Šogad inflācija turpinās iet uz leju
Jau vairākus mēnešus, kopš 2011. gada augusta, vērojams pakāpenisks gada inflācijas samazinājums. Citiem vārdiem, sarūk ātrums, kādā patēriņa cenas pieaugušas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi. Šajā procesā – līdzīgi kā pirms tam cenu kāpuma laikā – ir ievērojams pasaules cenu "nopelns": gada laikā pakāpeniski (un līdz ar jaunās ražas sezonu – straujāk) mazinājās pasaules pārtikas cenas, bet 4. ceturksnī arī naftas cenu līmenis bija zemāks nekā iepriekšējā maksimuma periodā 2011. gada 2. ceturksnī. Inflācijas tālāks samazinājums Latvijā gaidāms arī 2012. gadā – gan patīkamu, gan nepatīkamu ekonomikas notikumu ietekmē.
Parādu krīze Eiro zonas valstīs būtiski ietekmē ne vien Eiropas, bet arī citu valstu un reģionu izaugsmes izredzes un reizē ar to arī pieprasījuma ietekmi uz cenu pārmaiņām. Latvijas inflācijas dinamikā šī ietekme izpaudīsies divējādi. No vienas puses, lēnāka izaugsme Eiropā diemžēl nozīmēs arī gausāku ekonomisko aktivitāti Latvijā, kas savukārt atspoguļosies arī zemākā iekšzemes pieprasījumā – cilvēki mazāk pirks. Tādējādi zemāku inflāciju 2012. gadā noteiks t.s. pamatinflācijas komponente jeb to preču un pakalpojumu cenas, kuras nav tiešā veidā atkarīgas no piedāvājuma faktoriem – ārējām ekonomiskajām norisēm vai laikapstākļiem u.c., bet ir vairāk pakļautas iekšzemes ekonomiskajam ciklam. No otras puses, vājāka Eiropas ekonomika nozīmēs arī zemāku inflāciju šajā reģionā, kas ir Latvijai svarīgs ārējās tirdzniecības partneris, kā arī mazāku pieprasījumu energoresursu un izejvielu tirgos. Tas neļaus arī citviet cenām turpināt pērn piedzīvoto straujo izaugsmi. Tādēļ arī Latvijā cenu pieaugumu daudzām tirgojamajām precēm bremzēs t.s. importētā inflācija.
Nodokļu jomā valdība šogad nav veikusi paaugstinājumus, kas ietekmētu inflāciju. Tuvākajos mēnešos gada inflācijā vēl izpaudīsies iepriekšējā gadā paaugstināto nodokļu ietekme, jo nodokļi tika paaugstināti gada vidū. Taču gada otrajā pusē to ietekme uz inflāciju izzudīs. Jāatzīmē, ka pērn tika veikta vesela virkne izmaiņu nodokļu jomā: gada laikā paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, kā arī degvielai, un dabasgāzei, ko izmanto siltumenerģijas ražošanā; atcelta samazinātā PVN likme dabasgāzes piegādēm (t.i., tā kļuva vienāda ar pamata likmi). Izslēdzot netiešo nodokļu pārmaiņu ietekmi gada vidējā inflācija, mērot ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu būtu aptuveni 2.7 % (nevis 4.4%).
Tātad redzams, ka to faktoru ietekme, kas inflāciju paaugstināja pērn, proti, energoresursu, pārtikas cenu kāpums pasaulē, kā arī nodokļu paaugstinājums pašmājās, mazināsies, turklāt arī iekšējā pieprasījuma pieaugumu aizkavēs globālās krīzes otrais vilnis. Līdz ar to šogad vērosim inflācijas kritumu, kas uz citu ekonomikas nedienu fona būs laba ziņa.
Runājot par globālo resursu cenu pārmaiņām, pārtikas cenu kritums pasaulē pēc īslaicīgas bremzēšanās decembrī atjaunojās, bet naftas tirgū otrādi – pēc īslaicīga samazinājuma jau decembra otrajā pusē bija vērojams kāpums. Lai arī naftas nākotnes darījumu cenas kopš decembra ir paaugstinājušās, tās iezīmē samazinājuma tendenci. Pasaules ekonomikā kopumā 2012. gadā gaidāma, lai arī būtiski lēnāka, tomēr izaugsme, atsevišķiem reģioniem (galvenokārt Āzijas valstīm, izņemot Japānu, mazākā mērā – arī Latīņamerikai) turpinot attīstīties samērā strauji. Tas neļaus būtiski noslīdēt pieprasījumam pēc izejvielām un energoresursiem un līdz ar to arī nav sagaidāma strauja cenu lejupslīde – tomēr arī straujš cenu pieaugums, kāds bija vērojams iepriekš, nav sagaidāms. Ja nenotiks lieli satricinājumi piedāvājuma pusē – tādi kā zemas pārtikas ražas sliktu laika apstākļu dēļ, par ko pašlaik izskan spekulācijas dienvidu puslodes lielākajos lauksaimniecības reģionos, - pasaules resursu tirgos cenu attīstība varētu norisināties diapazonā no mērena samazinājuma līdz mērenam pieaugumam, atkarībā no konkrētas preču grupas.
Zināmu inerci cenu tendencēs ieviesīs t.s. regulējamo un uzraugāmo cenu grupa, kur no 2012. gada 1. janvāra esošā tarifu plāna ietvaros atbilstoši pasaules cenu pārmaiņām pieauguši dabasgāzes tarifi visiem patērētājiem. Dabasgāzes tarifi Latvijā ir saistīti ar matemātiku jeb iepriekšējo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu. Tas nozīmē, ka laikā, kad energoresursu cenas pasaulē strauji pieauga, gāzes patērētāji Latvijā šo sadārdzinājumu neizjuta tik krasi. Toties arī tagad, kad cenu pieaugums pasaulē pierimis, pozitīvu ietekmi uz inflāciju Latvijā tas radīs tikai pēc zināma laika, jo deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu vēl kādu laiku turpinās ietekmēt iepriekšējo periodu straujais cenu kāpums. Minētā pieauguma tiešā ietekme, summējot mājsaimniecību patērētās dabasgāzes un siltumenerģijas tarifu pieauguma devumu, var sasniegt aptuveni 0.6 procentu punktus no šā gada kopējās inflācijas. Tādējādi gada inflācija 2012. gadā varētu nokristies līdz 2.4% līmenim, bet, nepieaugot gāzes tarifiem, inflācija šogad jau noslīdētu zem 2%. Šāda inflācijas tendence arī nozīmē, ka nākamā gada sākumā Latvijai ir labas izredzes izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju, pēc kura tiek vērtēta cenu stabilitāte ES valstī, kas gatavojas pievienoties eiro zonai.
Raksts publicēts portālā Delfi 2012. gada 17. janvārī.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Līdzīgi raksti
Komentāri ( 6 )
Redzot benzīna cenu pieagumu, kas ietekmēs visu preču pieaugumu cenas veikalos, neizskatās ka inflācija samazināsies.
Kā jau rakstā minēts, kopējās inflācijas kritumu ietekmē vairāki faktori, sākot ar nodokļu un globālo cenu dinamiku līdz pirktspējai iekšzemē un tirdzniecības partnervalstīs. Runa patiešām ir par inflācijas, nevis cenu līmeņa mazināšanos (arī 1% inflācija neraksturotu ne nemainīgu, ne sarūkošu cenu līmeni). Degvielas cena ir viens no lielumiem, kas ietekmē inflāciju. Benzīna cenu pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pašlaik ir lēnāks nekā tas bija pirms gada. Taču, redzot ilgstoši pakāpeniski augam kāda produkta cenu, bieži nav iespējams precīzi atcerēties pieauguma tempu vai samērot to ar pieaugumu latos un santīmos. Piemēram, kādas preces cenas pieaugums vienādi par 5 santīmiem pie 70 vai 90 santīmu līmeņa būtiski izmaina procentuālo pieaugumu un ietekmi uz inflāciju (otrajā gadījumā tā ir mazāka), taču problēma otrajā gadījumā ir nevis inflācijas skaitliskais liekums, bet tas, vai cena absolūtā izteiksmē tuvojas robežai, ko arvien vairāk patērētāju nekā iepriekš var uzskatīt par neatbilstošu, t.i., tādu, kam var būt lielāka ietekme uz patēriņa paradumiem. Ja cenu dēļ iedzīvotāji pirks mazāk degvielas, tas var ietekmēt degvielas cenu, vai arī, ja iedzīvotāji degvielas dārdzības dēļ patērēs mazāk citu preču un pakalpojumu, tad saruks vai lēnāk augs to cenas. Rezultātā iemesls nav glaimojošs, taču inflācija jeb ātrums, ar kādu aug cenas, nepalielinās.
Kopējās inflācijas tendences vērtēšanai ir vērts ņemt vērā šī brīža ekonomiskā noskaņojuma rādītājus, kas, piemēram, eiro zonā un ES kopumā pasliktinājās vēl decembra aptaujās (lai gan lēnāk nekā iepriekš, 2011. gada laikā). Arī nesenais kredītreitinga samazinājums atsevišķām valstīm, kā arī ļoti konkrēta izejas no krīzes redzējuma trūkums pašlaik neļauj prognozēt strauju šo valstu tautsaimniecības atgūšanos un ekonomisko izaugsmi; tas nosaka diezgan zemu iespējamo pieprasījuma ietekmi uz inflāciju arī valstīs, no kurām Latvija mēdz importēt lielu daļu preču un tādējādi "importēt" arī šo valstu cenu tendenci jeb inflāciju.
"Ja cenu dēļ iedzīvotāji pirks mazāk degvielas, tas var ietekmēt degvielas cenu, vai arī, ja iedzīvotāji degvielas dārdzības dēļ patērēs mazāk citu preču un pakalpojumu, tad saruks vai lēnāk augs to cenas."
Atvainojiet, vai tad degvielas cenas atkarīgas no pieprasījuma?? Manuprāt, jau sen cenas uz naftas produktiem nebija pakļauti ekonomiskam pieprasījumam, bet dzenāti līdz inflācijas kāpumam gadā un spekulācijām finanšu tirgū. Pieprasījuma kāpums degvielas cenai nosaka tikai uz trešdaļu.
"Tādējādi gada inflācija 2012. gadā varētu nokristies līdz 2.4%"??? Ja tiek atļauta premēšana valsts sektorā un privātsektorā prognozējas algu pieaugums par 5%, normāli ir jābūt vismaz 5% inflācijai pakalpojumu sektorā. Nez kāpēc ES piegādātāji iedeva šā gada cenas par vidēji 5% virs pagājušā?? Vai reālāks nav scenārijs ar 4-5% inflāciju Latvijā un ap 3-4% ES vidējo. Nakts depozīti ES centrālajā bankā uzrāda palielu "brīvās" naudas apjomu, kā arī citi signāli rāda ECB vēlmi stimulēt ekonomiku (inflāciju)....
Jūs noteikti runājat par sev zināmu uzņēmumu, kuram ir konkrēts piegādātājs ar konkrētu izmaksu struktūru un piegādā konkrētu produktu/izejvielu, tāpat arī apzinādamies šī uzņēmuma algu pieauguma politiku. Arī citiem noteikti var būt zināmi uzņēmumi, kas 2012. gadā plāno vai nu palielināt atalgojumā izmaksājamos līdzekļus vai nu šo līdzekļu oficiālo daļu (arī sākumdeklarēšanās iespaidā), taču tie nebūt nav visi. Jāņem vērā, ka atalgojuma kāpums tiešā veidā nepārvēršas inflācijā, - citādi nebūtu iespējams reālās pirktspējas un patēriņa pieaugums. Kā redzams tabulā (Skat. http://yfrog.com/od3k37p), tautsaimniecības nelīdzsvarotā uzplaukuma periodā vidējais neto (pēc nodokļu nomaksas) algas pieaugums būtiski pārsniedza vidējo patēriņa cenu pieauguma tempu, tādējādi 5 gadu laikā (2008. gads, salīdzinājumā ar 2003. gadu) vidējā neto alga tautsaimniecībā pieauga par vairāk nekā 150%, bet vidējais patēriņa cenu līmenis – par vairāk nekā 50%, reālajai algai tātad palielinoties par varāk nekā 65%, kas nosaka pirktspējas kāpumu un iespējas palielināt reālo patēriņu. Ja atalgojuma vidējais pieaugums pakalpojumu sektorā 2012. gadā būtu 5%, kā jūs sakāt, tad saņēmējs to var gan uzkrāt, gan novirzīt atliktā patēriņa (reālā izteiksmē) finansēšanai, gan parādu nomaksai, jo kā zināms, kavēto kredītu maksājumu īpatsvars, lai gan samazinās, joprojām ir augsts, turklāt, ņemot vērā tautsaimniecības izaugsmes bremzēšanos, nav gaidāms, ka patērētāji katru ienākumu pieaugumu tūlīt novirzīs patēriņa "uzkurināšanai". Latvijā ir raksturīga procikliskā uzvedība, kad strauja ienākumu pieauguma periodā samazinās nepatērētā ienākumu daļa (uzkrāšanas tieksme), bet ekonomikas recesijas laikā vai lēnākas izaugsmes laikā tieksme neiztērēt visu līdz galam pieaug.
3-4% inflācijas novērtējums vidēji ES valstīs 2012. gadā tomēr būtu pārspīlēts. Ne tādēļ, ka tāda vidējā inflācija ES valstīs nebija pat vēsturiski - t.s. "buma" laikā (izņemot 2008. gadu), bet gan tādēļ, ka noskaņojuma rādītāji liecina par visai vāju iespējamo patēriņa pieaugumu un tā spiedienu uz cenu līmeni.
Liels paldies par izsmeļošu atbildi! Es gan runājot par ES vidējo inflāciju runāju par nosacītu eiro valūtas devalvāciju pret valūtām, kas tika devalvētas PL,UK utt. Arī ASV tika veikta kvantitatīvā stimulēšana un pieļauju visu interesēs ir panākt mazāku starpību attiecībā pret Ķīnu. Saprātīga (ap 5%) inflācija ES būtu labs parādu krīzes risinājums uz bagāto rēķina, bet....
Pilnīgi piekrītu, ka Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu ļoti ietekmē banku sektora agresivitāte parādu atgūšanā, bet iebilstu pret domu par uzkrājumiem. Darbaspēks, kas dzīvo no algas ieņēmumiem (un vēl maksā nodokļus) šai valstī neko uzkrāt nespēj- izņemot Valsts iestāžu un uzņēmumu darbiniekus. Pārbaudiet jūsu mājaslapas atbilstošo grafiku, šogad vidēji algas pieauga par 5%. Sākumdeklarēšanās nemudinās algas "legalizēt", jo lieki nopirktu maizes kukuli neviens nesaskaitīs- nu nav, ne tuvu, ražošanas uzņēmumos algas virs statistiskā vidējā, ko paceļ budžeta apmaksātā elite. Virs 400 ls. uz rokas jau ir laba alga par normālu slodzi.