Aprīlī apstrādes rūpniecības izlaides kāpums lielākais kopš 2012. gada nogales

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās 2015. gada aprīlī ir pieaudzis par 2.7% (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, izņemot sezonālo ietekme). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli saražotās produkcijas apjoms audzis par 10.9%. Divciparu skaitlis gada pieauguma tempā pēdējo reizi bija novērots vien 2012. gada nogalē. Arī līmeņa ziņā, aprīļa nozares veikums ir jauns rekords.

Aprīlis ir tas mēnesis, kad liktos, ka kopējās nozares veikumam jābūt negatīvam – izlaides apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās abās nozares lielākajās apakšnozarēs – kokrūpniecībā (-2.3%, sezonāli izlīdzināts) un pārtikas rūpniecībā (-2.2%). Tomēr šis nu ir mēnesis, kad citas apakšnozares uzrādījušas vērā ņemamus pieauguma tempus. Pārsteidza ķīmisko vielu ražošanas nozare (+54.6%; jauns mēneša izlaides rekords). Tomēr visticamāk šāds iznākums nenorāda uz jaunu un noturīgu nozares izlaides līmeni – arī iepriekšējos gados nozares izlaide ir bijusi ārkārtīgi svārstīga.  Arī elektrisko iekārtu ražotāji iepriecināja  (+19.9%; lai gan nozare ļoti cieš Krievijas ekonomikas vājuma dēļ). Kārtējais spēcīgais mēnesis ir arī datoru un elektronisko iekārtu (+7.5%), būvmateriālu (+5.1%) un mēbeļu ražotājiem (+5.8%). Tāpat klusi un nemanāmi aug arī salīdzinoši mazās nozares – automobiļu, piekabju un puspiekabju – izlaide, arī aprīlī jauns izlaides rekords.

Tikmēr enerģētikā pēc visai sekmīgā aprīļa mēneša neliels atkritiens atpakaļ (-1.7%), tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli veikums vienalga būtiski ir bijis labāks (+6.0%).  

Redzot to, cik ļoti apstrādes rūpniecības kopējā izlaide noreaģēja uz "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas darbības atsākšanos martā (turklāt strādājot nepilnu mēnesi), nebija šaubu, ka arī aprīlī rezultāts būs līdzīgs – rūpnīcai, strādājot pilnu mēnesi un pakāpeniski kāpinot jaudas, pieauga arī tās makroekonomiskā ietekme. Pēdējā mēneša laikā masu medijos ir bijis daudz informācijas par uzņēmuma šķietami haotisko rīcību, pieņemot un drīzumā atkal atlaižot darbiniekus. Grūti spriest, vai tēraudkausēšanas ceha  darbības uzsākšana bija biznesa plāna sastāvdaļa vai gājiens politiķu paskubināšanai aktīvākai rīcībai elektrības obligātās iepirkuma komponentes kontekstā. Tomēr vēl pirms uzņēmums uzsāka darbību, bija skaidrs, ka šis un nākamais gads tam būs smagi – globālā situācija metalurģijā joprojām ir sarežģīta, pieprasījums un realizācijas cenas saglabājas zemas. Tāpēc visticamāk viscaur 2015. gada datiem redzēsim robus.

Bez metalurģijas ziņām pēdējā mēneša laikā aktuālas ir bijušas vēl divas ziņas. Zivju konservu jautājumā ir divi jaunumi – Krievija, iespējams, slēgs savu tirgu Latvijas un Igaunijas zivju izstrādājumu eksportam (lai arī oficiāls paziņojums pagaidām vēl nav bijis). Tikmēr Ķīnas atbildīgās  iestādes ir sertificējušas 11 Latvijas zivjrūpnieku produkciju, tādējādi paverot vaļā durvis uz šo plašo tirgu. Tomēr skaidrs, ka šie abi notikumi ir ar dažādu mērogu. Krievija nozarei tomēr ir galvenais tirgus, ko ātri aizvietot būs grūti. Turklāt jāņem vērā arī  pastāvošās patērētāju garšas preferences un tā saucamais sentimentālais pieprasījums. Tajā pašā laikā nevajadzētu celt milzu trauksmi par zivjrūpniecības radīto makroekonomisko traģēdiju. Visa Latvijas zivjrūpniecības produkcija (t.sk. tā, kas tiek patērēta iekšzemē un eksportēta uz citām valstīm, kas nav Krievija) veido ne vairāk par 0.3% no IKP. Arī kopējā preču eksportā 2015. gada 1. ceturksnī minētās produkcijas eksports uz Krieviju veidoja vien 0.1% - pēdējos gados vairums zivjrūpniecības uzņēmumi spējuši atrast citus noieta tirgus (ko, protams, paātrināja problēmas Krievijas tirgū). Otrā ziņa ir par iespējamu konsolidāciju piena rūpniecības nozarē – "Food Union" izrādītā vēlme iegādāties "Rīgas Piensaimnieku" no eksporta viedokļa uzskatāma par pozitīvu – nozares konsolidācija ir nepieciešama, lai stiprinātu Latvijas piena produktu rūpniecības konkurētspēju. Tomēr bažas raisa tas, kā ar pieaugošo "viena tirgus spēlētāja" ietekmi tiks galā Latvijas piensaimnieki. Proti, ja konsolidējas piena rūpnieki, tad būtu jākonsolidējas arī piensaimniekiem, pretējā gadījumā piensaimniekiem priekšā nebūs vieglas dienas, jo piena iepirkuma cena visticamāk turpinās iet lejupvirzienā.

Šodien publicētie dati ir svarīgi arī šā gada IKP prognozes kontekstā. Salīdzinoši vājie dati par šī gada 1. ceturksni, kā arī nelabvēlīgais ārējais fons pastiprināja lejupvērstos riskus saistībā ar šim gadam prognozēto IKP izaugsmi. Tomēr šie jaunākie rūpniecības dati ir ļāvuši līdzsvarot risku bilanci un ļauj cerēt, ka līdz šim izteiktās prognozes attiecībā uz šogad sagaidāmo tautsaimniecības izaugsmi piepildīsies. Ja vien turpmākajos mēnešos nepiedzīvosim jaunus pārsteigumus.