03.02.2016.

Apstrādes rūpniecība gadu noslēdz uz negatīvas nots

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtajiem datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās 2015. gada decembrī salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo mēnesi pieaudzis par 3.0%. Tas nozīmē, ka gadā kopumā apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 4.1%, kas, ņemot vērā sarežģītos apstākļus gan reģionā, gan pasaulē, ir atzīstams par vērā ņemamu sasniegumu. Tādējādi 2015. gadā apstrādes rūpniecības veikums ir bijis viens no galvenajiem IKP izaugsmes dzinējiem. Jāatzīmē, ka 4. ceturksnī izlaide nozarē mazinājusies par 0.7% (salīdzinājumā ar 3. ceturksni, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem), tādējādi ietekmējot arī  vājos iekšzemes kopprodukta (IKP) rezultātus.

2015. gada decembrī apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide salīdzinājumā ar novembri būtiski nav mainījusies (+0.1%). Apakšnozaru griezumā jāizceļ spēcīgs pieaugums visu gadu nīkuļojušajā elektrisko iekārtu ražošanā (+18.6%), kā arī kārtējais kokrūpniecības rekords (+5.1%; gada pieauguma temps audzis līdz 13.9%). No negatīvajiem faktoriem jāmin situācijas pasliktinājums būvmateriālu ražošanā (-9.0%; gada pieauguma temps jau -24.3%), kā arī metālizstrādājumu ražošanā (-5.3%). Abas nozares saistītas ar būvniecību, kur šobrīd ir vērojama piebremzēšana. Metālizstrādājumu izlaidi ierobežo arī nelabvēlīgas globālas norises.

2015. gads kopumā apstrādes rūpniecībai ir bijis ļoti raibs. To ietekmēja Krievijas ekonomiskās sankcijas, kaimiņzemes tautsaimniecības vājums, jaunattīstības tirgu attīstības palēnināšanās, būtiski naftas un metālu cenu kritumi un citi faktori. Attiecīgi arī apstrādes rūpniecības iekšienē – apakšnozaru griezumā uzņēmumu apstākļi un uzņēmēju garastāvoklis ir bijis krasi atšķirīgs. Nozares lielākā apakšnozare, kokrūpniecība, uzrādīja pārsteidzošu izaugsmes noturību. Par spīti tam, ka globāli kokmateriālu tirgū situācija nemaz nav vērtējama kā laba, Latvijas kokrūpnieki ir spējuši stabili kāpināt produkcijas apjomu (2015. gadā +6.9%). Tas bija iespējams, pateicoties iepriekšējo gadu investīcijām, kā arī jaunu tirgu un produktu apguvei. Tāpat kā kokrūpniekiem arī mēbeļu ražotājiem ir bijis ļoti labs gads (+13.9%).

Tikmēr otra lielākā apakšnozare, pārtikas rūpniecība (-5.0%), gan ir saskārusies ar nopietnām problēmām. Krievijas sankcijas un rubļa vērtības mazināšanās ir būtiski mainījusi pārtikas ražotāju konkurenci reģionā. Ar lielākajām grūtībām saskārās zivjrūpnieki, kam Krievijas tirgus tradicionāli ir bijis ārkārtīgi svarīgs. Ar līdzīgām problēmām saskārās arī piensaimnieki un pienrūpnieki – tos ietekmēja gan Krievijas sankciju radītie efekti, gan arī globāli zemās piena iepirkuma cenas.

Jāizceļ datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozare, kas 2015. gadā sasniegusi jaunus augstumus (+39.3%), kas, ja vēl pirms dažiem gadiem veidoja aptuveni pusotru procentu no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides, tad 2015. gadā tuvojās jau 4% īpatsvaram. Jāuzsver, ka par spīti Krievijas ekonomikas vājumam (kas bija atsevišķu apakšnozares uzņēmumu galvenais eksporta tirgus), dažādu mehānismu un iekārtu ražošana arī ir augusi (+7.5%). Nu jau kārtējo gadu pēc kārtas negatīvi jāizceļ apģērbu ražošana (-15.6%), apjomi turpina samazināties, atspoguļojot darbaspēka izmaksu pieauguma radīto konkurētspējas problēmu nozarē. Arī tekstilizstrādājumu ražošanā (-5.8%) gada sākums padevās ļoti slikts, bet gada otrā pusē izskatījās, ka nozare ir pārvarējusi īstermiņa krīzi. Tāpat jāizceļ būvmateriālu ražošanas apjomu samazinājums (-10.0%), ko spēcīgi ietekmē būvniecības nozares izlaides samazinājums Latvijā un reģionā.

2015. gadā darbību daļēji atsāka "KVV Liepājas metalurgs". Diemžēl CSP vairs nesniedz datus par metālu, farmaceitisko vielu un citu transportlīdzekļu (galvenokārt kuģubūvi) ražošanu. Vērtējot publiski pieejamos pārskatus, 2015. gadā farmaceitisko vielu ražošanā izlaides pieaugums varētu būt neliels (1-2%), bet citu transportlīdzekļu ražošanā gan pieaugumam vajadzētu būt diezgan straujam, visticamāk mērāmām ar divciparu skaitli. Datu trūkums neļauj precīzi novērtēt "KVV Liepājas metalurgs" veikuma apjomu bet aprēķini liecina, ka uzņēmuma devums nozares izaugsmē varētu būt bijis tuvs aptuveni 3 procentpunktiem. Tas nozīmē, ka bez šī viena faktora apstrādes rūpniecība ir augusi aptuveni 1% robežās, tātad nedaudz lēnāk par ekonomiku kopumā, bet, kā jau minēju, – ņemot vērā globālos apstākļus, arī tas nav slikts rezultāts.  

Vērtējot nozares attīstību, nedrīkst aizmirst nominālo pusi. Proti, jāņem vēra arī cenu efekts, tas ir būtisks apstāklis, kas nosaka uzņēmumu pelnītspēju. 2015. gada 11 mēnešos apstrādes rūpniecības realizācija nominālajās cenās ir samazinājusies par 1.2%. Tas liecina, ka cenu efektam ir bijusi nelabvēlīga ietekme, kas arī nav liels pārsteigums – pārtikas rūpniecībā un metālu realizācijā globālās cenas ir būtiski mazinājušās.

Kas nozari sagaida 2016. gadā? Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas rūpnieku noskaņojuma rādītājs ir bijis gandrīz nemainīgi stabils viscaur 2015. gadam. Arī 2016. gada sākumā tas ir nedaudz virs iepriekšējā gada vidējā līmeņa. Joprojām kā galveno attīstības ierobežojošo faktoru rūpnieki visbiežāk min pieprasījuma trūkumu (45.8%). Tikmēr prognozētā ražošanas jaudu noslodze nu jau ceturto gadu ir iestrēgusi 71-73% robežās. Runājot ar rūpniekiem, visbiežāk dzirdētās atziņas par 2016. gadu ir tā, ka nenoteiktība joprojām ir augsta, situācija reģionā trausla. Tāpēc par lieliem investīciju projektiem rūpnieki nedomā, bet gan meklē iekšējos resursus (procesu optimizācija, nelielas modernizācijas utt.), uz kuru rēķina kāpināt izlaidi. Ja vien nebūs jaunu ģeopolitisko satricinājumu, pārtikas rūpniecībā 2016. gadam vajadzētu būt nedaudz labākam (pārtikas rūpnieki pamazām atrod jaunus noieta tirgus).. Kokrūpniecība visticamāk stabili noturēs iepriekš sasniegto līmeni, iespējams, daži procenti izlaidē nāks klāt. Metālizstrādājumu nozarē gan visticamāk par panākumu varēs uzskatīt iepriekšējā gada līmeņa noturēšanu (jaunattīstības tirgu metālu piedāvājums sāk ietekmēt arī Latviju). Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Latvijas Bankas prognoze apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumam 2016. gadā ir aptuveni 1.0-2.0%. 

APA: Kasjanovs, I. (2024, 20. apr.). Apstrādes rūpniecība gadu noslēdz uz negatīvas nots. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/867
MLA: Kasjanovs, Igors. "Apstrādes rūpniecība gadu noslēdz uz negatīvas nots" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 20.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/867>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up