas ir īpaši pievilcīgs klientu acīs un samērā droši var prognozēt pieprasījuma kāpumu nākotnē, rēķinoties gan ar pircēju interesi, gan ar visdažādākajiem valstu un reģionu likumdošanas un aprites ekonomikas sistēmu izveides ietvariem, lai pēc iespējas aizvietotu plastmasas un citu fosilu izejmateriālu izmantošanu. Kā pieprasījumu veicinošs faktors ir minams arī pārtikas patēriņa pieaugums, kas līdzi nes arī nepieciešamību pēc iepakošanas. Strauji aug arī e-komercija, un tiek prognozēts arī tālāks pieaugums – tā kā paciņu sūtījumos plaši tiek izmantots kartona iepakojums, tad arī šīs jomas pieaugums veicina pieprasījumu pēc papīra un kartona.

Patērētāji visā pasaulē arvien vairāk apzinās iepakojuma radīto kaitējumu videi un maina savus paradumus. Patērētāji, valdības un partneri piegādes ķēdē prasa no ražotājiem videi draudzīgākus produktus un iepakojumu. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par videi draudzīgu iepakojumu, un valdības ievieš prasības otrreizējas pārstrādes veicināšanai.

Brīva vieta iepakojuma inovācijām!

Reaģējot uz patērētāju pieprasījumu un likumdošanu izmaiņām, vadošie starptautiskie pārtikas, dzērienu un iepakojuma ražotāji aktīvi izstrādā pārstrādājamus un bioloģiski noārdāmus koksnes un citas biomasas bāzes iepakojumus.

Daži piemēri no pēdējo gadu inovācijām pasaulē:

2019. gadā papīra un iepakojuma ražotāji BillerudKorsnäs un ALPLA izstrādāja pasaulē pirmo 100 % pārstrādājamo un bioloģiski noārdāmo papīra pudeli bezalkoholiskajiem dzērieniem;
dzērienu ražotājs Bacardi ieviesis bioloģiski noārdāmās pudeles no biopolimēra un papīra un ir apņēmības pilns līdz 2030. gadam pilnībā atbrīvoties no plastmasas lietošanas;
pasaules smagsvars iepakojuma ražošanā Mondi sadarbībā ar FRESH!PACKING radījis pilnībā pārstrādājamu kraftapīra un celulozes slāņu aukstummaisu saldētu vai atdzesētu pārtikas produktu transportēšanai;
kompostējama iepakojuma un citu produktu ražotājs World Centric radīja picas konteineru Pizza Round uz nekoksnes augu bāzes (80 % cukurniedres un 20 % bambusa).

Inovatīva iepakojuma idejas top arī Latvijā:

“Seaweed Packaging” attīsta ideju par kompostējamu, elastīgu un caurspīdīgu iepakojumu, kura izejmateriāls ir Baltijas jūraszāļu biomasa;
ikgadējā konkursa “Labākais iepakojums Latvijā 2023” uzvarētāja bija Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta radītā ideja – granulas iepakojuma vienības aizsardzībai no sēnes micēlija un lignocelulozes atkritumiem (kaņepes un/vai koksnes biomasas), kas ir bionoārdāmas un kompostējamas un aizvieto putuplastu;
AS “Balticovo” kopā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes zinātniekiem izstrādāja bioloģiski noārdāmu un kompostējamu iepakojumu šķidrajiem olu produktiem. Šajā iepakojumā produkciju iespējams uzglabāt par 15 – 20 % ilgāk, nezaudējot tā kvalitāti. Zinātnieki eksperimentēja arī ar termojutīgas lakas pārklājumu, kas izmaina krāsu temperatūras ietekmē, signalizējot par izmaiņām iepakotā produkta kvalitātē. Zinātniece Sandra Muižniece-Brasava teic, ka universitātē pētījumi par viedajiem iepakojumiem turpinās un minētais projekts ir daļa no plašāka pētījuma;
šogad konkursā “WorldStar for Packaging” vienīgo balvu kategorijā “Rotaļlietas” saņēma SIA “Stora Enso Packaging” – Latvijā izgatavotais bērnu grāmatas iepakojums paredzēts skaistas rotaļlietas – kartona pasta baloža – salikšanai. Iepakojums aizvieto plastmasas plēves apvalku grāmatai un ir izgatavots no viegla un izturīga gofrētā kartona no atkārtoti pārstrādātas makulatūras (skat. raksta titulattēlu).

Globālais drukas nozares pieprasījums turpinās sarukt, un ražotājiem saglabāsies sīva cīņa par tirgus vietām

Drukas jomā lielāko ražošanas pīrāga daļu veido Ziemeļamerika, tad seko Eiropa, kur ražošana ir fragmentētāka, ko, visticamāk, nosaka specifiskākas vajadzības un mazāki pasūtījumu apjomi (grāmatu, žurnālu, etiķešu teksti paģēr konkrētas valodas lietojumu un citas individuālākas prasības).

Polaris Market Research lēš, ka pasaules komerciālās drukas tirgus vērtība 2022. gadā bija 476 miljardi ASV dolāru. Tomēr te ir ietverta arī daļa no iepakojuma sektora, turklāt lielāko daļu – 54 % – no tā veido druka iepakojuma vajadzībām: etiķešu ražošana un cita iepakojuma apdruka [SOURCE]Saskaņā ar ES izmantoto NACE 2.red. klasifikāciju etiķetes un iepakojums tiek ieskaitīts papīra izstrādājumu nozarē.[/SOURCE]. Tāpēc nepievērsīsim tik lielu uzmanību absolūtām summām, mūs vairāk interesē prognozētās tendences.

Polaris Market Research prognozē, ka līdz 2030. gadam komerciālās drukas tirgus vērtība augs par 2.4 % ik gadu. Tā kā šis novērtējums ir vērtības izteiksmē, tad, ņemot vērā cenu kāpumu, reālā pieprasījuma prognoze būtu pieticīgāka. Polaris Market Research uzskata, ka pieprasījumu turpinās uzturēt reklāmas segments – brošūras, bukleti u.tml, kas komerciālās drukas apgrozījumā veido ~1/5 daļu. Atlikusī ~1/4 daļa no drukas jomas ir grāmatu, žurnālu un avīžu izgatavošana. Par šo segmentu ir minēts, ka, neraugoties uz digitālo e-grāmatu un mediju popularitātes kāpumu, būs aktuāls arī pieprasījums drukātajām grāmatām un žurnāliem. Es to nolasu kā – labākajā gadījumā pieprasījums nemainīsies.

Covid-19 pandēmija īslaicīgi samazināja vajadzību pēc komerciāliem drukas pakalpojumiem – radās gan ražošanas dīkstāves slimības un piegāžu ķēžu traucējumu dēļ, gan tirgotāji saskārās ar veikalu un grāmatnīcu darbības ierobežojumiem. Pat ja patērētājiem radās vairāk brīva laika lasīšanai, tomēr grāmatu iegāde klātienē bija apgrūtināta. Attālinātais darbs veicināja arī pāreju uz digitālajiem medijiem, pieprasījums pēc periodikas saruka. Daļa no šiem jaunajiem paradumiem, visdrīzāk, saglabāsies arī turpmāk.

Lielākais celulozes ražotājs Suzano prognozē, ka papīra rakstīšanai un drukai pieprasījums fiziskā apjoma izteiksmē līdz 2032. gadam samazināsies ik gadu par 1.2 %. Avīžpapīram neatradu atsevišķu prognozi, bet tas tiek ražots vairs tikai nelielā apjomā un tam pēdējos gados vērojama samazināšanās tendence.
Tas viss liek secināt, ka drukāto grāmatu, žurnālu un avīžu segmentā optimistiskajā scenārijā saglabāsies nemainīgs pieprasījums, kas nozīmē, ka ražotājiem turpināsies sīva konkurence un ļoti pat iespējams, ka kāda daļa no drukas nozares pārstāvjiem meklēs jaunus ražošanas virzienus, īpaši iepakojuma jomā. Nozaru pārstāvji min, ka šādi procesi jau ir vērojami.

Par ilgtspējību un resursu apritīgumu gribētos mazāk runu, bet vairāk – darbu

Sarūkošais mežainums pasaulē liek zvanīt trauksmes zvanus, vai pieaugošais pieprasījums pēc papīra izstrādājumiem un citiem koksnes izejmateriālu paģērošiem produktiem nerada būtiskus ilgtspējības riskus? Lai gan papīra otrreizējas izmantošanas apjomi aug, kopumā “aprites ekonomikā” aina tik iepriecinoša nezīmējas – resursu apritīgums turpina mazināties. Circularity Gap Report 2024 tiek secināts, ka pēdējo piecu gadu laikā termins “aprites ekonomika” diskusijās parādās gandrīz trīs reizes biežāk, tomēr faktiskais resursu apritīgums ir vājinājies – pasaulē patērēto otrreizējo materiālu īpatsvars samazinājies no 9.1 % 2018. gadā līdz 7.2 % 2023. gadā. Turklāt šo piecu gadu laikā resursi pasaulē patērēti tikpat daudz kā kopš 1900. gada.

Pavirši uzmetot acis datiem, Eiropā situācija izskatās krietni pozitīvāka. Pēdējos 20-30 gados (cik nu kuri dati tālu sniedzas) ES valstīs mežainums pieaug, palielinājies arī apritīgums (tostarp arī biomasas atkārtota izmantošana), aug arī prasības ilgtspējīgi apsaimniekot mežus. Lielākā daļa (vairāk nekā 90 %) Eiropas papīra rūpniecības kokšķiedru izcelsme ir Eiropā. Lai nodrošinātu, ka koksne tiek iegūta no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, papīra izstrādājumu un poligrāfijas nozares paļaujas uz mežu sertifikāciju, jo īpaši izmantojot Forest Stewardship Council (FSC) un Programme for the Endorsement of Forest Certification (PEFC) sertifikācijas iespējas. Eiropas valstīs kopš 2016. gada sertificētās mežu platības ir būtiski augušas. 105 milj. ha, kas ir 52 % no mežu platībām Eiropā, ir sertificēta – aptuveni 80 milj. ha ir sertificēti ar PEFC un 52 milj. ha – ar FSC, un vairāk nekā 28 milj. ha ir sertificēti abējādi. Koksnes pārstrādātāji tās izcelsmei pievērš lielu uzmanību – 73 % koksnes un 90 % celulozes nāk no sertificētiem avotiem. Rožainajā Eiropas situācijas novērtējumā tomēr jāpieliek kāda darvas karote – mežainuma pieaugums un līdzšinējās aktivitātes nav spējušas novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanās problēmu, un tas mudinājis ķerties pie iedarbīgākiem mēriem.

Arī Latvijā PEFC un/vai FSC sertificētās mežu platības kopš 2016. gada ir augušas, tiesa, AS “Latvijas valsts meži” nesen paziņoja, ka no 2024. gada apturēs dubulto sertifikācijas procesu un sertificēs tikai atbilstoši PEFC apsaimniekošanas standartam. Uzņēmums norāda, ka par atteikšanos lemts nacionālā standarta neesamības dēļ. Šis lēmums gan sabiedrībā netika uztverts ar viennozīmīgu sapratni un izraisīja zināmu sašutuma vilni bažās par nespēju nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Kopumā bažas par ilgtspējīgu saimniekošanu nav bez pamata – dabas skaitīšana uzrādījusi neiepriecinošas tendences un faktus, tostarp fiksējot, ka Latvijā tikai 10 % mežu ir bioloģiski vērtīgi.

Ilgtspējības nodrošināšana, protams, neaprobežojas tikai ar koksnes izcelsmes sertifikāciju, īpaši ņemot vērā skepsi par sertifikācijas procesa kvalitāti. Ilgtspējības uzlabošanas aktivitātes noris krietni plašāk, un tās skar arī ražošanas procesus. Ieskatam apkopoju vairāku Latvijas lielāko papīra izstrādājumu un poligrāfijas nozaru uzņēmumu ilgtspējas mērķu piemērus.

Grāmatu izgatavotājs “Livonia Print” ar savu skandināvisko izcelsmi ir viens no celmlaužiem Latvijā ilgtspējīgas domāšanas jomā un bija arī viens no pirmajiem, kas ik gadus uzsāka publicēt ilgtspējas ziņojumus. "Livonia Print" ilgtspējas mērķi, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam (mērķu bāzes gads – 2020. gads): panākt nešķiroto atkritumu daudzuma samazinājumu par 20 %, palielināt pārstrādājamo atkritumu daudzumu par 10 %, samazināt ūdens patēriņu par 25 %, samazināt SEG emisijas (konkrēti mērķi dažādām jomām) un enerģijas patēriņu uz tonnu saražoto grāmatu par 10 %.
Gofrētā kartona lokšņu un iepakojuma ražotājs SIA "Stora Enso Packaging" arī definējis mērķus līdz 2023. gadam (mērķu bāzes gads – 2019. gads), un ar to izpildi sekmējas visnotaļ uzteicami. Apritīguma veicināšanas mērķis ir pāriet uz 100 % pārstrādājamiem produktiem (šobrīd ir sasniegts 94 %, pēdējos gados gan bez progresa). SEG emisijas plānots samazināt par 50 % (sasniegts būtisks progress). Ir plānots sasniegt pilnīgu piederošās vai apsaimniekojamās zemes meža sertifikāciju atbilstoši ilgtspējīgas mežsaimniecības kritērijiem (gandrīz sasniegts, atlicis vairs tikai 1 %).
Grāmatu izdevēja “PNB Print” ilgtspējības mērķi līdz 2025. gadam (mērķu bāzes gads – 2019. gads) ir šādi: par 10 % samazināt nešķiroto atkritumu daudzumu, palielināt pārstrādājamo atkritumu daudzumu par 10 %, samazināt ūdens patēriņu par 15 %, centieties par 10 % samazināt SEG emisijas, samazināt enerģijas patēriņu par 10 %.
Dienas Biznesa speciālizdevumā TOP500 iepakojuma ražotājs AS “VG Kvadra Pak” stāsta, ka iepriekšējos 10 gados aktīvi investējuši energoefektivitātes uzlabošanā, līdz ar to straujais energoresursu izmaksu pieaugums bija mazāk sāpīgs. Arī 2021. gadā turpināja iesākto klimatneitralitātes programmu un 2022. gadā samazināja CO2 emisijas par 17 %. Uzņēmums 2022. gadā saņēma Climate Partner sertifikātu kā oglekļneitrāla ražotne.

Līdz ar interesi par videi draudzīgāku iepakojumu zeļ arī zaļmaldināšana

Līdz ar patēriņa kāpumu un patērētāju interesi par videi draudzīgāku iepakojumu aug arī zaļmaldināšana un vairojas kā atkritumi, tā apjukums par atkritumu šķirošanas prasībām. Turklāt līdzās zaļmaldināšanai pastāv arī patērētāju vizuāla maldināšana par iepakojumā esošās preces apjomu. Kopumā te iezīmējas vismaz četras problēmjomas.

Kartons, īpaši pārtikas preču iepakošanai, nereti ir pārklāts ar polimēriem vai plastmasu, lai tas būtu tīrs un nebojātos. No vienas puses tiek palielināts atjaunīgu resursu sastāvs iepakojumā, no otras puses – diemžēl šādu multipārklājumu un kompozītmateriālu pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumā secināts, ka Latvijā 40 % no veikalu plauktos sastopamo preču iepakojumiem ir daudzslāņu, tādējādi samazinot iespēju tiem nonākt otrreizējā pārstrādē. Turklāt šie neviendabīgie materiāli sarežģī atkritumu šķirošanu, un atkritumu pārstrādātāju piemērotie sodi par kļūdaini sašķirotiem atkritumiem mazina vēlmi šķirot vispār (te kāds X diskusijas pavediens par šo tēmu).
Iepakojums tiek izmantots nevajadzīgi lielā apjomā – jau minētajā pētījumā secināts, ka 7 % no veikalu plauktos atrodamajiem produktiem iepakojuma tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts, taču vēl daļai sekundārais iepakojums ir tikai mārketinga veicinātājs un nav saistīts ar produkta funkcionalitātes nodrošināšanu. Noteikti visi atpazīstam vilšanos, piemēram, kad prāvas konfekšu kārbas vidū atrodam vien dažus našķus.
Papīru (tāpat kā plastmasu) nevar pārstrādāt bezgalīgi, jo ar katru pārstrādi zūd tā kvalitāte.
Daudzkārtēji (nav gan precizēts – cik) lietots plastmasas maisiņš ir videi draudzīgāks nekā vienreiz lietota papīra turza – tā secinājuši Ivans Gomezs (Iván Gómez) un Alehandro Eskobars (Alejandro Escobar). Šajā pētījumā gan netiek ņemta vērā mikroplastmasas un piegružošanas ietekme.

Kopējais secinājums no šī – pirms pārstrādes vēlams jebkuru materiālu/preci lietot atkārtoti un produktiem/pakalpojumiem piemērot ekodizaina principus. Jāveicina aprites un bioekonomikas loma pakalpojumu radīšanā un produktu ražošanā ar augstu pievienoto vērtību, kas sasaucas ar bioresursu izmantošanas (biotehonomikas) kaskadēšanas piramīdu.

Līdzīgi kā ar zaļmaldināšanu un strīdīgiem jautājumiem iepakojuma jomā, arī drukas nozarē melns var būt balts un balts var būt melns, vai vismaz 50 pelēkā nokrāsas. Vai papīra grāmata ir viennozīmīgi slikta (SEG emisijas ražošanas procesā, ķīmija, putekļi, koksnes resursa tērēšana) un digitālā grāmata viennozīmīgi laba, jo visu iepriekšminēto ražošanas procesā nerada un nepatērē?). Tā gluži nav.

Digitālai grāmatai ir savs enerģijas patēriņš – tātad tā arī atstāj ekoloģisko pēdu. Piemēram, 1 GB glabāšana mākonī uz gadu (pieņemot, ka viena e-grāmata ir 4 MB, tad tās ir ~250 e-grāmatas) rada līdzvērtīgu ietekmi kā nobraukt 1.03 km ar auto jeb aptuveni 95g CO2. Un tas vēl nerunājot par radītajiem e-atkritumiem, kas ir visstraujāk augošā cieto atkritumu plūsma pasaulē.
Drukāta grāmata uzkrāj oglekli. Regula (ES) Nr. 2018/841 (V pielikums), kas nosaka ietvaru klimata un enerģētikas politikai līdz 2030. gadam, gan iepriekšējais Lēmums Nr. 529/2013/ES (III pielikums) paredz, ka pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtība, t.i., gadu skaits, kas vajadzīgs, lai kādā nocirstas koksnes produktu kategorijā uzkrātā oglekļa daudzums samazinātos līdz pusei no tā sākotnējās vērtības, papīram ir 2 gadi. Tātad pavisam nelielu artavu arī papīra izstrādājumi var sniegt SEG emisiju un oglekļa piesaistes aprēķinos. Protams, šī artava ne tuvu nav tāda kā mēbelēm, koka mājām un citiem ilglietojuma koksnes izstrādājumiem. Koksnes plātnēm pussadalīšanās perioda noklusējuma vērtība tiek lēsta 25 gadi, zāģmateriāliem – 35 gadi, tātad šādā termiņā jau var runāt par jauna koka izaugšanu šo preču radīšanā izmantoto vietā. Papīra gadījumā tā nav. Tomēr, ja tehnoloģiski atlikumi no to pašu mēbeļu ražošanas procesa tiek izmantoti papīra ražošanā, tad ieguvums SEG emisiju novērtējumos tomēr ir lielāks nekā, ja šos atlikumus sadedzina.
Eiropas poligrāfijas nozares asociācija Intergraf, reaģējot uz OECD publicētajiem jaunākajiem PISA rezultātiem, kas atklāj ilgstošu un arvien straujāku 15 gadus veco skolēnu lasītprasmju un citu zināšanu pasliktinājumu pasaulē, atgādina par drukātu mācību materiālu lomu kvalitatīvai izglītībai – drukāts teksts ļauj uztvert un izprast sarežģītākus tekstus. Kamēr mēs mēģinām aktīvāk digitalizēt mācību procesu, tikmēr pasaule “no šīs ballītes nāk jau mājās”, piešķirot līdzekļus drukātu grāmatu nodrošinājumam skolās (skat. Intergraf aprakstīto Zviedrijas pieredzi). Drukātu grāmatu loma nemazinās arī ārpus skolas sola gan mūžizglītības kontekstā, gan izklaidē, gan kultūrā, nerunājot par grāmatnīcu un bibliotēku kā socializēšanās centru lomu vietējām kopienām.

Kopumā varam secināt, ka ilgtspējības jomā vēl ir daudz darāmā un jātur roka uz pulsa, lai pieaugošo pieprasījumu pasaulē pēc papīra izstrādājumiem spētu salāgot ar pieejamajiem resursiem, nenodarot neatgriezenisku postījumu dabas bagātībām.

Raksta noslēgumā atgriezīsimies pie tā sākumā uzdotā jautājuma – vai jauniem uzņēmumiem papīra, papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozarēs būtu vieta? Globālās atbildes – poligrāfijas nozarē pieprasījuma krituma apstākļos, kad citu papīra izstrādājumu ražošanā pieprasījums aug un konkurē par ierobežoto koksnes izejmateriālu, izredzes zīmējas skarbas. Savukārt papīra masas un papīra izstrādājumu ražošanas jomā, īpaši iepakojuma segmentā, potenciāls ir augsts. Kas mazas ekonomikas pārstāvjiem varētu būt īpaši intriģējoši – ir vieta arī inovatīviem nišas produktiem, tostarp iegūtiem no nekoksnes biomasas izejmateriāliem.

🔗Papīra origami – 2. Locīsim Eiropas un Latvijas papīra ražotāju un poligrāfijas nozaru sekmes

Likes

Image author

Iveta Pērkone. Avots: Stora Enso Packaging.

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Summary

Latvijas papīra, papīra un kartona izstrādājumu ražotāju un poligrāfijas nozaru [SOURCE]Nozaru ietvars pēc NACE 2.red.klasifikācijas (izvērstāk te): 1) Nace C17 Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Nozare ietver gan celulozes, papīra un kartona ražošanu ruļļos vai loksnēs, gan papīra tālāko pārstrādi t.sk., apdruku (piemēram, tapetes, iesaiņojamais papīrs u.c.), ja vien iespiešana nav galvenais mērķis. 2) Nace C18 Poligrāfija - laikrakstu, grāmatu, periodisko izdevumu un citu līdzīgu materiālu druka un iesiešana. Šajā nozarē ietilpst arī ierakstīto informācijas līdzekļu (kompaktdisku, videoierakstu ieraksti), bet neiekļauj izdevējdarbību.[/SOURCE] artava tautsaimniecībā ir neliela, tomēr šīs nozares ir saistītas ar Latvijas zaļo zeltu – meža resursu – un sniedz iespējas no koksnes ražot sarežģītākus produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Tāpēc galvenais jautājums, kuram atbildi lūkoju divos papīram veltītos rakstos, – vai jauniem uzņēmumiem papīra, papīra izstrādājumu ražošanas un poligrāfijas nozarēs būtu vieta un kādi izaicinājumi šos uzņēmumus gaida?

Oļega Krasnopjorova prezentācija "Fibenol" un LIAA pārstāvjiem

liva.ziedina — Wed, 10 Apr 2024 09:18:29 +0000

Oļega Krasnopjorova prezentācija "Fibenol" un LIAA pārstāvjiem liva.ziedina 10.04.2024 12:18

Produkti no koksnes ir Latvijas eksporta svarīgākā komponente, nodrošinot katru sesto Latvijas eksporta eiro – šajā ziņā esam Eiropas līderi. "Mūsu salīdzinošā priekšrocība koksnes apstrādē izriet no materiālu pieejamības, efektīvas biznesa ekosistēmas un kvalificētiem darbiniekiem. Lai līdzsvarotu meža kā koksnes resursa izmantošanu ar citām sabiedrības interesēm un dabas aizsardzību, ir būtiski izmantot koksni pēc iespējas efektīvāk, mazinot zemas pievienotās vērtības koksnes produktu eksporta īpatsvaru. Koka apstrādes produktus eksportējam arvien sarežģītākus. Taču no Skandināvijas valstu līmeņa būtiski atpaliekam koka pārstrādes - celulozes, papīra, koksnes ķīmijas un tamlīdzīgu produktu ražošanā. Tie ir produkti ar augstu pievienoto vērtību, kuru ražošana ļautu Latvijas meža resursus vēl efektīvāk izmantot valsts labklājības celšanai," skaidro Krasnopjorovs.

Plašāk – LIAA paziņojumā
Skatīt prezentāciju

Attachments

Oļega Krasnopjorova prezentācija "Fibenol" un LIAA pārstāvjiem (742.67 KB)

Attachments title

Pielikums

Likes

Image author

Latvijas Banka

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Summary

Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova prezentācija par koksnes apstrādes nozari Latvijā. Prezentācija 2024. gada 10. aprīlī sniegta Igaunijas uzņēmuma "Fibenol", kas iecerējis Latvijā attīstīt biorafinēšanas rūpnīcu, un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvjiem.

Cik zaļa un ilgtspējīga ir ēku būvniecība Latvijā?

liva.ziedina — Sun, 07 Apr 2024 17:47:29 +0000

Cik zaļa un ilgtspējīga ir ēku būvniecība Latvijā? liva.ziedina 07.04.2024 20:47

Ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns [SOURCE]Eiropas Parlamenta ēku dekarbonizācijas plāns[/SOURCE], kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030. gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Ko šodien saprot ar terminu “ilgtspējīga būvniecība”?

Nacionālā līmenī ilgtspēju mēģinām definēt Latvijas Būvniecības likumā [SOURCE]Latvijas Būvniecības likums: likumi.lv[/SOURCE]. Tajā teikts, ka ir jāievēro ilgtspējīgas būvniecības princips, saskaņā ar kuru būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Tātad nolūks ir palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāk izmantot citus dabas resursus. Turpinājumā norādīts, ka būve ir projektējama, būvējama un ekspluatējama saskaņā ar tās lietošanas veidu tā, lai nodrošinātu atbilstību būtiskām prasībām. Šīs prasības ir loģiskas un praktiskas, piemēram, būvju mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība vai lietošanas drošums. Ir arī daudz specifiskākas un mērķētākas prasības, piemēram, vides aizsardzība un higiēna, t.sk. nekaitīgums, energoefektivitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana.

Tomēr praksē un publiskajā telpā saskaramies ar daudz un dažādiem ilgtspējīgas būvniecības apzīmējumiem – zaļa, ekoloģiska, videi draudzīga, energoefektīva, videi nekaitīga, apritīga. Turklāt katrs ir pārliecināts, ka tieši viņš ir ilgtspējīgas būvniecības karoga nesējs, un tas neuzlabo kopēju izpratni. Skaidrs ir viens – iztrūkst vienojošs minimālais jeb nepieciešamais (mērķ)rādītājs, lai spētu noteikt, būve ir vai nav ilgtspējīga.

Eiropas vēsmas

Eiropas Komisija nopietni lūkojas ilgtspējas virzienā [SOURCE]New Construction Products Regulation, DocsRoom - European Commission (europa.eu)[/SOURCE] – pieņemot Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulu, pārskatot Būvizstrādājumu regulu, kā arī ieviešot Taksonomijas regulu. Pieaugot pieprasījumam pēc “zaļajām” ēkām, palielinājās nepieciešamība apliecināt, ka ēka ir ilgtspējīga. Tādēļ ES tika izveidots energoefektivitātes sertifikāts un ieviesta vienota pieeja ēku ilgtspējības rādītāju novērtēšanai un ziņošanai – Levlel(s) [SOURCE]Level(s) European framework for sustainable buildings[/SOURCE].

Turklāt š.g. 12. martā tika pieņemti Ēku energoefektivitātes direktīvas [SOURCE]Energy performance of buildings (recast)[/SOURCE] grozījumi, kur bez lielā mērķa – dekarbonizēt un padarīt klimatneitrālu visu ēku fondu līdz 2050. gadam – tika noteiktas arī šādas prasības:

visām projektētajām jaunajām ēkām no 2030. gada jābūt bezemisiju; publiskām ēkām un ēkām, kas lielākas par 1000 m2, termiņš ir jau no 2028. gada;
emisijas tiks uzskaitītas visā būves dzīves ciklā, tajā skaitā arī no izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī tiks uzskaitītas tiešās un netiešās [SOURCE]Jeb angliski embodied emissions , t.i., iegūtās emisijas, ko veido izmantotie būvmateriāli utt.[/SOURCE] emisijas ēkas lietošanas posmā.

Latvijas mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti 2050. gadā [SOURCE]Informatīvais ziņojums “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam”[/SOURCE]. Dažas ES valstis vēlas to panākt jau agrāk: Somija virzās uz neto nulles emisiju mērķi līdz 2035. gadam, Austrija – līdz 2040. gadam, bet Vācija, Zviedrija, Dānija – līdz 2045. gadam. Šo valstu plānotie soļi ir ambiciozāki, nekā vidēji noteikts ES.

Dānijā ēku ilgtspēju [SOURCE]Kopš 2023. gada visām jaunajām ēkām Dānijā, kas lielākas par 1000 m², radītās emisijas nedrīkst pārsniegt 12 kg CO2 ekv./m²/gadā, un plāns līdz 2030. gadam ir šo augšējo robežu samazināt līdz 2.5 kg CO2 ekv./m²/gadā. Plašāk: 4 to1 planet (lcalive.dk)[/SOURCE] jau šobrīd nosaka pēc radīto emisiju apjoma visā būves dzīves ciklā (projektēšana, būvmateriālu ražošana un transports, būvniecība, būves ekspluatācija, nojaukšana un būvmateriālu pārstrāde, atkārtota izmantošana, noglabāšana). Līdzīgu ceļu ēku ilgtspējas vērtēšanā iet arī Zviedrijā [SOURCE]Limit values for climate impact from buildings and an expanded climate declaration[/SOURCE] un Norvēģijā [SOURCE] Nordic overview of low carbon construction: How are the Nordic Countries Implementing Policies on Low Carbon Construction?[/SOURCE]. Savukārt Somijas plāns jau līdz 2035. gadam kļūt par oglekļa ziņā neitrālu valsti ir visizaicinošākais. Procesā aktīvi iesaistās arī uzņēmumi, tostarp no būvniecības jomas [SOURCE]Iniciatīva “Zinātniski pamatoti mērķi” ir apstiprinājusi YIT emisiju samazināšanas mērķi kā pirmajai Somijas būvniecības kompānijai | YIT.LV[/SOURCE], kas apņemas īstenot zinātniski pamatotus emisiju samazināšanas mērķus (SBTi) [SOURCE]Tā ir globāla iniciatīva, atbalstot uzņēmumus vērienīgu emisiju samazināšanas mērķu izvirzīšanā atbilstoši jaunākajām klimata zinātnes atziņām. Ambitious corporate climate action - Science Based Targets[/SOURCE]. To ietekmē ēku attīstītāji savos objektos Somijā pāriet uz bezemisiju enerģijas avotiem apkures un dzesēšanas iekārtām, pēc iespējas izmanto zema oglekļa satura būvmateriālus, tajā skaitā zaļo betonu un zaļo tēraudu, kā arī strādā pie emisiju samazināšanas ēku uzturēšanas laikā (tas attiecas arī uz pašu uzņēmumu biroja telpām).

Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs. Tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem [SOURCE]SIA “LODE” ieguvusi Produktu Vides Deklarāciju – apliecinājumu ilgtspējīgai ražošanai - lode.lv ; Sertifikāti — MB Betons grupa - dzelzsbetons, transportbetons, inertie materiāli un betona pētījumi[/SOURCE] ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām [SOURCE]Global EPD programme for publication of ISO 14025 and EN 15804 compliant EPDs[/SOURCE], un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Kā ilgtspēja iedzīvojusies Latvijas būvniecības nozarē?

Ja ar ilgtspēju saprotam tikai energoefektivitātes prasības jaunām ēkām vai esošo ēku atjaunošanu, tad var uzskatīt, ka darbs ilgtspējas jomā būvniecības jomā jau ir izdarīts. Kā saka nozares pārstāvji – jau tagad jebkuru ēku protam novest līdz pasīvai ēkai, jo 30 gadu laikā prasības ir kļuvušas stingrākas un sasniedzamais energoefektivitātes līmenis daudz ambiciozāks.

Tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse būvniecībā netiek bieži izmantota, ja vien tam nav acīmredzams un tūlītējs ekonomiskais efekts vai papildu priekšrocība ēkas nomnieku atrašanā.

Esošais nacionālais regulējums šobrīd vairāk par ēkas energoefektivitātes klases sertifikātu nepiedāvā. Tāpēc nekustamo īpašumu attīstītāji izmanto citas, plašāka spektra ēku sertifikācijas iespējas. Zināmākie sertifikāti ir britu izstrādātais BREEAM [SOURCE]British Research Establishment Environmental Assessment Method [/SOURCE], vācu DGNB [SOURCE]Deutsche Gesellschaft für Nachhaltiges Bauen (no vāc. valodas - Vācijas ilgtspējīgas būvniecības biedrība)[/SOURCE] un amerikāņu LEED [SOURCE] Leadership in Energy and Environmental Design (ASV)[/SOURCE], kā arī pasīvās ēkas sertifikāts PassivHaus [SOURCE]Projekts: Pasīvās mājas[/SOURCE], kas ir mazāk izplatīts, lai gan Latvijā ir sertificēti pasīvo ēku projektētāji, konsultanti un amatnieki. Svarīgi, ka dažus no šiem sertifikātiem var piemērot ne tikai jaunbūvēm, bet arī ekspluatācijā esošām ēkām.

Šāda ēku sertifikācija var sekmēt raitāku nekustamā īpašuma pircēja vai nomnieka atrašanu, jo var sniegt informāciju gan par energoefektivitāti, gan ēkā izmantotajiem būvmateriāliem, kā arī pievērš uzmanību ēkas ietekmei uz potenciālo lietotāju veselību un labbūtību. Latvijā ir aptuveni 90 starptautiski sertificētas (vai sertifikācijas procesā esošas) ēkas, tomēr galvenokārt tie ir privātā sektora objekti – biroju ēkas un tirdzniecības centri [SOURCE]EfTEN Capital Latvia receives BREEAM certificate for 3 office buildings in Riga; Iepirkšanās centrs “AKROPOLE Alfa” ieguvis BREEAM ilgtspējas sertifikātu; ReRe grupa: Ogres centrālās bibliotēkas jaunbūve; LEED project profiles | Green Building Council_Latvia[/SOURCE]. Ir viena BREEM sertificēta publiskā bibliotēka [SOURCE]Ogres Centrālās bibliotēkas jaunbūve[/SOURCE] un publiskā pasīvā ēka – bijusī Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca, ko 2023. gadā pārdeva izsolē.

Tas noteikti ir dārgi, sarežģīti un ilgi. Turklāt jāmaina paradumi

No teorijas un sarunām ar Latvijā praktizējošiem arhitektiem var spriest, ka ilgtspējīga būvniecība balstās uz šādiem principiem: būvmateriālu nekaitīgums un efektivitāte.

Būvmateriālu nekaitīgums nozīmē:

izmantot dabiskus (jeb dabiski augošus) izejmateriālus, ko ir iespējams iebūvēt vai izmantot esošās konstrukcijās;
materiālus ar zemu(-āku) energoietilpību [SOURCE]Cik enerģijas tiek patērēts, lai saražotu produktu.[/SOURCE] un siltumnīcefekta gāzu (SEG) intensitāti.

Efektivitāte ietver:

resursu efektīvu būvniecību, projektēšanas fāzē paredzot, ka ēka nākotnē var tikt paplašināta vai pārbūvēta, bet ēkā izmantotie būvmateriāli un konstrukcijas var tikt demontētas vai atkārtoti izmantotas;
ēku energoefektivitāti.

Pastāv mīti, ka ilgtspējīga būvniecība sadārdzina būvniecības ieceri. Ja raugās ļoti virspusēji un vienpusēji, tad – iespējams. Bet ja ilgtspējīgu būvniecības pieeju sāk īstenot jau skiču projekta fāzē un ar izpratni, tad – nē. Var uzbūvēt saprātīgos termiņos un ar saprātīgām izmaksām, un šādi piemēri Latvijā ir [SOURCE]MADE arhitekti: Kindergarten in Salaspils, MADE arhitekti: AVOTI office building, Smiltenes viedrades kvartāls — NOMAD architects[/SOURCE].

Paradumu maiņa var būt nepieciešama jebkurā būvniecības posmā, bet tas ļauj ieviest jaunus risinājumus, nevis sadārdzina projektu. Ēkas lietotāju atteikšanās no apaviem telpās vai bērnudārznieku pusdienas snauda ārā, kas attiecīgi maina nodalīto iekštelpu un ārtelpu konceptu, – ierasta prakse Skandināvijā, bet reti (vai nemaz) novērots Latvijā. Vai ēka, kas jau projektējot pielāgota apkārtējai videi, piemēram, izvēloties ēkas orientāciju tā, lai maksimāli palielinātu dabiskā apgaismojuma izmantošanu. Savukārt optimāli izveidotas pārkares un ārējās žalūzijas pasargās ēku no pārkaršanas. Mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu var uzturēt labu gaisa kvalitāti, nezaudējot siltumu aukstā laikā. Lauku reģionos ar sausāku klimatu ēkas var projektēt, domājot par ūdens atgūšanu [SOURCE]Tas nozīmē savākt un ap(pār)strādāt ūdeni no dušām, vannām, žāvētājiem, siltumsūkņiem vai gaisa kondicionēšanas iekārtām un atkārtoti izmantot šo ūdeni tualetes skalošanai, veļas mazgāšanai, dārza laistīšanai vai baseinu papildināšanai. Ņemot vērā iekārtu konfigurāciju un lietotāju uzvedību, daži ražotāji sola ietaupīt līdz pat 45 % no kopējā mājas ūdens patēriņa.[/SOURCE]. Tāpat īpašumiem ar pietiekamu zemes (virsmas) platību alternatīvie energoavoti (piem., siltumsūknis, saules kolektori siltumenerģijai un saules paneļi elektroenerģijai u.c.) var būt risinājums apkures izmaksu (un emisiju) mazināšanai.

Būvēt jaunas vai gudrāk izmantot esošās ēkas?

Jaunu ēku būvniecība ir pēdējais risinājums iespēju sarakstā [SOURCE]Huuhka, S., Moisio, M., Salmio, E., Köliö, A., & Lahdensivu, J. (2023). Renovate or replace? Consequential replacement LCA framework for buildings. Buildings and Cities, 4(1), pp. 212–228. DOI: https://doi.org/10.5334/bc.309; Kuittinen, M. (2023). Building within planetary boundaries: moving construction to stewardship. Buildings and Cities, 4(1), pp. 565–574. DOI: https://doi.org/10.5334/bc.351;[/SOURCE], skatoties no resursu efektivitātes un dzīves cikla SEG emisijām. Prātīgāk (un gudrāk) ir pilnvērtīgi izmantot esošo ēku platības (t.sk. šobrīd tukšās), tās atjaunot (lai sasniegtu nepieciešamo energoefektivitātes līmeni) un pārbūvēt atbilstoši jaunam vai citam pielietojumam.

Līdz šim esošo ēku atjaunošanas projektu dzīvotspēju mērīja naudas izteiksmē, pamatojoties uz samazināto nākotnes enerģijas patēriņu (piemēram, 30 % samazinājums pēc siltināšanas). Tomēr šobrīd jau sāk rēķināt SEG emisiju bilanci visā būvniecības posmā, ne tikai uzturēšanas laikā. Citiem vārdiem sakot – energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās ir būtiska, bet SEG emisiju ietaupījumi visā ēkas dzīves ciklā – aizvien svarīgāki [SOURCE]Bienert, Sven; Kuhlwein, Hunter; Schmidt, Yannick; Gloria, Benedikt; Agbayir, Berivan (2023): Embodied Carbon of Retrofits. Ensuring the Ecological Payback of Energetic Retrofits, Wörgl, Austria.[/SOURCE]. Uz to norāda arī jaunās Eiropas vēsmas un citu valstu prakse.

Vai Latvijā ir ilgtspējīgi būvmateriāli?

Ja vērtē ēkas kopējo dzīves ciklu, lielākā daļa oglekļa emisiju rodas ēkas izmantošanas (uzturēšanas) laikā. Otra lielākā ietekme ir būvmateriāliem, īpaši betonam un tēraudam. Emisiju sadalījums var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no izmantotajiem materiāliem un to proporcijas, emisiju apjoms var būtiski atšķirties arī starp reģioniem un ēku veidiem. Tomēr betons un tērauds veido būvmateriālu izmešu lauvas tiesu. Taču arī šeit zaļināšana pamazām notiek gan pasaulē, gan Latvijā.

Latvijā joprojām visbiežāk strādājam “pa vecam”, tomēr ilgtspējīgi būvmateriāli parādās aizvien vairāk. Piesaistot ES finansējumu, zinātnieki un praktiķi arī Latvijā strādā gan ar būvmateriālu ražošanas procesa zaļināšanu (aizstājot fosilos kurināmos un izejvielas), gan ar paša produkta ilgtspējas palielināšanas. Piemēram, zaļais betons [SOURCE]Žurnāls "Būvinženieris" Nr. 91 [/SOURCE], kam mazina viskaitnieciskākās sastāvdaļas – klinkera – īpatsvaru. Klinkera ražošanas procesā nepieciešamas ļoti augstas temperatūras, kas ir energoietilpīgi, kā arī rodas ķīmiska reakcija, kas “atbildīga” par vairāk nekā 50 % cementa CO2 emisijām. Citi pilotprojektu piemēri Latvijā ir kaņepju siltumizolācija [SOURCE]Latvijā ražoti siltumizolācijas materiāli un celulozes šķiedra - BalticFloc[/SOURCE] un skaidu bloki no koka un tekstila atkritumiem [SOURCE]SIA Druplat - koka atkritumu pārstrāde: otrreizējās koksnes drupināšana, transportēšana un tirdzniecība[/SOURCE]. Ārvalstu pieredze rāda, ka iespējams vēl vairāk izmantot augstās tehnoloģijas, piemēram, siltināšanā izmantojams sēņu micēlijs [SOURCE]LSM raksts: Izgudroti materiāli no sēņu micēlija[/SOURCE], kas aizstātu putuplastu, vai 3D vaska būvkonstrukciju veidnes [SOURCE]Science Nordic: How do we make the construction industry greener? With 3D printed wax molds![/SOURCE], kuras iespējams izkausēt un materiālu izmantot atkārtoti.

Nozīmīga būvniecības nozares daļa ir importētais tērauds un tērauda konstrukcijas, un to ražošana tiek uzskatīta par viena no pasaules “netīrākajām nozarēm” CO2 izmešu ziņā. ES noteikumi paredz, ka pēc 2034. gada “netīrā enerģija” kļūst būtiski dārgāka un tādējādi – arī tās izmantošana ražošanas procesā. Tērauda ražotāji šo ir sākuši apjaust, un ar ES, Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļu investīciju bankas vai valsts budžetu atbalstu pamazām parādās arī zaļā tērauda ražošanas projekti Vācijā [SOURCE]European Commision: Commission approves €1.3 billion German State aid measure funded under Recovery and Resilience Facility to support ArcelorMittal decarbonise its steel production[/SOURCE], Francijā, Itālijā [SOURCE]France24: Chance for Italy's toxic steelworks to finally go green[/SOURCE], Zviedrijā [SOURCE]European Commision: EIB and NIB to provide €371 million with InvestEU backing for H2 Green Steel's large-scale production of green steel with minimal carbon footprint[/SOURCE]. Risinājumi ietver alternatīvās degvielas, piemēram, zaļā ūdeņraža un elektroenerģijas izmantošanu, tādējādi samazinot emisijas pat līdz 95 % salīdzinājumā ar tradicionālo ražošanu. Visdrīzāk tērauda zaļināšanas tendence turpināsies, jo strādāt pa vecam būs vēl dārgāk, tādējādi tuvākajos gados arī Latvijā būs iespējas palielināt zaļo būvmateriālu īpatsvaru.

Tātad iestrādes un izaicinājumi ir. Turklāt pieaugošais zaļais pieprasījums ārvalstu tirgos būvmateriālu ilgtspējas virzienu Latvijā var veicināt. Tas vienlaicīgi arī ļautu nesabojāt vidi, kur dzīvojam un kur dzīvos nākamās paaudzes.

Tomēr būvmateriāls var būt ne tikai kaut kas no jauna saražots vai pārstrādāts, bet arī atkāroti izmantots. Aprites ekonomikas ietvaros materiāls tiek izmantots atkārtoti un primāri nenonāk atkritumos (vienalga – noguļas poligonā vai tiek pārstrādāts). Pielāgotas un pārveidotas ēkas, atkal izmantojot elementus, no kā tās ir būvētas, ir izplatīta prakse Norvēģijā, Nīderlandē un Dānijā [SOURCE]Piemēram, izmantot daļu no demontētas ēkas jaunas ēkas būvniecībai vai demontētās stikla fasādes elementus iestrādāt interjerā, atdalošajās sienās REA (riga.lv) [/SOURCE]. Rīga strādā pie pašvaldības aprites ekonomikas rīcības plāna 2026.-2030. gadam un īsteno pilotprojektu apritīgai renovācijai [SOURCE]Renovācijas projekts ēkai Ziepju ielā 11[/SOURCE]. Latvijā ir prakse ēkas nojaukšanas procesā iegūtos materiālus (betona šķembas) atkal izmantot nākamā būvniecības etapā, piemēram, stāvlaukuma pamatu izbūvē [SOURCE]Jelgava.lv: Līdz janvārim nojauks nepabeigto dzemdību namu[/SOURCE] vai ēku restaurēšanas procesā no jumta kapara seguma izgatavot muzeja informācijas stendu letes un suvenīra veikala mēbeles vai no vecajām koka sijām izgatavoti soli [SOURCE]vni.lv: Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve[/SOURCE]. Tomēr, lai arī 10 gadu laikā ir nedaudz pieaudzis atkārtoti izmantoto materiālu īpatsvars būvniecībā Latvijā, tas joprojām ir zem ES vidējā rādītāja, un mēs pieckārtīgi atpaliekam no līderiem [SOURCE]Eurostat: Circular material use rate[/SOURCE]. Ir visas iespējas palielināt sabiedrības izpratni un kāpināt atkal izmantoto materiālu apjomus, kas cita starpā varētu samazināt arī būvniecības izmaksas un emisijas.

Vai publiskais iepirkums ir zaļš?

2022. gadā būvniecības un ar to saistīto pakalpojumu zaļais publiskais iepirkums bija (tikai) 12 % no visiem zaļajiem publiskajiem iepirkumiem jeb nedaudz virs 20 milj. eiro [SOURCE]varam.gov.lv: Informatīvais ziņojums “Par zaļā iepirkuma īstenošanu valsts pārvaldē 2022. gadā”[/SOURCE]. Turklāt “zaļums” varēja būt mānīgs, jo būvniekiem bija atļauts iepirkumu atskaitēs atzīmēt kā “zaļu”, ja tajā tika izmantota kāda no zaļajām komponentēm, piemēram, kāds energoefektivitātes risinājums.

Kopš šī gada sākuma stājušies spēkā grozījumi, kas paredz obligāti piemērojamu zaļo iepirkumu [SOURCE]Likumi.lv: Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība[/SOURCE] publiskā sektora un rūpnieciska rakstura trešās grupas [SOURCE]Plašāk par ēku grupu dalījumu Ekonomikas ministrijas materiālos: Būvniecības regulējums ēku atjaunošanai [/SOURCE] ēku būvniecībā, pārbūvē, projektēšanā un nojaukšanā (citām grupām un privātajiem – joprojām brīvprātīgi). Alternatīvi pasūtītājs ir tiesīgs noteikt prasību publiskā iepirkumā sertificēt būvprojektu un ēku atbilstoši kādai no starptautiski atzītām ilgtspējas sertifikācijas sistēmām (BREEAM, LEED, DGNB u.c.) ar references vērtību – vismaz 50 % no attiecīgā sertifikāta maksimālo prasību līmeņa.

Šis ir liels solis nulles emisiju virzienā. Tomēr būtiski, lai pasūtītājiem būtu kompetence izveidot un izvērtēt atbilstošos iepirkumus un uzņēmumiem – atbilstoši sertificēti speciālisti. Tādēļ visiem varētu noderēt arī dažādu būvniecības nozares asociāciju piedāvātās ilgtspējas sertifikācijas mācības.

Noslēgumā

Kāda būtu ekonomika, cilvēku paradumi un būvniecības nozare jau pēc 15 gadiem, ja ES klimata plāns izdotos? ES Klimata mērķi būtu sasniegti aptuveni par 90 % un kopējās SEG emisijas būtu samazinātas līdz desmitajai daļai no 1990. gada līmeņa. Sāktu aizmirsties, ka energoefektivitātes paaugstināšana prasīja naudu, pārliecināšanu, radīja troksni un putekļus. Pilsētā būtu daudz vairāk velobraucēju un zaļo oāžu, bet ēkās tiktu izmantoti atjaunotie vai atkārtoti izmantotie materiāli, jo ēku īpašnieki un būvnieki savu CO2 pēdu uzmanītu visā ēkas un būvprodukta dzīves ciklā. Mēs elpotu dziļāk tīrāku gaisu.

Tas būtu iespējams, ja pārmaiņas notiktu saskaņā ar plānoto. Tomēr ES klimata konsultatīvā padome nesen publicēja ziņojumu “Ceļā uz ES klimatneitralitāti: progress, politikas nepilnības un iespējas” [SOURCE]Assessement Report 2024: Towards EU climate neutrality Progress, policy gaps and opportunities[/SOURCE]. Pamatojoties uz vairāk nekā 80 rādītāju novērtējumu, tā konstatēja, ka ir jāpieliek daudz lielākas pūles, lai sasniegtu ES klimata mērķus, jo īpaši ēkās, transportā, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs.

Latvijā ir ilgtspējīgas būvniecības prakse, bet biežāk to attiecinām uz ēkas energoefektivitāti. Plašākā izpratnē tā nav vispārpieņemta norma, bet drīzāk atsevišķu indivīdu, uzņēmumu vai pašvaldību interese un apņēmība veidot labāku vidi Latvijā. Un tomēr – ir jaunas un stingras prasības ēku zaļā publiskā iepirkuma jomā, ir aizvien vairāk ilgtspējīgi sertificētu ēku. Arī maziem soļiem var aiziet uz lielu mērķi, ja turpina iet. Tomēr varbūt mums vajadzētu lēkt un vienlaikus spēt saredzēt, ka klimatneitralitāte arī būvniecības jomā ir inovāciju un iespēju virziens, nevis (tikai) apgrūtinājumi.

Likes

Image author

LETA

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Tags

ilgtspēja

Summary

Ēkas tiek būvētas, lai kalpotu gadu desmitiem un pat simtiem. Tomēr jūra nāk aizvien tuvāk, piedzīvojam netipiski postošus negaisus, un tas rada materiālus zaudējumus. Dabu kontrolēt ir izaicinoši, bet būvniecības nozare var mazināt fiziskos riskus, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Vienlaikus ārējos tirgos pieaug pieprasījums pēc “zaļiem un ilgtspējīgiem” būvmateriāliem. Tā ir Latvijas uzņēmumu izaugsmes iespēja, un ir piemēri un priekšnosacījumi šādam virzienam. Rakstā par to, kas ir ilgtspējīga būvniecība, kā tā ienāk dažādos ēku būvniecības posmos un ko (p)ar to domājam Latvijā?

Īsumā

Eiropas Savienība apņēmīgi ievieš ilgtspējas principus arī būvniecībā. Izvirzīts mērķis līdz 2050. gadam padarīt klimatneitrālu visu ēku fondu, bet visām projektētajām jaunajām ēkām jau no 2030. gada jābūt bezemisiju.
Vairākas valstis, īpaši Skandināvijā, izvirzījušas vēl ambiciozākus mērķus un straujāk pāriet uz ilgtspējīgas būvniecības risinājumiem. Tas paver izaugsmes un eksporta iespējas Latvijas uzņēmumiem, starp kuriem jau vairāki ražotāji ir saņēmuši starptautiskas produktu vides deklarācijas.
Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri. Protam nodrošināt arī energoefektivitātes prasības jaunbūvētās vai atjaunotās ēkās. Tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota.
Nozīmīgs solis klimatam un videi saudzīgas būvniecības virzienā ir jaunās prasības zaļā publiskā iepirkumu ietvaros.

Latvijas Banka pārskata makroekonomiskās prognozes. 2024. gada marts

liva.ziedina — Wed, 27 Mar 2024 08:03:47 +0000

Latvijas Banka pārskata makroekonomiskās prognozes. 2024. gada marts liva.ziedina 27.03.2024 10:03

Latvijas tautsaimniecības izaugsme šogad prognozējama gausa, jo mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, īpaši Igaunijā un Vācijā, pieprasījums ir vājš. Latvijā zemā inflācija ļauj atgūties patēriņam, un investīcijas balsta valdības ieguldījumi, bet ārējais pieprasījums ir pavājinājies, tāpēc IKP izaugsmes prognoze īstermiņā samazināta – 2024. gadam līdz 1.8 % (no 2.0 % 2023. gada decembra prognozē).
Turpmāko gadu IKP pieauguma prognozes salīdzinājumā ar decembra prognozēm netiek mainītas – attiecīgi 3.6 % 2025. gadā un 3.8 % 2026. gadā, un tiek gaidīts, ka lielāku izaugsmes jaudu piešķirs eksporta pieaugums, uzlabojoties ekonomiskajai videi ārvalstīs.
Īstermiņā paredzama piezemētāka apstrādes rūpniecības un transporta nozares aktivitāte ārējā pieprasījuma vājuma dēļ. Mazumtirdzniecības lielāku inertumu uztur lēna patērētāju noskaņojuma uzlabošanās, neraugoties uz pirktspējas kāpumu. Redzējums par būvniecības izaugsmi nav būtiski mainījies: lielu infrastruktūras projektu virzība ar Eiropas Savienības fondu finansējumu un pakāpenisks ieguldījumu kāpums privātajā sektorā balstīs būvniecību.

Inflācijas prognozi īstermiņā nedaudz pazemina zemākas globālās dabasgāzes cenas – tādējādi Latvijas Bankas marta prognoze par Latvijas vidējo inflāciju 2024. gadā ir 1.5 % (2023. gada decembrī tika prognozēts, ka 2024. gadā inflācija Latvijā būs 2.0 %), 2025. gadā 1.9 % (decembra prognoze bija 2.3 %) un 2026. gadā 1.8 % (nemainās salīdzinājumā ar decembra prognozi).
Vidējā termiņā inflāciju turpinās ietekmēt noturīgais atalgojuma kāpums, kas neļauj pamatinflācijai (inflācijas rādītājs bez enerģijas un pārtikas cenām) sarukt tikpat strauji kā kopējai inflācijai.

Darba algas prognoze netiek mainīta, un prognozētais pieaugums saglabājas virs ilgtermiņa vidējā, proti, 2024. gadam – 8.0 %, bet 2025. un 2026. gadam – attiecīgi 7.9 % un 7.6 %.
Darbaspēka izmaksu pieaugums rada riskus Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējas noturībai.
Bezdarba prognoze nedaudz palielināta tuvākajiem periodiem vājākas ekonomiskās aktivitātes dēļ. 2024. gadam tā paaugstināta līdz 6.5 % un 2025. gadam – līdz 6.3 %. 2026. gadā bezdarba līmenis saglabāsies iepriekš prognozētajā 6.1 % līmenī.

Īsumā par svarīgāko

Lai gan inflācija ir būtiski samazinājusies arī globāli, izaicinājumi turpmākai pasaules tautsaimniecības attīstībai joprojām ir būtiski – nenoteiktība pasaulē saglabājas augstā līmenī un notikumi liecina par ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu.
Eirozonā inflācija un tautsaimniecības izaugsme tiek prognozēta zemāka nekā decembrī, un, lai gan ECB Padome turpina īstenot ierobežojošu monetāro politiku, finanšu tirgi paredz, ka pagrieziena punkts vairs nav tālu, tāpēc finanšu nosacījumi eirozonā jau kļuvuši labvēlīgāki.
Neraugoties uz turpmāk zemāku procentu likmju gaidām, banku sektorā jaušama piesardzība gan no kredītu pieprasījuma, gan piedāvājuma puses.
Vispārējās valdības budžeta bilances vērtējums šim un nākamajam gadam nav būtiski mainījies. Savukārt prognožu perioda beigās – 2026. gadā – deficīts tiek prognozēts lielāks, jo gaidāmas apjomīgākas valdības investīcijas, nekā iepriekš paredzēts. 2024. gadam budžeta deficīts tiek prognozēts 4.1 % apmērā no IKP, 2025. gadam – 3.4 % no IKP un 2026. gadam – 2.3 % no IKP.
Valsts parāda līmenis koriģēts uz augšu, jo gaidāma vājāka nominālā IKP izaugsme līdz ar zemāku inflāciju. Valsts parāda līmenis 2024. gadam prognozēts 44.3 % apmērā no IKP, 2025. gadam un 2026. gadam attiecīgi 45.2 % un 45.7 % no IKP.

Makroekonomiskie rādītāji: Latvijas Bankas prognozes

	2024	2025	2026
Ekonomiskā aktivitāte (gada pārmaiņas; %; salīdzināmajās cenās; sezonāli koriģēti dati)
IKP	1.8	3.6	3.8
Privātais patēriņš	2.8	4.0	3.6
Valdības patēriņš	3.7	1.0	0.0
Investīcijas	5.5	4.4	5.2
Eksports	–0.2	3.3	3.5
Imports	0.8	3.2	2.7
SPCI inflācija (gada pārmaiņas; %)
Inflācija	1.5	1.9	1.8
Pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas)	4.0	3.6	2.9
Darba tirgus
Bezdarbs (% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita; sezonāli koriģēti dati)	6.5	6.3	6.1
Nominālā bruto alga (gada pārmaiņas; %)	8.0	7.9	7.6
Ārējais sektors
Tekošā konta bilance (% no IKP)	–4.3	–4.3	–3.8
Valdības finanses (% no IKP)
Vispārējās valdības parāds	44.3	45.2	45.7
Budžeta pārpalikums/deficīts	–4.1	–3.4	–2.3

Prognozes sagatavotas, izmantojot līdz 2024. gada 19. martam (atsevišķiem tehniskajiem pieņēmumiem – līdz 5. martam) pieejamo informāciju.

Attachments

Prezentācija (1.19 MB)

Attachments title

Pielikums

Likes

Image author

Latvijas Banka

FAQ (Paragraphs)

Tab name

Prognožu izziņošana | video ieraksts

Tab body

Tab name

Uldis Rutkaste par to, cik Latvijas ekonomikai izmaksātu saišu pārraušana ar Krieviju

Tab body

Tab name

Mārtiņš Kazāks par ekonomiskās sadarbības apturēšanu ar Krieviju

Tab body

Tab name

Makroekonomisko Prognožu Pārskats. 2024. gada marts

Tab body

Makroekonomisko Prognožu Pārskatā plašāk lasāms gan par tautsaimniecības nozaru attīstību, fiskālo politiku un finansēšanas nosacījumiem Latvijā, gan arī par globālo vidi, ārējo pieprasījumu un monetāro politiku eirozonā u.c.

Makroekonomisko Prognožu Pārskats. 2024. gada marts

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Tags

Summary

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2024. gadā gaidāma 1.8 % apmērā, nākamajos gados tautsaimniecības attīstība prognozējama jaudīgāka. Savukārt inflācija turpina atkāpties.

Pagrieziena punkts ir tuvu – ECB Padome drīz sāks mazināt procentu likmes

airisa.adamsone — Wed, 13 Mar 2024 06:33:32 +0000

Pagrieziena punkts ir tuvu – ECB Padome drīz sāks mazināt procentu likmes airisa.adamsone 13.03.2024 08:33

Sāksim ar prognozēm. Eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2 % mērķim; vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim; lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos; algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Skaitļu izteiksmē tas izskatās šādi[SOURCE]Tā kā monetārā politika tiek veidota eirozonai kopumā, tad balstos uz eirozonas skaitļiem. Attiecībā uz Latvijas ekonomiku stāsts kopumā ir līdzīgs. Jaunākās Latvijas ekonomikas prognozes Latvijas Banka prezentēs marta beigās.[/SOURCE]. Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2.6 %. Latvijā tā bija vien 0.6 %. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2.3 %. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2 %. Prognoze 2025. gadam un 2026. gadam ir attiecīgi 2.0 % un 1.9 %. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis – eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2 % – būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam.

Atgādināšu, ka inflācija virs 2 % mērķa pakāpās 2021. gadā. Pērn eirozonas ekonomika balansēja uz recesijas robežas, tā joprojām ir vārga, un šogad iekšzemes kopprodukta izaugsme tiek prognozēta vien 0.6 %, bet 2025. gadā un 2026. gadā jau mazliet straujāka, proti, 1.5 % un 1.6 %. Galvenie dzinuļi eirozonas ekonomikas izaugsmei ir:

spēcīgāka izaugsme pasaules ekonomikā, kas veicinās eirozonas eksportu,
algu kāpums straujāks par inflāciju, kas veicinās mājsaimniecību patēriņu,
pakāpenisks procentu likmju samazinājums, kas veicinās investīcijas un patēriņu. Tomēr riski un nenoteiktība joprojām ir augsti. Ja inflācijai, manuprāt, šie riski ir sabalansēti, tad ekonomikas izaugsmei tie ir lejupvērsti, proti, lēnāka izaugsme ir iespējamāka nekā straujāka izaugsme.

Kā ar monetāro politiku? Lai gan ECB Padomē nerunājām par procentu likmju samazināšanu jau marta sēdē, uzsākām diskusiju par iespējamu likmju samazinājumu turpmāk. Ja vēl nesen risks samazināt procentu likmes pārāk ātri un tā inflācijas tempus atkal uzdzīt augšā, kas inflācijas sabremzēšanai prasītu likmju kāpumu krietni virs pašreizējiem 4 % (atceramies 1970. gadu beigu un 1980. gadu sākuma sāpīgo pieredzi Eiropā un ASV!), bija krietni lielāks par risku likmes sākt mazināt pārāk vēlu, tad, manuprāt, pašlaik šie riski sāk izlīdzināties un pārlieku kavēties ar likmju samazināšanu nav nepieciešams. Ja ekonomika sekos aptuveni iepriekš iezīmētajam prognožu scenārijam, tad lēmums sākt mazināt procentu likmes varētu tikt pieņemts jau dažu tuvāko sēžu laikā. Diezgan līdzīgs redzējums pašlaik ir arī finanšu tirgiem, kas pilnībā ieceno pirmo likmju samazinājumu par 0.25 procentpunktiem jau jūnijā.

Inflācija auga ļoti strauji, un strauji tā ir arī samazinājusies. ECB Padomes mērķis ir atgriezt inflāciju pie 2 % un neļaut tai atkal kāpt. Nenoteiktība joprojām ir augsta, tāpēc zināma piesardzība joprojām ir nepieciešama. Pārliecināti un droši, bet piesardzīgi. Viens no šogad zemākas, nekā iepriekš prognozēts, inflācijas iemesliem ir dabasgāzes cenas. Pašlaik negaidīti zemajām dabasgāzes cenām augot, inflācija atkal palēktos. Saspringums darba tirgū joprojām ir augsts – lai gan algu kāpuma tempi ir kļuvuši lēnāki, tie ir strauji un rada riskus inflācijai būt "ietiepīgai" un samazināties ļoti negribīgi. Tāpēc, tāpat kā līdz šim, lēmumu pieņemšanā ECB Padomē balstīsimies uz vēsu prātu un tā brīža datiem.

Inflācijas pūķis ir piespiests pie zemes, vēl nedaudz un tas būs uzvarēts.

Likes

Image author

Latvijas Banka

Hide like/edit/quote

Off

Hide sharing

Off

Include in newsletter

Hide changed date

Off

Show changed date

Off

Hide lead image

Off

Tags

Summary

Pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomē apspriedām eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un pieņēmām lēmumu atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4 % līmenī.