09.11.2012.

3. ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi palielinājušies

Ātrais novērtējums apliecinājis operatīvajos datos redzamo ekonomikas "izrāvienu". IKP 3. ceturksnī (salīdzināmajās cenās, sezonāli izlīdzināti dati) ir palielinājies par 1.7% salīdzinājumā ar gada 2. ceturksni. Straujā izaugsme ceturkšņa laikā nodrošinājusi arī visnotaļ pieklājīgu gada pieauguma tempu, tas ir, 5.3%.

Vēl vasarā uz tik strauju kāpumu necerēja pat lielākie optimisti. Kāpēc? Par globālās ekonomikas problēmām un Eiropas dienvidu valstu nedienām runājam jau pāris gadus, tomēr Latvijas tautsaimniecība spītīgi turējās pretim, nodrošinot arvien lielākus IKP pieauguma tempus un pamazām atņemot Eiropas Savienības (ES) valstu tautsaimniecību izaugsmes čempiona titulu Igaunijai. Viens no svarīgākajiem Latvijas labā snieguma nodrošinātājiem bija samērā veiksmīga galveno tirdzniecības partnervalstu tautsaimniecību attīstība, tā saglabājot augstu ārējo pieprasījumu. Tomēr šogad strauju iedzīvotāju un uzņēmēju noskaņojuma pasliktinājumu sāka uzrādīt Eiropas "smagsvars" Vācija - kopš gada sākuma līdz oktobrim Vācijas kopējais ekonomikas sentimenta indekss (ESI) ir zaudējis 13.3 punktus (tas ir ļoti daudz), tā neko labu nesolot pieprasījumam pēc Latvijas ražotajām precēm. Pagaidām gan samērā labas pozīcijas saglabājušas citas mūsu eksportam nozīmīgākās valstis – Igaunija, Lietuva un Zviedrija.

Tomēr 2. ceturksnī kā labs aktieris pēc ilgas pauzes par sevi atgādināja privātais patēriņš. Privātā patēriņa straujais kāpums nodrošināja lielāko devumu IKP izaugsmē. Atgādināšu, ka pēdējo reizi patēriņš līdera lomā bija pirms gandrīz pieciem gadiem - 2007. gada 3. ceturksnī. Tātad pauze patiešām ir Holivudas izcilāko aktieru cienīga. Lai gan patlaban neredzam 3. ceturkšņa IKP sastāvdaļas, tomēr ļoti straujais mazumtirdzniecības kāpums vedina domāt, ka arī šajā ceturksnī privātais patēriņš varētu būs saglabājis pirmā plāna lomu.

Nozaru griezumā līdzās pieminētajai tirdzniecībai 3. ceturksnī labu sniegumu uzrādījušas arī lauksaimniecība, apstrādes rūpniecība, būvniecība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) preses komentārā minēto kāpums bijis arī gandrīz visām pakalpojumu sektora nozarēm. Sīkāk nozaru attīstību varēsim izvērtēt pēc mēneša, kad CSP publicēs precizētos IKP datus plašākā izvērsumā.

Ko sola gada pēdējais ceturksnis? Domājams, ka 4. ceturksnis vairs tik rožainu ainavu nerādīs.

Pirmkārt, 4. ceturkšņa rezultātus nozīmīgāk ietekmē laika apstākļi un apkures sezona, kas var samazināt izaugsmes tempus. Atminēsimies, ka pērn 4. ceturksnis bija ļoti silts, tā gan ļaujot būvniecības un transporta nozarēm pagarināt sezonas darbus, gan samazinot apkures rēķinus iedzīvotājiem un iespēju naudu atvēlēt citiem pirkumiem. Maz ticams, ka šā gada nogale būs tikpat silta kā pērngad.

Otrkārt, un tas potenciāli ir daudz nozīmīgāk, izaugsmi gada beigās un arī nākamgad varētu ietekmēt norises kā ārējā pieprasījumā, tā pēdējo ceturkšņu galvenā virzītāja – iekšzemes pieprasījuma - dinamikā. Jau septembra operatīvie dati iezīmēja mazumtirdzniecības un rūpniecības kritumus. To varētu uzskatīt par īslaicīgu nosvārstīšanos, tomēr apstrādes rūpniecībā sākušas bremzēties dažas iepriekš spēcīgu izaugsmi demonstrējošas apakšnozares. Arī mazumtirdzniecībā kritums bijis plaša patēriņa precēm, kas var iezīmēt arī patēriņa vājināšanos.

Tāpēc zināma izaugsmes tempu bremzēšanās gada pēdējā ceturksnī ir pat ļoti ticama. Tomēr arī pārlieku lielam pesimismam šobrīd nav pamata – pat ar zemākiem izaugsmes tempiem Latvijai ir labas izredzes arī tuvākajā nākotnē būt starp visstraujāk augošākajām ES valstīm.

APA: Rutkovska, A. (2019, 17. nov.). 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi palielinājušies. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1127
MLA: Rutkovska, Agnese. "3. ceturksnī iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi palielinājušies" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1127>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up