06.03.2015.

Apstrādes rūpniecības izlaides dinamika gada sākumā joprojām neizteiksmīga

  • Igors Kasjanovs
    Igors Kasjanovs
    Latvijas Bankas ekonomists

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjoms 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies par 0.2% (izņemot sezonālo ietekmi). Salīdzinājumā ar 2014. gada janvāri izlaides apjoms gan pieauga par 2.0%, bet jāņem vērā, ka pagājušā gada sākumā apstrādes rūpniecībā bija ļoti liels izlaides kritums metālu nozares problēmu dēļ.

Janvārī lielāko pienesumu mēneša izaugsmē sniedza kokrūpniecība (+2.2% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, izņemot sezonālo ietekmi, tas ir jauns izlaides apjoma rekords), apģērbu ražošana (+24.9%; tomēr gada pieauguma tempi saglabājās izteikti negatīvi: -8.1%), pārtikas ražošana (+1.2%; gada pieauguma temps negatīvs: -3.8%), gatavo metālizstrādājumu ražošana (+6.7%), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+12.3%; nozares pēdējā laika reālie rādītāji šķiet nedaudz pārvērtēti – gada pieaugums 135.1%, kas ir būtiski zemāks nominālā izteiksmē, norāda visticamāk uz kādām metodoloģiskām problēmām datu uzskaitē). Tikmēr negatīvi mēneša izaugsmi ietekmēja apjomu samazinājums metālu nozarē (-40.5%), elektrisko iekārtu (-11.3%), kā arī mehānismu ražošanā (-13.1%). Pēdējo divu nozaru veikumu visticamāk  ietekmēja tieši Krievijas ekonomikas vājināšanās. Tāpat jāatzīmē būtiskais izlaides samazinājums enerģētikā (18.4% pret iepriekšējo mēnesi, 19.0% salīdzinājumā ar 2014. gada janvāri), ko acīmredzot ietekmēja netipiski siltie laika apstākļi. Pēc CSP datiem vidējā gaisa temperatūra šā gada janvārī ir bijusi -0.7°C, bet gadu iepriekš šajā pašā periodā -6.1°C, kas acīmredzot noteica enerģētikai neveiksmīgo mēnesi.

Šobrīd apstrādes rūpniecība savā ziņā ir kontrastu nozare. Ir apakšnozares, kuras pēdējā laikā uzrāda ļoti straujus pieauguma tempus (elektronisko iekārtu ražošana, mēbeļu ražošana, kokrūpniecība), bet ir apakšnozares, kurās vērojamas nopietnas problēmas (apģērbu un  tekstilizstrādājumu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mazākā mērā arī pārtikas rūpniecība). Protams, situāciju apstrādes rūpniecībā būtiski saasināja ģeopolitiskās norises, kā rezultātā tās apakšnozares, kuras tradicionāli ir bijušas saistītas ar Krievijas, Ukrainas vai citu NVS valstu tirgiem, šobrīd uzrāda būtiski vājākus rezultātus, nekā tās  nozares, kurām tirgu un produktu diversifikācija ir augstāka. Līdz šim apstrādes rūpniecības izlaides reālie apjomi (tātad, izņemot cenu efektu) nav būtiski mazinājušies ne ekonomisko sankciju rezultātā, ne Krievijas ekonomikas vājināšanās dēļ, tomēr zināma izlaides apjomu stagnācija ir vērojama. To gan nevar teikt par nominālajiem rādītājiem – apstrādes rūpniecības realizācija faktiskajās cenās kopš septembra pakāpeniski ir samazinājusies. To izraisa divi efekti. Viens no tiem ir cenu efekts – lai spētu turpināt savas produkcijas realizāciju, rūpnieki ir spiesti mazināt realizācijas cenu. Otrs ir krājumu efekts – viens no Eiropas Komisijas rūpnieku noskaņojuma rādītāja apakškomponentiem ir krājumu novērtējums, kas pēdējos mēnešos ir būtiski pieaudzis un liecina par to, ka atsevišķos rūpniecības uzņēmumos veidojas pārprodukcija.

Tomēr ir arī virkne pozitīvo ziņu. Tieši šodien tiek  oficiāli un svinīgi atklāta "KVV Liepājas metalurgs" ražotne. Lai arī joprojām pastāv bažas par uzņēmuma potenciālu tuvākajā laikā gūt tūlītējus panākumus globālā metālu tirgus konjuktūras dēļ, apstāklis, ka uzņēmums vismaz ar daļēju jaudu atsāk savu darbu, ir vērtējams ļoti pozitīvi. Pirmkārt, jau no sociālā un reģionālā aspekta.

Pēdējie makroekonomiskie dati no eiro zonas dod pamatu mērenam optimismam – izaugsme 2014. gada pēdējā ceturksnī bija nedaudz straujāka, nekā gaidīts, turklāt šā gada sākumā būtiski uzlabojās dažādi ekonomiskā sentimenta rādītāji, kas var liecināt par ekonomiskās izaugsmes akcelerāciju jau 2015. gadā. Daļēji sentimenta pieaugumu februārī var skaidrot ar ECB Padomes monetārās politikas lēmumiem, kas nozīmē, ka kredītu pieejamība un likmes turpmāk kļūs vēl labvēlīgākas. Kā vēl viena pozitīva ziņa ir  apstāklis, ka 2014. gadā apstrādes rūpniecības nozares nefinanšu investīciju apjoms salīdzinājumā ar 2013. gadu ir audzis par 21.2%. Tas ļauj cerēt, ka 2015. gadā, realizējoties šiem investīciju projektiem, to rezultātus varēs redzēt arī apstrādes rūpniecības izlaides datos. Pieņemot, ka nenotiek kādi jauni ģeopolitiski satricinājumi, ir gaidāms, ka apstrādes rūpniecības izlaide 2015. gadā varētu atsākt pakāpenisku kāpumu.  

APA: Kasjanovs, I. (2024, 18. apr.). Apstrādes rūpniecības izlaides dinamika gada sākumā joprojām neizteiksmīga. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/931
MLA: Kasjanovs, Igors. "Apstrādes rūpniecības izlaides dinamika gada sākumā joprojām neizteiksmīga" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/931>.

Līdzīgi raksti

Restricted HTML

Up