Valdības parāds – cik, ko, kam un kāpēc tas maksā
15.04.2011.
2011. gada 15. aprīlī plkst. 14:00–16:00 notika kārtējās Ekspertu sarunas. Šoreiz sarunu tēma bija valdības parāds.
- Cik lielu parādu valsts var atļauties? Kuras vairāk un kuras mazāk – lielas/mazas, atvērtas/slēgtas? Ko rāda Eiropas un pasaules pieredze – kāda ir cena pārāk lielam parādam? Kas ir aizdevēji valstīm – kas veido finanšu tirgu? Un kāda ir to psiholoģija?
- Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā? Cik liels parāds ir pašlaik un gaidāms tuvākajos gados? Kā, kādos posmos to varēsim atmaksāt? Cik lielā mērā tas iespējams no valsts ieņēmumiem pašlaik, un cik ilgi būs nepieciešams aizņemties, lai atdotu iepriekšējo aizdevumu? Vai finanšu tirgi ir gatavi aizdot Latvijai un par kādām likmēm? Kāda loma ir nesenajiem kredītreitingu uzlabojumiem?
- Kāda ir ES nostāja parāda krīzē? Kādi pasākumi Eiropā tiek un veikti parāda mazināšanai un kādi iecerēti
| Prezentācija | |
|---|---|
![]() |
Elmārs ZakulisLatvijas Bankas Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs |
| Eksperti | |
![]() |
Andžs ŪbelisFM valsts sekretāra vietnieks fiskālās politikas jautājumos |
![]() |
Jevgēnija JaloveckaValsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore |
![]() |
Harijs ŠvarcsAS "Swedbank" ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs |
![]() |
Jānis MiķelsonsLR Ministru prezidenta padomnieks Ekonomikas jautājumos |
![]() |
Veiko SpolītisRSU Eiropas studiju fakultātes lektors |
| Moderators | |
![]() |
Kārlis BauzeLatvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs |



























