04.06.2012.

Apstrādes rūpniecība aprīlī sper pussoli atpakaļ

Aprīlī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar martu (salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) samazinājās par 1.4%.

Paļaujoties uz iepriekš vērojamo apstrādes rūpniecības pārmaiņu dinamiku – vienu mēnesi spert soli uz priekšu, nākamo – pakāpties pussoli atpakaļ, pēc prāvā uzlabojuma martā (par 4.5%) tik tiešām aprīlī varēja gaidīt kritumu. Nopietnāku pamatu šīm gaidām sniedza fakts, ka aprīlī rūpnieku noskaņojuma rādītājs pasliktinājās par 3.4 procentu punktiem. Turklāt marta labo sniegumu stiprināja transportlīdzekļu ražošana, precīzāk – kuģubūve, kam raksturīgs liels svārstīgums, tādējādi saglabāt ražošanas apjomus šajā nozarē arī aprīlī šķita maz ticami.

Kas tad bija galvenie apstrādes rūpniecības vezuma stūmēji un bremzētāji? Gada izteiksmē, t.i., salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo mēnesi apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms palielinājies par 8.5%. Straujākos ražošanas apjomu kāpumus aprīlī nodrošināja ķīmisko produktu (+30.6%), metālu (+27.2%), gatavo metālizstrādājumu (+12.7%), koksnes un tās izstrādājumu ražošana (+9.8%). Vairāk nekā divas reizes audzis arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana. Savukārt kritums bija vērojams farmācijā (-15.4%), datoru un elektrisko iekārtu ražošanā (-10.6%) un apģērbu ražošanā (-7.2%). Par 50.0% sarukusi arī citu transporta līdzekļu ražošana, kam augšminētās kuģubūves pienesuma dēļ vēl iepriekšējā mēnesī bija vērojama 180.4% izaugsme.

Eiropas Komisijas publicētais maija Latvijas rūpnieku noskaņojuma rādītājs uzrāda nelielu uzlabojumu (par nepilnu procentu punktu). Pozitīvi, ka pēc prāvā pasliktinājuma aprīlī rūpnieki maijā atkal atzīmējuši pasūtījumu un nākotnē sagaidāmā izlaides apjoma novērtējuma kāpumu. Jāteic, ka Latvijā vērojams viens no retajiem rūpnieku noskaņojuma uzlabojumiem Eiropas valstu saimē. No vienas puses, tas uzlabo omu par iespēju izcelties pozitīvā nozīmē. No otras puses, Eiropas uzņēmēju un patērētāju grimšana arvien dziļākā depresijā nesola neko labu mūsu pašu ražotās produkcijas ārējā pieprasījuma nākotnes tendencei. Jau tagad pasūtījumu novērtējuma uzlabojums noticis galvenokārt uz iekšzemes pieprasījuma rēķina, vienlaikus pasūtījumu novērtējumam eksportam saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī. Katrā ziņā valdības plānoto industriālās politikas mērķu sasniegšanai nepieciešams arī noturīgs ārējais pieprasījums.

APA: Rutkovska, A. (2019, 15. nov.). Apstrādes rūpniecība aprīlī sper pussoli atpakaļ. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1172
MLA: Rutkovska, Agnese. "Apstrādes rūpniecība aprīlī sper pussoli atpakaļ" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1172>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up