03.11.2015.

Apstrādes rūpniecības izaugsme 3. ceturksnī vājinās

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015. gada septembrī apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 0.2% (izņemot sezonālo ietekmi). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi saražotās produkcijas apjoms pieaudzis par 1.3%, kas, ņemot vērā iepriekšējo mēnešu dinamiku, šķiet, ļoti zems rādītājs. Acīmredzot to ietekmē arī  nedaudz pārskatītais nozares iepriekšējo mēnešu veikums, kas nu kļuvis negatīvāks.

Septembris noslēdza ne pārāk veiksmīgo 3. ceturksni apstrādes rūpniecībai – salīdzinājumā ar 2015. gada 2. ceturksni (izņemot sezonālo ietekmi) nozares saražotās produkcijas apjoms mazinājies par 2.1%. 3. ceturksnī labus rezultātus uzrādīja tekstilizstrādājumu (+13.7%), kokmateriālu (+2.9%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (+10.9%), kā arī mēbeļu ražošana (+3.3%). Mēbeļu ražošana šogad pat patīkami pārsteidz, kumulatīvi (summāri) kopš gada sākuma nozares izlaide pieaugusi par 15.2%. Tikmēr vājāks sniegums tika novērots elektrisko iekārtu (-4.3%), gatavo metālizstrādājumu (-4.6%), būvmateriālu (-3.2%) un ķīmisko vielu (-6.1%) ražošanā. Jāizceļ ļoti veiksmīgais 3. ceturksnis enerģētikai – saražotās produkcijas apjoms pieauga par 5.6%, ko noteica netipiski augstā elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās. Visticamāk tieši apstrādes rūpniecības vājais veikums ir viens faktoriem, kas ietekmēja IKP pieauguma tempa palēninājumu 2015. gada 3. ceturksnī.

Kopumā situācija apstrādes rūpniecības nozarē "uz papīra" izskatās nedaudz labāk, nekā tā ir realitātē. Izlaides apjomi reālajā izteiksmē pieaug (lielā mērā arī pateicoties "KVV Liepājas metalurgs" darbībai), bet pašam uzņēmumam un arī sabiedrībai (piemēram, nodokļi tiek iekasēti no uzņēmuma nominālās darbības) svarīga ir nominālā puse. Tādēļ, analizējot apstrādes rūpniecības veiksmes vai neveiksmes, vērts pievērst uzmanību arī nozares nominālajai pusei jeb veikumam izteiktam faktiskajās cenās (tātad nekoriģējot ar cenu pārmaiņām). Lai arī nozarē saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 5.1%.Tomēr realizācijas apjoms faktiskajās cenās šajā pašā laika periodā ir sarucis par 1.0%. Tam par iemeslu var būt divi faktori:

(i) cenu faktors, piemēram, sarūkot piena cenām, reālā izlaide saglabājas tajā pašā līmenī vai pat pieaug, bet nominālā izlaide sarūk;

(ii) krājumu faktors – reālā izlaide norāda uz to, cik produkcijas ir saražots, bet nominālā izlaide – uz to, cik ir realizēts (pārdots). Iespējams, daļa no saražotās produkcijas gulst uzņēmuma vai vairumtirgotāja noliktavās. Kāpēc ir svarīgi saprast šīs dažādās tendences? Saražotās produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās ietekmēs iekšzemes kopprodukta (IKP) skaitlisko izteiksmi, bet nozares nominālā attīstība ietekmēs redzamākas un taustāmākas lietas – uzņēmumu rentabilitāti, darbinieku atalgojumu un visbeidzot nodokļu iekasēšanu.

Apstrādes rūpniecības nozares realizācijas kritumu faktiskajās cenās nosaka realizācijas apjomu kritums vairākās nozarēs, bet galvenokārt jāmin pārtikas rūpniecība, kur realizācijas gada kritums ir bijis 6.5%, sākot no 2015. gada sākuma. Īpaši iespaidīgs realizācijas kritums, protams, ir sankciju skartajās piena produktu un zivju produktu rūpniecības nozarēs. Tāpat ļoti negatīvi realizācijas apjomi attīstījušies apģērbu ražošanā, būvmateriālu ražošanā, poligrāfijā. Tajā pašā laikā ir nozares, kas šajos, salīdzinoši grūtajos apstākļos, ir spējušas būtiski audzēt realizācijas apjomus. Lielākais pozitīvais devums neapšaubāmi ir saistāms ar kokrūpniecības nozari, bet labi rezultāti ir arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu, mehānismu un mēbeļu ražošanā.  

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2015. gadā varētu pieaugt par aptuveni 4% (kas ir zemāks vērtējums nekā iepriekš, ko nosaka pārskatītais iepriekšējo mēnešu rezultāts), kas no IKP pieauguma viedokļa vērtējams kā ļoti labs. Kopumā 2015. gadā IKP izaugsmē apstrādes rūpniecība noteikti sniegs pozitīvu pienesumu. Tajā pašā laikā nozares realizācijas apjoma pieaugums faktiskajās cenās visticamāk būs tuvs nullei. Un tā ir sliktā ziņa nozares pelnītspējai, turpmākam atalgojuma kāpumam un nodokļu ieņēmumiem.     

APA: Kasjanovs, I. (2024, 29. mar.). Apstrādes rūpniecības izaugsme 3. ceturksnī vājinās. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/885
MLA: Kasjanovs, Igors. "Apstrādes rūpniecības izaugsme 3. ceturksnī vājinās" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 29.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/885>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 1 )

  • Artūrs
    28.12.2015 18:50

    Statistiskie agregāti neļauj izprast ,īsteno stāvokli apstrādājošajā rūpniecībā . 10,9% iespaidīgo pieaugumu datoru un citas elektronikas ražošanā (un ta pa visām nozarēm) būtu jāapskata no vairākām pusēm .Piemēram, no kā sastāv šī produkcija ,kas to patērē ,cik liels ir eksports, kā tas iekļaujas "vērtību ķēžu virtenēs". Kā sasaistās ar parādību ,ko dēvē par "eksporta ekspansiju uz valsts parāda rēķina ". Cik ir nodarbināto šajā novirzē ,kāda ir nodarbināto izstrāde , kā tā salīdzināma ar citu valstu un firmu rādītājiem. Nesen izlasīju ,ka pusgadā pasaulē saražoti 8 triljoni tranzistoru ,bet to ražošanas mērogs ir astronomisks ,ja nekļūdos 250 x 10 ...18 -jā pakāpē !!! Visbeidzot cik robotizēta ir apstrādājošā rūpniecība. International Federation of Robotics (worldrobotics .org) 2015 .g. apskats vēstī ,ka Eiropā vidēji 4 robotus uzrauga 1 strādājošais ar apmaksu 30 - 40 eiro stundā. Kā pie mums ? Uzskatu ,ka šie ļoti vajadzīgie analītiskie apskati ir jāpapildina ar konkrētiku un faktiski tiešām norādēm ieteicamajiem domas virzieniem savai attīstībai.

Restricted HTML

Up