04.12.2015.

Apstrādes rūpniecībā pēc iepriekš novērotā uzrāviena sākusies buksēšana

  • Līva Zorgenfreija
    Līva Zorgenfreija
    Latvijas Bankas ekonomiste

Straujie izlaides pieauguma tempi apstrādes rūpniecībā, par ko priecājāmies gada vidū, šobrīd ir apsīkuši – nozares attīstība oktobrī vērtējama drīzāk kā stagnējoša.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms 2015. gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir sarucis par 0.7% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi izlaide apstrādes rūpniecībā nav mainījusies (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem).

Mēneša griezumā pozitīvi apstrādes rūpniecību ietekmējušas tādas nozares kā metālizstrādājumu ražošana (+5.0%) un citur neklasificētu iekārtu ražošana (+12.5%) – šajā apakšnozarē sasniegts vēsturiskais izlaides maksimums. No otras puses, strauji kritusies izlaide datoru ražošanā (-15.9%). Gada griezumā gan šīs apakšnozares pienesums apstrādes rūpniecības attīstībā vēl joprojām ir otrs pozitīvākais aiz kokapstrādes. Tā kā dati par metālu apakšnozares attīstību nav pieejami, tad varam tikai izdarīt secinājumus, vadoties pēc publiski pieejamās informācijas. Presē ziņots, ka oktobrī uzņēmumā "KVV Liepājas metalurgs" tika veikti plānveida iekārtu profilaktiskie remonti, un ražošana tika atsākta tikai oktobra beigās. Tāpēc, visdrīzāk, metālu nozares pienesums apstrādes rūpniecības mēneša izaugsmē oktobrī ir bijis negatīvs. Uzņēmuma pārstāvji norādījuši, ka arī turpmākajos mēnešos uzņēmuma darbībā iespējami pārtraukumi un produkcijas ražošana norisināsies tikai vienā velmēšanas cehā, savukārt aktīvu ražošanu plānots atsākt 2016. gada pavasarī.

Pārtikas apakšnozarē problēmas turpinās – kritumi gan attiecībā pret septembri, gan pret pagājušā gada oktobri (-1.7% un -8.9%). Vislielākās grūtības piedzīvo zivju pārstrādes nozare, kur saražotās produkcijas apjoms oktobrī krities par 40% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Zivjrūpniecībā vērojamais kritums, protams, lielā mērā saistāms ar 4. jūnijā noteikto Krievijas aizliegumu ievest zivis un zivju produkciju no Latvijas veterināro un sanitāro prasību pārkāpumu dēļ. Pagaidām Krievija nav ziņojusi par plāniem atcelt šo aizliegumu. Redzot šos rezultātus un ne gluži pozitīvās nākotnes perspektīvas, neizbrīna ziņas no nozares asociācijām par to, ka darbinieku skaits lielākajos zivrūpniecības uzņēmumos Latvijā ir sarucis apmēram uz pusi. Arī piena produktu ražotājiem neklājas viegli – pārdotās produkcijas apgrozījuma dati liecina par 12% kritumu šā gada deviņos mēnešos. Tas lielā mērā ir cenas efekts, jo pēc pagājušā gada decembrī sasniegtā zemākā izlaides līmeņa pēdējo divu gadu laikā, saražotās produkcijas apjoms šogad ir pieaudzis. Varam secināt, ka piena pārstrādātāji palēnām atrod alternatīvus noieta tirgus savai produkcijai.

Izlaide kokapstrādē oktobrī nedaudz sarukusi, mazliet atpaliekot no visu laiku izlaides maksimuma, kas tika sasniegts pagājušajā mēnesī (-0.6%). Šī apakšnozare 2015. gadā kopumā, visticamāk, ir bijusi no lielākajiem apstrādes rūpniecības izaugsmes balstiem. Iepriecinošie rezultāti kokapstrādē lielā mērā ir 2013. gada beigās un 2014. gadā veikto investīciju rezultāts. Lai gan ražošanas jaudu noslodzes šajā sektorā ir ļoti augstas, šogad investīcijas kokapstrādē ir ievērojami sarukušas (-34%), turklāt kritums vērojams visus trīs 2015. gada ceturkšņus. Tas apvienojumā ar izaugsmes trūkumu būvniecībā lielākajos eksporta tirgos liek domāt, ka kokapstrādes attīstība nākamajos gados būs daudz mērenāka nekā pašlaik.

Kopumā Latvijas rūpnieku norādītās ražošanas jaudu noslodzes šā gada 4. ceturksnim ir nedaudz samazinājušās, tomēr tās joprojām ir augstā līmenī, norādot uz nepieciešamību pēc investīcijām. Lai gan šogad kopumā ekonomikā ir vērojams zināms investīciju pieaugums , nefinanšu investīciju apmērs apstrādes rūpniecībā 2015. gada trijos ceturkšņos ir saglabājies apmēram iepriekšējā gada līmenī (0.7% kritums). Lielāko negatīvo devumu veido jau pieminētā kokapstrāde. Lielākie pozitīvie devumi kopējās apstrādes rūpniecības nefinanšu investīcijās nākuši no automobiļu un piekabju ražošanas, kā arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas. Poligrāfijas nozarē, piemēram, ar Eiropas Savienības fondu palīdzību aktīvi investē uzņēmums Livonia Print. Šīs investīcijas atmaksājas, jo uzņēmums ļoti veiksmīgi darbojas eksporta tirgos. Turklāt Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2015" Livonia Print ir atzīts par eksportspējīgāko komersantu lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

APA: Zorgenfreija, L. (2024, 19. mar.). Apstrādes rūpniecībā pēc iepriekš novērotā uzrāviena sākusies buksēšana. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/877
MLA: Zorgenfreija, Līva. "Apstrādes rūpniecībā pēc iepriekš novērotā uzrāviena sākusies buksēšana" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/877>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up