03.11.2014.

Apstrādes rūpniecība Krievijas sankciju ietekmi pagaidām neizjūt

  • Igors Kasjanovs

    Igors Kasjanovs

    Latvijas Bankas ekonomists

Septembrī apstrādes rūpniecības dati rāda nelielu izaugsmi, kas uz notikumu ārējos tirgos fona ir vērtējams pozitīvi. Krievijas sankciju ietekme pagaidām izjūt nevis apstrādes rūpniecība kopumā, bet atsevišķu nozaru atsevišķi uzņēmumi. Tomēr šie notikumi ietekmēs turpmāko attīstību, tostarp bremzējot uzņēmēju investīciju ieceres.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības nozares saražotās produkcijas apjoms 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) pieaudzis par 1.9%. Gada griezumā apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 1.7%. Savukārt 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni neliels pieaugums – 0.9%.

Septembrī spēcīgu mēneša izaugsmi uzrādīja kokrūpniecība (+4.4%), elektrisko iekārtu (+17.2), metālu (+38.5%), kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana (+4.0%). Tikmēr joprojām vāji rezultāti novērojami apģērbu ražošanā (-2.3%) un tekstilizstrādājumu ražošanā (-0.3%), atspoguļojot noieta problēmas Krievijā un grūtības ar jaunu darbinieku piesaisti nozarē. Tāpat negatīvs pieauguma temps gan mēneša (-1.4%), gan gada griezumā saglabājas būvmateriālu ražošanā, kas būtiski neietekmē kopējo apstrādes rūpniecības veikumu, bet ir slikta indikācija par būvniecības nozares turpmāko attīstību.

Kopumā septembra dati ir pozitīvi – lielākajā daļā apakšnozaru ir vērojami pieaugumi, turklāt trijās apakšnozarēs sasniegti vēsturiski augstākie mēneša izlaides apmēri – kokrūpniecībā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā. Tie gan ir viena mēneša dati, kas neliecina par kopējo tendenci un nevar izslēgt vājus datus oktobrī.

Apstrādes rūpniecības pēdējā laika nosacītu vājumu nosaka galvenokārt ārējie faktori. Eiro zonas valstu ekonomikas joprojām ir vājas, un tāds ir arī to pieprasījums pēc ārvalstīs ražotajām precēm, kas tiešā veidā negatīvi ietekmē mūsu rūpnieku rezultātus. Savukārt Krievijas rubļa vājināšanās no gada sākuma negatīvi ietekmē tos rūpniekus, kas savu produkciju realizē šajā kaimiņvalstī. Tieši septembrī teorētiski vajadzēja sagaidīt būtiskāko Krievijas sankciju negatīvo efektu. Ja vēl augustā rūpnieki turpināja ražot produkciju, cerot uz situācijas uzlabošanos vai citiem realizācijas tirgiem, tad septembrī atsevišķiem ražotājiem vajadzētu mazināt apjomus. Tomēr, kā jau minējām iepriekš, sankciju tiešais efekts uz Latvijas apstrādes rūpniecību un eksportu ir mazs un to spēj kompensēt labāki rezultāti sankciju neskartajās apstrādes rūpniecības nozarēs (piemēram, septembrī to spēja izdarīt kokrūpniecība). Ar sankcijām skarto produktu saraksts aptver vien nelielu daļu no Latvijas apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas. Tādējādi sankcijas rada problēmas tikai atsevišķu nozaru atsevišķiem uzņēmumiem (tiem, kas tiešām vēsturiski ir eksportējuši uz Krieviju).

Interesanti ir tas, ka septembra datos nevar redzēt izlaides samazinājumu pārtikas rūpniecībā. Ir nedaudz mazinājies (salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) piena produktu ražošanas apjoms, bet tajā paša laikā – audzis zivrūpniecības saražotais apjoms. Tomēr septembra un oktobra laikā no vairākiem nozares uzņēmējiem dzirdētas pozitīvas ziņas par to, ka jau atrasti citi noieta tirgi, kas nozīmē, ka sankcijas esošajā formā, visticamāk, atstās vien nelielu tiešo ietekmi uz apstrādes rūpniecību. Cita lieta ir sankciju radītais negatīvais fons, kas nav pateicīgs turpmākajai attīstībai.

Pozitīvās ziņas apstrādes rūpniecībai ir iespējamā "KVV Liepājas metalurgs" rūpnīcas darbības atsākšanās tuvākajā nākotnē. Lai arī jautājumu par biznesa modeli (izejvielas, realizācijas tirgi, darbinieki) ir daudz, pozitīva scenārija gadījumā apstrādes rūpniecības nozares statistika (un arī iekšzemes kopprodukts) būtiski uzlabosies. Vēl svarīgāka ir uzņēmuma reģionālā un sociālā nozīme – iepriekš tas ir bijis sava veida klastera centrālais uzņēmums, kuram preces un pakalpojumus sniedza virkne mazāku uzņēmumu.

Apstrādes rūpniecības turpmākais veikums, kā vienmēr, būs atkarīgs no norisēm ārējā vidē. Pirmkārt, ģeopolitiskā situācija šobrīd, lai arī bez izteiktas eskalācijas, joprojām saglabājas ļoti sarežģīta. Tas mazina rūpnieku vēlmi uzņemties papildu risku, investējot jaunās iekārtās. Tas neietekmē tik ļoti izlaides apjomu šodien, bet samazina potenciālu kāpināt izlaidi nākotnē.

Otrkārt, nav skaidrs, kas notiks ar sankciju režīmu. Ir dažādi attīstības scenāriji, kas sevī iekļauj varbūtību, ka sankcijas tiek pagarinātas un pastiprinātas, vai, tieši pretēji, – vājinātas. Taču skaidrs ir arī tas, ka šogad piedzīvotā dēļ, daudzi uzņēmēji pat pēc sankciju atcelšanas nerausies atpakaļ Krievijas tirgū.

Treškārt – Latvijas eksportam ir vitāli nepieciešama eiro zonas izaugsme. Pagaidām situācija būtiski nemainās – izaugsme ir vārga un nestabila. Arī šā gada otrajā pusē operatīvie rādītāji lielākoties ir negatīvi un norāda uz to, ka eiro zonas ekonomika ir joprojām vāja. 

APA: Kasjanovs, I. (2019, 22. oct.). Apstrādes rūpniecība Krievijas sankciju ietekmi pagaidām neizjūt. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/957
MLA: Kasjanovs, Igors. "Apstrādes rūpniecība Krievijas sankciju ietekmi pagaidām neizjūt" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 22.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/957>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up